Foto-LETA

Muzejā varēs izzināt notikumus Rīgā 19.gadsimta sākumā 0

16.septembrī, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā notiks ekskursija un nodarbības, kurās varēs izzināt notikumus Rīgā 19.gadsimta sākumā, aģentūru LETA informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja zinātniski izglītojošā darba nodaļā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Ģimenes diena notiks izstādē “Atdzimt no pelniem. Rīga 1812. gada karā” no plkst.11 līdz 17. Visas dienas garumā lieliem un maziem notiks atraktīvas nodarbes Rīgas vēstures iepazīšanā, bet plkst.13 notiks ekskursija izstādē gida vadībā “Rīga 19. gs. sākumā, 1812. gada notikumi Rīgā un to sekas”.

Izstādē “Atdzimt no pelniem. Rīga 1812. gada karā” eksponēti unikāli muzeja krājuma materiāli, kas stāsta par Rīgu 19.gadsimta sākumā, kā arī par 1812.gada kara izraisītajiem notikumiem Rīgā – Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanu un to atdzimšanu jaunā, mūsdienīgā veidolā. Izstādē no muzeja krājuma eksponētās gleznas, litogrāfijas, medaļas, lietišķās mākslas priekšmeti, dokumenti, kartes, Rīgas plāni, ieroči, formastērpu detaļas, sniedz daudzpusīgu priekšstatu gan par personībām, kuru darbība būtiski ietekmēja notikumus Rīgā 1812. gadā, gan par Rīgu un rīdziniekiem pirms un pēc liktenīgajiem 1812.gada jūlija notikumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Karš sākās 1812.gada 12.jūnijā, kad Napoleona armija sāka celties pāri robežupei Nemunai un iebruka Krievijas impērijas teritorijā. Franču galvenie spēki virzījās Maskavas virzienā, bet daļa armijas cauri Latvijas teritorijai devās uz Sanktpēterburgu. Rīgas cietoksnis aizšķērsoja taisnāko ceļu 32 500 karavīru lielajam franču armijas 10.korpusam, kuru komandēja maršals Aleksandrs Makdonalds.

Rīga gatavošanos karam un iespējamam ilgstošam aplenkumam uzsāka jau pirms karadarbības sākuma. Pastiprināta uzmanība tika veltīta Rīgas kā cietokšņa nostiprināšanai: tika pastiprināti pilsētas nocietinājumi, papildināta artilērija, gatavoti rezervisti pilsētas aizsardzībai. Uz Pērnavu, Tērbatu un Vīlandi evakuēja pārvaldes iestādes. Pilsētu pameta arī daudzi turīgie rīdzinieki. Sākoties karam, par Rīgas ģenerālgubernatoru iecēla tagadējās Latvijas teritorijā esošās Krievijas armijas virspavēlnieku ģenerāli Magnusu fon Esenu, kurš 17.jūnijā pilsētā izsludināja kara stāvokli.

No pilsētas pavēlēja izvest viegli degošus materiālus, bet ieveda lielus labības krājumus. Doma, Jēkaba un Jāņa baznīcas piepildīja ar labību un kara materiāliem. Rīgu gatavojās aizstāvēt ap 12 000 vīru liela krievu armijas daļa. Tika noteikti pilsētnieku pienākumi pilsētas aizstāvēšanā. Rīgai palīgā ieradās arī sabiedroto angļu lielgaballaivu eskadra, kas uzņēmās neļaut frančiem forsēt Daugavu.

Kā 1812. gada vasaras notikumi Rīgā attīstījās tālāk, ko tādejādi Rīga zaudēja un ko Rīga ieguva varēs uzzināt ekskursijā.