Foto: LETA

Mūžībā aizgājusi leģendārā kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane 4

Īsi pirms savas deviņdesmit sestās dzimšanas dienas mūžībā aizgājusi leģendārā Latvijas kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane (18.02.1922-16.02.2018), šodien vēsta Latvijas Radio, atsaucoties uz zinātnieces ģimeni.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
“Kas notiek ar mūsu bērniem? Kādēļ viņi aug tik nežēlīgi?” 1.klases skolnieka mamma pauž sašutumu par bērnu rīcību
Lasīt citas ziņas

Ar ārkārtīgi plašām zināšanām un harismu apveltītā Freimane bija ikona vairākām pēckara paaudzēm, kas pie viņas apguva teātra vēsturi un apmeklēja viņas veidotos leģendāros kinolektorijus.

Ebreju izcelsmes zinātniece dzimusi 1922.gadā Rīgā, jurista Leopolda Lēvenšteina ģimenē, un savas atmiņas no bērnības un izdzīvošanu holokaustā viņa aprakstījusi autobiogrāfijā “Ardievu, Atlantīda!”, kas iznāca 2010. gadā un tulkota vairākās valodās, kā arī pārtapusi operā “Valentīna”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valentīna Freimane bērnībā Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs strādāja vācu kinokompānijā UFA, pēc Hitlera nākšanas pie varas viņas ģimene 1935. gadā atgriezās Rīgā. Vācu okupācijas laikā Valentīnai Freimanei izdevās izglābties, slēpjoties pie vairākiem rīdziniekiem, arī pie vācbaltiešu žurnālista Paula Šīmaņa.

Absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti, strādāja par žurnālisti, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieci, bija teātra vēstures pasniedzēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Nodibināja un vadīja Latvijas Teātra biedrības un Kinematogrāfistu savienības kinolektoriju. Piedalījās kinoforuma “Arsenāls” dibināšanā un darbībā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.