Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. augusts, 2016
Drukāt

Mūžībā aizgājis Liepājas teātra aktieris Jānis Makovskis

Arhīva fotoArhīva foto

28. jūlijā, trīs dienas pēc 63. dzimšanas dienas, mūžībā aizgājis kādreizējais Liepājas teātra aktieris Jānis Makovskis, teikts teātra mājaslapā.

“Aktieris ar spilgtu, Dieva dotu talanta dzirksti – tāds bija Jānis Makovskis, kurš savas spilgtākās lomas nospēlēja astoņdesmitajos gados režisora Oļģerta Krodera iestudējumos – Raskoļņikovu “Noziegumā un sodā”, donu Karlosu “Kastīliešu godā”, Gestu Berlingu “Gestā Berlingā”, Hamletu “Hamletā”, Džigu “Ākstā” – viņu viennozīmīgi varēja dēvēt par Krodera aktieri; taču neaizmirstams bija arī viņa Antons Valda Lūriņa iestudējumā bērniem “Punktiņa un Antons”. Un tās nebūt nebija viņa vienīgās lomas… Kur aktiera gaitu sākuma posmā pietrūka amata, Maksis lika lietā sirdi, spēlējot ar atvērtiem nervu galiem un atdodot sevi visu, iemantojot skatītāju mīlestību un kritiķu atzinību,” atminas kolēģi.

(1953. gada 25.jūlijā – 2016.gada 28. jūlijs).

“Jānis Makovskis dzimis 1953.gada 25.jūlijā Valmieras rajona Rencēnos mežziņa un grāmatvedes ģimenē. Pusbrālis aktieris Andris Makovskis. Pirmā sieva – aktrise Dace Makovska. Sieva – kādreizējā aktrise Dina Lācara. 1972.gadā absolvējis Mārupes vidusskolu, pēc tam Tautas kinoaktieru studiju, Dailes teātra 5.studiju, Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti, Liepājas teātra 2.studiju. 1974. –1990 Liepājas teātra aktieris, teikts “Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā teikts”.

Aktiera zīmīgākās lomas – Trufaldīno K.Goldoni “Divu kungu kalps”(1976); Raskoļņikovs F.Dostojevska “Noziegums un sods”(1977); dons Karloss V. Igo “Kastiliešu gods” (1979); Hamlets Šekspīra “Hamlets”(1984); Vācietis A.Čaka “Psihiskais uzbrukums”(1989) u.c.

Liepājas teātrim aktieris veltīja vairāk nekā 15 gadus, taču ar laiku viņu arvien vairāk sāka vilināt lauku miers, ne pilsētvide, arī Kroders ar vienu kāju jau bija Rīgā. Maksis no teātra aizgāja. Un arī pēc pāris gadiem notikušais traģiskais negadījums liedza viņam iespēju atgriezties uz skatuves, uz mūžu ieslēdzot aktieri ratiņkrēslā.

Pēc negadījuma Jānis nepadevās, ar sievu Dinu Lācaru izveidojot ražotni un uzsākot koka rotaļlietu izgatavošanu. Savā lauku saimniecībā aktieris arī pavadīja atlikušo mūža daļu.

Atvadīšanās no mākslinieka 4.augustā plkst. 13.00 no sēru nama Kuldīgā, Aizputes ielā 39, uz Gudenieku kapiem.

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+