Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. jūlijs, 2014
Drukāt

Mūžībā aizgājis tēlniecības vecmeistars Laimonis Blumbergs

Foto: LETAFoto: LETA

RUTA ČAUPOVA

Īsi pēc Jāņiem, 26.jūnijā, 95 gadu vecumā mūžībā aizgājis Latvijas akmenstēlniecības vecmeistars tēlnieks Laimonis Blumbergs (26.01.1919. – 26.06.2014.).

Tēlnieku Laimoni Blumbergu varam uzskatīt par latviešu akmenstēlniecības gara uzturētāju un stiprinātāju. Par akmeņu vieliskās un arī misteriozās, nostāstiem un asociācijām apvītās dabas un senvēstures izpratēju. Agrīnajā posmā viņš dažus darbus veidoja arī atliešanai bronzā. Tomēr kopumā radošais devums visspēcīgāk un pilnskanīgāk izpaudās, pašam kaļot darbus, ne tikai mūsu laukakmeņos, bet arī dažādos, bieži vien tālās pastaigās vai pat citzemju braucienos atrastos, reizēm pavisam neparastos akmeņos.

Dzimis Krustpilī, Veseļmuižā, Laimonis Blumbergs nāca no pazīstamas akmeņkaļu dzimtas. Jau bērnībā, kopš septiņu gadu vecuma, palīdzēdams tēvam, bija apguvis amata iemaņas. Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu pabeidza 1950. gadā. Studiju laikā un arī vēlāk tuvākas saskarsmes izveidojās ar profesoru Kārli Zemdegu, kurš bija vadījis diplomdarbu. Jau pirms mācību posma apguvis zināšanas un prasmes akmeņu apstrādē, Laimonis Blumbergs varēja profesoram dot padomus akmeņu izvēlē, dažus darbus palīdzēja izkalt. Nozīmīgu uzdevumu nācās veikt kopā ar nedaudz jaunāko kolēģi Aivaru Gulbi, 1965. gadā izpildot granītā Kārļa Zemdega veidoto Raiņa pieminekli Esplanādē.

Atceroties dzīves smagos posmus, jāmin, ka Laimonim Blumbergam, tāpat kā daudziem viņa gada gājuma jauniešiem, nācās pārtraukt studēšanu, jo 1943. gadā tika iesaukts vācu armijā. Pēc tam nometnes Komsomoļskā pie Amuras. Dziļi slēptas brūces. 1947. gadā, atgriežoties Mākslas akadēmijā, profesoru Emila Meldera un jo īpaši Kārļa Zemdega ietekmēm bija dziedinoša, tālāko ceļu un aicinājumu dāvājoša nozīme.

Brieduma cēlienā un vēlākajos gados par Laimoņa Blumberga īsteno darbalauku kļuva tieši akmenstēlniecība. Motīvu izvēlē pārsvaru guva savdabīgi, izraudzīto akmeņu īpašībām atbilstoši, bieži vien folklorai tuvi tēli un figurālu veidolu transformējumi. Jāuzsver, ka Blumbergs, līdzīgi Indulim Rankam, kļuva par, modernās tēlniecības kontekstā aktuālās, tā dēvētās tiešās akmeņu kalšanas metodes ieviesēju Latvijā. Par izciliem panākumiem vainagotu cēlienu izvērtās laiks, kad meistars, likdams lietā savu milzīgo pieredzi un niansēto apjomu plastiskuma izjūtu, izkala daudzās gan lielāka, gan mazāka izmēra akmens sievu skulptūras Tās reizēm atgādināja vissenāko auglības dieviešu apveidus. Lai gan šajos, ar lielu mīlestību darinātajos tēlos, parādījās arī dzīvē saskatītas meiteņu un sievu stāvu un augumu nianses. Katrai no skulptūrām tika piemeklēts savs akmens ar kādām īpašām iezīmēm.

Laimonis Blumbergs bija atsaucīgs un iejūtīgs kolēģis. Atvērts sarunām par dzīvi un profesionāliem jautājumiem. Diezgan ilgu laiku vadīja tēlnieku sekciju Mākslinieku savienībā. Ar nosvērto raksturu un labvēlīgumu prata līdzsvarot nereti asos dažādo attiecību savērpumus. Viņam piemita spēja ar labdabīgi ironisku skatienu paraudzīties uz savādībām vai pārāk ambiciozām citādībām.

Saviem mīļajiem, kuplajai ģimenei, bērniem, mazbērniem, arī mazmazbērniem bija gādīgs – darbīgumu un gaišu pasaules uztveri rosinošs balsts un padomdevējs.

Nežēlīgi skarošs trieciens tēlniekam bija dzīvesbiedres tekstilmākslinieces Ritas Blumbergas aiziešana mūžībā 2008. gada pavasarī. Viņi bija brīnumains pāris. Saderīgi folkloras un tautas mākslas, kultūras vērtību izpratnē. Saskanīgi abu kopīgās izstādes rīkojot. Meistars turpināja kalt savus akmeņus. “Man to zināšanu ir tik daudz, ka es tikai strādāju, katru mirkli atdodoties. Kā putni dzied. Tā arī es pie saviem akmeņiem, savā melodijā,” tā viņš kādā intervijā pirms pāris gadiem sacīja. Mūsu kultūras vērtību krājumā paliek patiesi izcils veikums. Tēlnieka darbi glabājas daudzu muzeju krātuvēs, arī privātās mājās un kolekcijās. Skaists un harmonisks akmens sievu kopums un atsevišķas skulptūras atrodas Blumbergu dzimtas ligzdās gan Rīgā, gan laukos.

Ar skumjām un godbijību sirdīs Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem, draugiem, kolēģiem, viņu mūžībā pavadot.

Atvadīšanās no mākslinieka Laimoņa Blumberga 2014.gada 2.jūlijā plkst. 15:00 Rīgas 1. Meža kapu kapličā. Piemiņas brīdis Rīgas Latviešu biedrībā plkst. 17.00.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+