Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. februāris, 2013
Drukāt

Mūžībā aizgājis Dainis Grīnvalds

foto - Letafoto - Leta

Šā gada 2. februārī Jūrmalas slimnīcā negaidīti miris dramaturgs, ilggadējs Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants un Latvijas Dramaturgu ģildes vadītājs Dainis Grīnvalds (14.04.1950.-02.02.2013.).

Kopš 1969. gada Dainis Grīnvalds aktīvi darbojies skolēnu literāro darbu konkursa organizēšanā un pēdējos trīsdesmit gadus rīkojis jauniešiem vasaras radošos seminārus “Aicinājums”. Dramaturgiem viņš bijis nepagurstošs Nacionālo lugu konkursu organizētājs, eksperts, padomes un žūrijas loceklis Latvijas un starptautiskajos dramaturģijas, teātru un kino festivālos, meistarklasēs un semināros.

Atvadīties no Daiņa Grīnvalda varēs piektdien, 8. februārī, plkst.13:00 Krematorijas Lielajā zālē.

Latvijas Rakstnieku savienība

IN MEMORIAM

No dzīves aizgājis Dramaturgu teātra dibināšanas iniciators, aktīvs latviešu mūsdienu dramaturģijas aizstāvis un popularizētājs, bijušais Dramaturgu ģildes vadītājs – dramaturgs Dainis Grīnvalds. Pats kā dramaturgs jau kopš padomju laikiem palicis Latvijas lielo teātru nesaprasts un neatzīts, Dainis nenogurstoši rūpējās par citu dramaturgu iespējām izpausties gan profesionālajā, gan amatieru, gan skolu teātru skatuves mākslā. Ārpus Latvijas Daiņa talants nepalika nepamanīts: viņa debija uz profesionālās skatuves ar lugu “Silikāts un Violeta” pirms daudziem gadiem notika Lietuvā. Kā dramaturgam Dainim Grīnvaldam piemita izcila teātra spēles noteikumu izjūta, spēja veidot spilgtus tēlus, neparastas situācijas un interesantus konfliktus. Dramaturgu teātris ir iestudējis un ar panākumiem izrādījis divas Daiņa lugas: “Kasandra”, kurā Antēnora lomu atveidoja pats dramaturgs, un “Rieteklīša uzaušana”. “Rieteklīša uzaušana” vēl arvien ir mūsu aktīvajā repertuārā, iepriecinādama ar savu atmaskojošo humoru visdažādāko gaumju skatītājus.

Hermanis Paukšs

Dainim…

Kad aizklājam spoguļus, māja kļūst akla. Saimnieks neatgriezīsies. Otrpus melnajām drapērijām jau sācies ceļš Citur.

Iztēle mūs pieviļ, kad vēlamies vēl pateikties, lūgt piedošanu un atsaukt vismaz mirkli tuvības, kad mēs uzrunājam vārdā savus draugus, kuri jau ir Tai Pusē. Palicēji runā klusumā.

Daini, tu šajā pasaulē esi paveicis iecerēto, Tava misija ir piepildīta. Ir padarīts tieši tas, ko Tev vajadzēja darīt. Tu esi cīnījies vispamestākajās kultūras zonās – tu centies noturēt profesionālās dramaturģijas līmeni šim žanram visnelabvēlīgākajos laikos, tu esi centies audzināt talantīgus jauniešus – tie, kuri Saulkrastos pavadījuši vasaras mēnešus “Aicinājuma” nometnē, domāju, atcerēsies šo laiku, pavadītu starp draugiem, topošajiem literātiem – tu esi vadījis Dramaturgu ģildi un darbojies Rakstnieku savienības valdē. Tu biji skolotājs no Dabas, tu mācīji, kā būt Cilvēkam un nekad neatteici padoma.

Un pašās negaidītākajās situācijās tu nebaidījies būt nesaprasts un “gatavās” domāšanas priekšā pārspīlēt šķietami neparastiem žestiem un runām.

Ir cilvēki, kuri tevi atcerēsies, kamēr dzīvo savās mājās un rītos aplūko sevi spoguļos. Kaut kas no draugiem vienmēr paliek arī mūsu domās, mūsu žestos, mūsu paradumos, mūsu pasaulēs.

Cituriene mūs nesadzird un mūsu balss nogrimst ikdienā. Vienalga… tagad es saprotu cilvēkus, kuri vēršas pie nogurušajiem ceļabiedriem valodā, kuru tie vairs nesadzird…

Daini, tu biji labs draugs, tu biji godīgs cilvēks un gribēji šo pasauli piedzīvot taisnīgāku, skaistāku un garīgāku, nekā tā spēj būt.

Ar Dievu, veco zēn…

Andris Bērziņš – Zeibots

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+