Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. marts, 2016
Drukāt

Mūžībā aizgājis horeogrāfs un Deju svētku virsvadītājs Andris Ezeriņš

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs foto

28. februārī miris horeogrāfs, pedagogs, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītājs, ilggadējais Madonas rajona deju kolektīvu virsvadītājs, Tautas deju ansambļa “Vidzeme” mākslinieciskais vadītājs Andris Ezeriņš. Spilgta personība un izcils deju skolotājs, kurš savā darba mūžā izaudzinājis vairākas dejotāju paaudzes, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.

Andris Ezeriņš dzimis 1947. gada 30. decembrī. Viņa dzīve un darbs saistīti ar Madonu un tās apkārtni. Pirmo izglītību guvis, mācoties Cesvaines internātskolā un Madonas vidusskolā. Beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1973) kā basketbola treneris. Dejot sācis Internātskolā pie skolotājas Līvijas Maliņas, bet īsto pieredzi un rūdījumu guvis, divpadsmit gadus dejojot TDA “Vidzeme” pie Dzidras Rubenes. No savas skolotājas viņš pārņēmis un turpinājis latviešu dejas tradīcijas, madoniešu lepnumu un spītu – dejas iestudējis “pamatīgi”, reizē nezaudējot to vieglumu un dabiskumu.

Andris Ezeriņš sacerējis vārāk nekā 20 deju. Jaunrades deju konkursā prēmēti viņa “Leivergroga danči” (1996). 1997. gada dejotāju aptaujā par gada populārāko deju atzīts “Leiveris”. XI Deju svētkos (1993) Andris Ezeriņš pirmoreiz ir virsvadītājs Vidzemes vēsturiskā novada dejotāju skaitam iecerētajai “Saules dejai”. XII Deju svētkos (1998) Vidzemes uzvedumā viņš iestudē savas divas dejas “Leiveri” un “Lai tā būda rūc”. Šis dejas joprojām ir dejotāju iemīļotas un bieži dejotas, tām piemīt humors, pamatīgums un vidzemnieku lepnums.

Izvadīšana notiks sestdien, 2016. gadā, 5. martā plkst. 11.00 no Madonas kultūras nama.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību horeogrāfa un pedagoga talanta cienītājiem, tuviniekiem, kolēģiem un draugiem, viņu aizsaulē aizvadot.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+