Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. aprīlis, 2013
Drukāt

Mūžam jauna lauku sēta


laukumaja3

Kad 2009. gada rudenī pēc Lauku atbalsta dienesta piešķirtā finansējuma izlietošanas andrupieši tika aicināti apciemot muzeju, lai redzētu, kas par šo naudu padarīts, Jānim Brilam kļuvis pavisam jocīgi ap sirdi.

 

“Rijā ieraudzīju tādus jaunievedumus, kas seno ēku stipri pārveidojuši,” viņš atceras. “Ar siltumsūkņiem apsildīta grīda no ķieģeļu flīzēm, rijas krāsns
vietā kamīns, dators un interaktīvā tāfele. Saprotu jau, ka jaunos tāda labiekārtota ēka pievelk, to rāda arī tūristu skaits.”

Kaut gan 2003. gadā nodega rija, muzejam bijis veiksmīgs mūžs. Kad noskatīta sēta Lībiņu sādžā, mājā tolaik dzīvojuši cilvēki. Vēlāk pagasts to ieguvis īpašumā, un trīs ēkas – dzīvojamā māja, klētiņa un rija – pārceļojušas uz muzeju. Bet kūti, melno pirti un smēdi nācās uzbūvēt no jauna.

Kur ņemt amatniekus, kas māk senos darbus? Kad valsts saimniecība beidza pastāvēt, apmēram simts bezdarbniekiem pagasts sagādāja darbu, arī rīkoja amatu mācības, muzejā celtniecības darbus vadīja bijušais SCO priekšnieks Leonīds Olehnovičs (tagad jau aizsaulē). No mācekļiem dažs labs vēlāk kļuvis par īstu amata meistaru. Muzeja vadītāja Skaidrīte Pauliņa stāsta – tik izveicīgs niedru jumiķis kā Elmārs Auziņš reti kur citur atrodams.

Lai apmeklētājam arvien piedāvātu ko jaunu un pārsteidzošu, 2008. gadā Andrupenes pagasta padome izstrādāja projektu muzeja “Andrupenes lauku sēta” kultūrmantojuma saglabāšanai un labiekārtošanai.

Lauku atbalsta dienests piešķīra ES finansējumu, kas dažos mēnešos bija jāizlieto. Andrupenes pagasta pārvalde un muzeja vadītāja S. Pauliņa ir gandarīta, kas ticis paveikts: par 25 tūkst. latu ierīkots automašīnu stāvlaukums un uzcelts žogs, par 20 tūkst. latu izbūvēta kanalizācija un ievilkts ūdensvads, par 14 tūkst. latu zem rijas tā sauktās večerinku zāles platībā ielikti siltumsūkņi, izgatavoti jauni galdi, skapis, 25 kanapkas – divvietīgie krēsli. Veikti J. Brila minētie jaunievedumi par 7,6 tūkst. latu, informācijas tehnoloģiju iegāde par 6,7 tūkst. latu, eksponātu izrādīšanas laukums par 1,7 tūkst. latu un veikta ēku rekonstrukcija 9,7 tūkst. latu vērtībā.

S. Pauliņa atgādina, ka te svin Jāņus un Ziemassvētkus, ģimenes godus, rīko novada svētkus un rudens gadatirgus. Rijā – konferences zālē – notiek valsts mēroga semināri, grāmatu prezentācijas, dzejas svētki un citi sarīkojumi, kas vairāk nekā agrāk pievilina bērnus un jauniešus, pateicoties datortehnoloģijām.

Muzejs ir kulinārā mantojuma dalībnieks, tāpēc vecajā kūtī ierīkots ķēķis. Vadītāja uzteic saimnieci Lilitu Šatilovu, kas godu reizēs un arī tūristiem gatavojot latgaliešu virtuves gardumus. Savukārt mājā ir maizes krāsns, cepšanā apmācījusi Pušas pagasta lauku sētas “Mežmala” muzeja īpašniece Helēna Munda.

Šopavasar paredzēts izbūvēt bruģētu pagalmu ar laukakmeņiem un uzcelt tādu pašu riju, kāda bija agrākā pirms labiekārtošanas.

No desmit Dagdas novada pagastiem septiņos ir pašvaldībai piederoši un tās atbalstīti muzeji vai piemiņas istabas. 2012. gadā Svariņu un Asūnes pagastu novadpētniecības, Konstantīna Raudives un Marijas Andžānes piemiņas istabām piebiedrojušies vēl divi – Jaundomes muižas vides izglītības centrs un Ķepovas pagasta meža ekspozīcija “Ķepa”.

 

Fakti

* Dagdas novada pašvaldības muzejs “Andrupenes lauku sēta” dibināts 2000. gada Jāņos.

* Tā idejas dvēsele ir Jānis Brils, kādreizējais sovhoza “Andrupene” direktors, vēlāk Andrupenes pagasta vecākais.

* 2009. gadā muzeja attīstībai piešķirti Ls 84 780 kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un attīstībai.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+