Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. februāris, 2013
Drukāt

Muzejā japāņu Shibori batika

foto - publicitātesfoto - publicitātes

Latgales Kultūrvēstures muzejā līdz 9. martam skatāma izstāde „Shibori batika”, kur vairākas tekstilmākslinieces darinājušas mākslas darbus tradicionālajā un smalkajā japāņu Shibori batikas tehnikā. Izstādē piedalās 8 autores: Linda Vanaga, Anita Grudule, Agra Ritiņa, Inta Pujāte, Ilma Rapša, Sandra Vorkale, Ilze Ontužāne, Manuš.

SHIBORI BATIKA
No 2012. gada 1. septembra līdz 10. decembrim LMA Latgales filiāle rīkoja Shibori batikas meistardarbnīcas, ko atbalstīja Rēzeknes pilsētas domes Mazo kultūras projektu konkurss. Meistardarbnīcās strādāja 10 dalībnieces, kuras apguva duci dažādas tradicionālās Japānas shibori batikas tehnikas.

Shibori vārds, kas tagad tiek lietots starptautiski, nāk no Japānas un nozīmē locīt, spiest un siet. Shibori batika Japānā aizsākas 6.-7. gs., un iespējams, ka tā nāk no Ķīnas. Visvecākie Shibori paraugi atrasti Todaiji lielajā Budas templī koka glabātuvē. Templim tos dāvinājusi Imperatora sieva pēc vīra nāves 756. gadā. Pateicoties Japānas mitrajam klimatam, tie ir labi saglabājušies.

Kad Kioto kļuva par Japānas galvaspilsētu, tā noteica mākslas un kultūras stilu. Shibori uzplauka, jo galmā valdīja tendence ģērbties zīda daudzslāņainos tērpos, kur katrs slānis variējās rakstos un krāsās. Pamazām Shibori batikas tehnikas izplatījās visos sociālajos slānos, tikai zemnieki, amatnieki izmantoja vilnu un kokvilnu, un audumus krāsoja senajā indigo krāsošanas tehnikā.

17. gs. starp Edo un Kioto nodibinājās Arimatsu un Narumi ciemi, kas sāka ražot tenugui -šaurus audumu dvieļus, ko izmantoja visdažādākajiem mērķiem, izmantojot kumo tehniku. 19. gs. valstī notika lielas ekonomiskas un politiskas pārmaiņas un Shibori batikas nozarei draudēja izzušana, bet tad Arimatsu ciema iedzīvotājs Kanezō Suzuki izgudroja jaunu Shibori tehniku, ko tagad pazīst kā Arashi shibori. Tehnika neprasīja milzīgu laika patēriņu un sava skaistā raksta dēļ atkal padarīja Arimatsu un Narumi slavenus. Vēl reizi šis amats tika apdraudēts pēc II pasaules kara, kad Japānā ienāca rietumnieciskā kultūra, bet 20. gs. 80. gados Japāna pasludināja Shibori kā nacionālu kultūras fenomenu. Šobrīd Arimatsu un Narumi ir pasaulslaveni Shibori amatniecības centri, kuros strādā senajās tehnikās, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Tāpat Japānas Shibori meistari veido jaunus tehniskus paņēmienus un rakstus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+