Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. decembris, 2015
Drukāt

Mūžībā aizgājis izcilais fotogrāfs Aivars Drāznieks

Foto - www.nikonschool.euFoto - www.nikonschool.eu

23. decembrī mūžībā 63 gadu vecumā aizgājis izcilais latviešu fotogrāfs Aivars Drāznieks, vēsta resurss “nekropole.info”.

Lūk, ko meistars rakstījis par sevi:

“Piedzimu 1953.gadā Liepājā strādnieku ģimenē,kurā ar fotogrāfiju vienīgā saistība bija vecāku fotoalbumi ar ģimenes bildēm. Savu bērnību pavadīju pie vecmāmiņas laukos samērā nomaļā Latvijas nostūrī, pētidams peldošu mākoņu grēdas debesīs un ūdenskukaiņus dīķa ūdenī.

Liels prieks bija sagaidīt ciemos krusttēvu no Rīgas,kas strādāja kinostudijā par gaismotāju, jo viņam piederēja” Leica”, un katru reizi atveda iepriekšējās ciemošanās fotogrāfijas. Tad arī bija laiks, kad pirmo reizi paņēmu rokās fotoaparātu. Manā pirmajā bildē bija krusttēvs un krustmāte, kuru galvas atradās pašā kadra apakšā-pārējo vietu aizņēma tukšs debesu laukums…

Skolas gados patika un padevās zīmēšana, tāpēc tālāk mācīties iestājos Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā dekoratīvās noformēšanas nodaļā, kur fotogrāfija bija Viens no speciālajiem mācību priekšmetiem. Viena mājasdarba vietā parasti nesu vairākus desmitus. Kā ārštata fotogrāfs publicēju savas fotogrāfijas vietējā laikrakstā “Komunists”, kurās visbiežāk atainojās skolas aktivitātes. Diploma ailītē “fotomācība” nopelnītais piecnieks noteikti bija visstabilāk nopelnītā atzīme.

Pēc skolas dienests padomju armijā, kur pildīju kara daļas mākslinieka un fotogrāfa pienākumus, un mans “Zenit” man stipri atviegloja dienesta laiku.

Pēc dienesta strādāju speciālajā ķimizācijas konstruktoru birojā par dizaineru, kur ikdienā darbs saistījās ar tehnisko fotogrāfiju. Visus grafiskā dizaina maketus tajā laikā Zīmēja no rokas lielā formātā un fotografējot samazināja līdz vajadzīgajam mērogam. Daudz FT-41 markas tehnisko filmu ruļļu izgājis caur manām rokām. Savukārt “Zenit” vienmēr sekoja visur, kur biju ar savu ģimeni.

1982.gadā iestājos Latvijas Mākslinieku Savienības plakāta un lietišķās grafikas sekcijā. Mans ikdienas darbs bija dažādu iepakojumu grafiskais dizains, grāmatu noformējums, plakāti, kur fotogrāfija ieņēma nozīmīgu vietu. 90.to gadu vidū, strādājot kādai bankai tās grafiskā tēla veidošanā, ar bankas atbalstu pavērās iespēja iegādāties manu pirmo nopietno fotoaparatūras komplektu – Mamiya RZ67 ar 6 lieliskiem objektīviem, un tad arī viss aizripoja, kā akmeņu lavīna no kalna….

1995.gadā es no mākslinieka pārtapu par fotogrāfu. Pēc neilga laika jau fotografēju vāku un modes lapu bildes lielākajai daļai no Latvijā pazīstamākajiem žurnāliem – “Santa”, “Lilit”, “Una”, “Klubs”, vēlāk arī “Cosmopolitan”un “FHM”, kā arī reizi pa reizei kādam ārzemju izdevumam, tai skaitā “Playboy”.

90 to gadu nogalē saņēmu savu lielāko atzinību – 2. vietu reklāmas fotogrāfijas žanrā starptautiskā reklāmas festivālā Maskavā.

Manā reklāmfotogrāfa darbības laukā prioritāro vietu aizņem bildes veļas katalogiem. Kopumā radīti daudzi desmiti šo izdevumu tādām pazīstamām kompānijām kā “Rosme”, “Lauma”, “Regina N”, “Effect” u.c.

Pats sevi ar smaidu saucu par “trūcīgi ģērbtu” sieviešu fotogrāfu, jo liela pasūtījumu daļa ir gaumīgas kailfoto bildes. Reklāma par šo žanru izplatās no mutes mutē. Sievietes man uzticas.

Bet bija arī reiz gadījums, kad kāda biznesa sabiedrībā ļoti pazīstama dāma fotografējās, bet aiz studijas durvīm dežurēja bruņots miesassargs…

Esmu piedalījies kopā ar kolēģiem konkursa izstādē “Durvis”, ko organizēja kompānija “Reaton”(MC 2) un man ir bijusi personālizstāde “V.S.O.P.” galerijā “Čiris”, sadarbojoties ar reklāmas aģentūru “AGE”. Izstādīju Hennessy konjakam veidotu reklāmfoto sēriju.

Vēl par sevi varu teikt, ka grūti pieņēmu fotogrāfijas digitalizāciju un mani neaizrauj fotogrāfiju pēcapstrāde datorā, bet kas zin – varbūt ar laiku mainīšos.”

Draugiem Facebook Twitter Google+