Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. novembris, 2015
Drukāt

Mūžībā aizgājis muzikologs, komponists Oļģerts Grāvītis

Foto: LETAFoto: LETA

89 gadu vecumā mūžībā aizgājis muzikologs, komponists, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un profesors Oļģerts Grāvītis.

Grāvītis dzimis 1926. gada 30. augustā Alūksnē, Latvijas armijas seržanta Ernesta Grāvīša un friziera amata meistares Emmas Grāvītes ģimenē.

Izglītību viņš ieguva Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) Kompozīcijas nodaļā, Ļeņingradas Valsts konservatorijas mūzikas vēstures aspirantūrā un LVK Mūzikas vēstures nodaļā.

Strādājis par pianistu koncertmeistaru, vēlāk par mūzikas literatūras pedagogu Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā. No 1961.gada viņš bija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Mūzikas vēstures katedras pasniedzējs, docents (1970), profesors (1984). 1994.gadā saņēmis mākslas zinātņu doktora grādu. Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, mūzikas sektora vadītājs (1975-1983), JVLMA Mūzikas vēstures katedras vadītājs (1984-1993).

Kopš 1999.gada viņš aktīvi darbojās JVLMA zinātniskajā sektorā, turpinot sagatavot publicēšanai virkni monogrāfiju, brošūru un nošu krājumu.

Viņš aktīvi darbojās periodikā, publicēja plašus latviešu mūzikas vēstures apcerējumus, dziesmu svētku aprakstus, koncertu recenzijas, kritikas, jubilāru apceres, nekrologus ne tikai Latvijas laikrakstos un žurnālos, bet arī krievu, vācu mūzikas izdevumos. Kopš 1991.gada bija laikrakstu “Laiks”, “Brīvā Latvija” un periodisko rakstu krājuma “Latvju Mūzika” līdzstrādnieks.

Sarakstījis scenāriju televīzijas videolentei “Dzīves dziesma” (2003). Sākot ar 1999.gadu, izstrādājis gadskārtējos Latviešu mūzikas kalendārus. 21.gadsimta sākumā aizsācis Latviešu mūzikas vēstures konspektu rakstīšanu, aptuveni 70 konspekti datorizdruku kopijās izsniegti līdzšinējo lekciju klausītājiem JVLMA.

Grāvītis ir Jāņa Ivanova prēmijas laureāts. 1998. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, 2006.gadā saņēma Ministru padomes Atzinības rakstu, 2007. gadā par mūža ieguldījumu ieguva “Lielo mūzikas balvu”.

Viņa radītie kora darbi skanējuši Vispārējos latviešu dziesmu svētkos.

Komponists radījis pirmo televīzijas operu latviešu mūzikas vēsturē “Vanadziņš”.

Līdzjūtību Grāvīša ģimenei, draugiem, kolēģiem un audzēkņiem, piedzīvojot viņa aiziešanu mūžībā, paudusi arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+