Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. februāris, 2015
Drukāt

Muzejā nonāk zīmīga Latgales vēstures aina (5)

Roberta Kaniņa (LNVM) fotoreprodukcijaRoberta Kaniņa (LNVM) fotoreprodukcija

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jaunieguvums – plakāts ar 1917. gada Pirmā Latgales latviešu kongresa ainu.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šajās dienās saņēmis aktuālu dāvinājumu – 1935. gadā izgatavotu skolām domātu plakātu, kas ataino 1917. gadā Rēzeknē notikušā Pirmā Latgales latviešu kongresa ainu.

Minētajā kongresā latgalieši pieņēma lēmumu savu nākotni saistīt ar Vid­zemi, Kurzemi un Zemgali. Plakātu muzejam dāvinājis senlietu kolekcionārs, uzņēmējs un Gulbenes novada domes deputāts Gunārs Ciglis. LNVM direktora vietniece Irina Zeibārte uzsver, ka šis nav pirmais Cigļa un muzeja sadarbības gadījums. Jāatzīmē, ka plakāta dāvinātājs, savulaik būdams Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs, panāca, ka pirmskara Latvijas armijas bijušās vasaras nometnes teritorija Litenē tiek pasludināta par aizsargājamu, kā arī daudz darīja, lai 1941. gada vasarā čekistu nogalināto Latvijas militārpersonu pārapbedīšanas vietā Litenes kapos tiktu ierīkots memoriāls “Sāpju siena”.

Muzeja rīcībā nonākušais plakāts ir mākslinieka Jēkaba Strazdiņa glezna ar 1917. gada 26. – 27. aprīlī (9. – 10. maijā) Rēzeknē notikušā kongresa ainu. Tā ir mākslinieka interpretācija, jo fotoliecību par toreiz zālē notikušo nav. Kongresu rīkoja tagadējās Rēzeknes Jāņa Ivanova mūzikas vidusskolas telpās, kur Latgales latviešu sabiedriskie un kultūras darbinieki, garīdznieki lēma par Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils apriņķu (Latgales) atdalīšanos no Viteb­skas guberņas un apvienošanos ar pārējiem latviešu novadiem pēc trīs gadsimtu ilgas administratīvās nošķirtības. Gleznā attēlotas konkrētas personas, un tās centrā pie galda atpazīstams Latgales atmodas izcilais darbinieks Francis Trasūns. Bieži citēts viņa tolaik delegātiem sacītais: “Mani kungi, mums jāizšķir jautājums: vai Latgalei dzīvot un plaukt vai nīkuļot un mirt garīgi – vai ar kultūru uz vakariem vai ar barbarismu uz austrumiem!” Rēzeknes kongresu vēsturē vērtē kā nepārprotamu latgaliešu politisko apliecinājumu vienotībai ar pārējiem latviešiem un aicinājumu uz teritoriāli vienotas, autonomas Latvijas izveidošanu, kaut gan valstiskā neatkarība tolaik vēl rosināta netika.

Konkrētais plakāts ir tikai viens no Latvijas Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas daļas darbinieka Alfrēda Gobas rosinātās sērijas skolu, sabiedrisko organizāciju un iestāžu vajadzībām 1935. gadā. Vēsturnieks Kaspars Zellis norāda, ka tad izdota vairāk nekā 20 Latgales tematikas plakātu virkne, tajā skaitā “Latvijas vēsture ainās. Latgale”, “Jaunās celtnes Latgalē”, “Mājas dzīve Latgalē”, “Latgales ainava”, “Augstākā izglītība Latgalē” un tamlīdzīgi. Paralēli notikusi arī Latgales “latvizācijas” kampaņa presē.

Jaunieguvumu LNVM solās nākotnē noteikti izmantot savā ekspozīcijā, taču plakāts vispirms 
jārestaurē.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Pirmā kongresa diena notika kinoteātrī Diāna,betotrā tagadējās J.Ivanova mūzikas vidusskolas telpās.

  2. Kod beidzūt Latvejas valsts izpyldeiss pyrmā i ūtrā Latgales kongresa lēmumus, kurus sovalik apšulējās izpyldeit… Totod Latvejas valsts šo to ir parōdā Latgolai….

  3. Zilā tāda slāvu stila krāsa,ne eiropiešu

  4. Īstie, nepārktievoti latgaļi vienmēr bijuši vienotas un nedalāmas Latvijas pārliecināti aizstāvji un arī drosmīgi cīnītāji gan toreiz krievu cara laikā, gan sarkano krievu okupācijas laikā, gan šodien ir pret krievu rusifikācijas un atdalīšanās mēģinājumiem !

  5. Bet galvenais, kas izriet ari no ieprieks zinamaa, ka karogs latgaliem ir sarkanbaltsarkans. Tads tiek pieminets ari hronikas Cesu kaujas, kas bija latgalu teritorija.
    Tad kads sakars tagad izveidotajam zili baltajam? Vai ta nav kaut kada apzinata kaitnieciba, realitates, faktu, vestures sagrozisna? Ka to savas “republikaas” ziime teroristi, to vel varetu saprast, bet ka citi, tas ir nozelojami un nekavejoties !!!! atcelami.

Draugiem Facebook Twitter Google+