Foto: LETA

Mūžībā aizgājusi dzejniece Astrīde Ivaska 0

Otrdienas, 24. marta vakarā mūžībā aizgājusi dzejniece un atdzejotāja, latviešu literatūras popularizētāja Astrīde Ivaska (1926-2015), aģentūru LETA informēja Latvijas Literatūras centrā.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Līdzjūtību dzejnieces tuviniekiem, līdzgaitniekiem un draugiem izteikusi kultūra sministre dace melbārde, uzsverot: “Astrīdes Ivaskas spēcīgā personība un dzeja paliks mūsu sirdīs kā latviešu kultūru vienojošs tilts trimdā un tēvzemē.”

Ivaska dzimusi 1926. gadā Rīgā, Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa ģimenē. Viņas tēvs bijis represēts. 1944. gadā Ivaska emigrējusi uz Vāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dzejniece beigusi Hānavas nometnes latviešu ģimnāziju, studējusi Mārburgas universitātē romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. 1949. gadā viņa apprecējusies ar igauņu dzejnieku un literatūrzinātnieku Ivaru Ivasku un pārcēlusies uz ASV. Līdz 1967. gadam Ivaska dzīvojusi Minesotas pavalstī, pēc tam Normanā, Oklahomā. No 1950. līdz 1952. gadam viņa bijusi bibliotekāre Minesotas Universitātes Mākslas nodaļā, kā arī mācījusi krievu un vācu valodu Svētā Olafa koledžā Minesotā un Oklahomas Universitātē. No 1991. līdz 2001. gadam Ivaska dzīvojusi Fauntinstaunā, Īrijā, pēc tam Rīgā.

Ivaska darbojusies žurnāla “Jaunā Gaita” redakcijā un žurnāla “Ceļa Zīmes” redakcijas kolēģijā. Dzeju viņa publicējusi kopš 1959. gada. Ivaskas dzejai mūziku komponējis Pēteris Plakidis. Dzejniece saņēmusi Zinaīdas Lazdas balvu 1969. gadā par dzejoļu krājumu “Ziemas tiesa”, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda 1974. gada Goda balvu par dzejoļu krājumu “Solis silos”, Jāņa Jaunsudrabiņa prozas balvu par ceļojumu aprakstu krājumu “Līču loki” 1981. gadā un Kārļa Goppera fonda balvu par īsprozas krājumu bērniem “Pārsteigumi un atklājumi” 1984. gadā.

Dzejniece un viņas vīrs Ivars Ivasks kopā bija vieni no pirmajiem un aktīvākajiem, kas latviešu sabiedrībā ārpus Latvijas rūpējās par to, lai nesatrūktu saites ar latviešu rakstniekiem pēckara Latvijā. Viņas rakstīto un publicēto recenziju un rakstu klāstā ir daudzi raksti, kas veltīti tieši Latvijas dzejnieku daiļradei. Recenzijas un apceres par latviešu un cittautu literatūru viņa publicējusi gan žurnālos “Jaunā Gaita”, “Tilts”, “Books Abroad” (vēlāk “World Literature Today”), “Journal of Baltic Studies”, gan citos preses izdevumos. Latviešu trimdas dzejas pārskats publicēts rakstu krājumā “Arhīvs” 1966. gadā, bet pārskats par latviešu literatūru – izdevumā “Encyclopedia of World Literature in the XXth Century” 1967. gadā.

Ivaska bijusi Latvijas PEN kluba biedre, Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš1993.gada un arī Īrijas Rakstnieku savienības biedre. 2001. gadā viņa saņēmusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.