Mobilā versija
Brīdinājums +22.0°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
14. aprīlis, 2017
Drukāt

Mūžīgais dumpinieks. Uldim Pūcītim – 80 (16)

Ar Līgu Liepiņu filmā "Elpojiet dziļi" 1967. gadā.Ar Līgu Liepiņu filmā "Elpojiet dziļi" 1967. gadā.

Latvijas teātra un kino vēsturē ir tikai pāris aktieru, kas talanta ziņā varētu līdzināties Uldim Pūcītim. Milzīgs talants gan nāca komplektā ar lielām vājībām, un Uldis jau sen vairs nav mūsu vidū. 15. aprīlī viņam apritētu 80 gadu jubileja.

Savulaik māte Anna par “Purva bridēja” Edgara lomu teikusi Uldim: “Tāds tu esi dzīvē. Tev nekas nav jātēlo.” Pūcītim vispār nepatika tēlot, ar pārgrieztu ģīmi atveidot sava tēla ciešanas un pārdzīvojumus. Pūcītis vienmēr bija viņš pats: vīrišķīgs, atklāts, iekšēju konfliktu plosīts.

“Visu mūžu viņš necieta liekulību, melus, izlikšanos,” grāmatā par Uldi Pūcīti atceras viņa kolēģis un draugs Āris Rozentāls. “Toreizējā iekārta viņam bija kā “bullim sarkans lupats”. Visa viņa darbība teātrī padomju laikā bija balstīta uz protestu, uz iekšēju un arī ārēju protestu. Viņš bija varonis protestētājs, dumpinieks. Viņš bija edgariskākais no Edgariem, ko esmu sastapis. Tāpēc viņš tik lielu iespaidu atstāja filmā, jo tā bija viņa būtība, ko viņš tur spēlē.”

Vēl viena tāda mūža loma, kurā Pūcītis varēja ielikt savus pārdzīvojumus, bija Pērs Gints, ko viņam gan sanāca nospēlēt salīdzinoši vēlu, jau pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas. Teātra kritiķis Gunnars Treimanis sprieda, ka “Pērs Gints bija paša aktiera grēksūdze, izmisums par velti vadītām dienām un tomēr mūžīgām slāpēm pēc kodola, harmonijas, pamatvirziena, ko līdz mūža galam neatrast”.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. šitā filma “pie bagātās kundzes” lieliska.vel šodien mēdzu uzspļaut naudaszīmei un kādam pielipinat pie pieres.

  2. stulbs raksts, man pietka par pirmo rindkopu

  3. Piedodiet, ka tik daudz kļūdu, dators ‘gļuko’…

  4. Pūcītim bija vairākas režijas Jaunatnes teātrī, es atceros tā laika teātra kases gabalu “Rozā zilonis” pēc M.Birzes humoristiskā stāsta ar nepārspējamu Edgaru Liepiņu Bērtuļa Sunepa lomā un A.Upīša “Sūnu ciema zēni”, ko aktieri spēlēja Jaunatnes teātra (kas tagad baptistiem atdots) sētā. Spēlēja vairākas ziemas pēc kārtas. Publika sēdēja ārā uz soliņiem, aukstumā, deva starptbrīdī visiem karstu tēju. Visa darbība notika kā tas varētu būt Sūnu ciemā – scentogrāfija bija maksimāli naturāla – bija veca guļbūves ēka pārvesta no laukiem, kamanas, sniegs, kažoki, viss kā stāstā. Mēs, skolēni, darījām visu, lai tiktu uz izrādēm vairākkārtīgi, jo ļoti patika.Redzēju vairākas reizes. Liekas, Uldis Pūcītis bija ideju pārpilns režijā un viņam ļoti labi izdevās inovatīvi risinājumi. Rozā zilonī arī, uz skatuves 1.cēliena beigās tika pieteikta balle vietējā kultūras namā, un skatītāji aicināti uz lejas foajē uz balli – dejot, un bufeti! Un starpbrīdis bija diezgan garš, lugas darbība turpinājās ar tēlu pārīšu attiecību skaidrošanu, skatītāju izdancināšanu, bufetes lietošanu pa īstam un visādām jautrām everģēlībām, tā kā nebija nekāds brīnums, ka padomju ļaudīm tas likās pilnīgi neiespējams sapnis – tāda demokrātija un atļaušanās. Nekas tāds nenotika akadēmiskajos teātros, kur viss bija nopienti, ar sarauktu pieri un 1mie, kas no akadēmiskajiem teātriem, kas sāka atļauties, bija Drāmas teātris, ar Silmačiem taisot visas everģēlības Druvienā un Leļļu teātris, kas nav akadēmiskais, atļāvās iestudēt Dekameronu, kas jau gāja pāri visām padomju normām. Uldis Pūcītis kā režisors un viņa iestudētie kases gabali ļoti patika skatītājiem, kolēģiem no citiem teātriem, tā laika oficiālā kritika nedrīkstēja par to neko pozitīvu teikt kā vien…ka iestudējumos režisors kritizē buržuāziskās indes ietekmi uz godīgo kārtīgo komunisma mērķos savu dzīvi un darbus virzošo padomju cilvēku, sociālisma darbinieku, uzsverot, ka šie kapitālisma atkritumi grauj sociālisma saulaino sabiedrību (aizejiet uz LNB arhīviem un palasieties, ko tajā laikā rakstīja cienījamās latviešu kritiķes!!! un daži kritiķi!!!). savukārt nomenklatūra un patiesie komunisti – teātra kolēģi partijas biedri – tie Uldi Pūcīti nīda ne pa jokam un partijas sapulcēs viņam tika pārmests viss, ko var pārmest – morāli graujoša repertuāra piedāvājums, utt. Kase bija pilna, cilvēki nāca, direktors priecājās, bet arī dabūja brāzienus no CK un KM un diezin vēl no kā… un tad Uldis Pūcītis gribēja iestudēt Meistars un Margrita, sāka jau mēģinājumus. Bet, viņam to aizliedza. Kas? Oficiāli teica – galvenais režisors Ā.Šapiro neesot gribējis konkurenci. Bet patiesībā – gan jau tā pati partijas nomenklatūra un atbildīgie kolēģi.
    Lasīju šo rakstu par Uldi Pūcīti un domāju – tik pavirši. Dzēra… mīlējās… nu lasīja grāmatas… Streičam skauž, ka Pūcīti mīlēja meitenes? Nu nebija Uldis Pūcītis šāda līmeņa – privātās dzīves un klaču žurnālīšu cilvēks. Viņam bija metode, viņam bija ne tikai izskats, bet viņam bija neizsakāmi liels talants un darbaspējas. Viņš tekstu esot mācījies tik ātri kā neviens. Viņš bija intelektuālis. Viņš bija dialoga meistars. Visu, ko viņš ir ierunāja radio, ko šodien var noklausīties – tā ir augstākā meistrība teksta pasniegšanā. Un dzēra viņš, jo viņam nedeva to darbu, ko viņš bija pelnījis. Tik labam aktierim nedrīkstēja būt dīkstāves. Kādēļ viņam tik maz kino lomu? Jo nefilmējās īstajās filmās – Elpojiet dziļāk taču aizliedza. Pūcītis bija cenzēts mākslinieks. Viņš nemīlēja pelēcību, beztalantus, liekulību, bet tieši tādi tajos laikos teātrī un ne tikai, noteica dzīvi, tad viņam nācās uz savas ādas izciest netaisnību no režīma puses. Un tāpēc arī alkohols. Bet vai tas ir svarīgi? Savrīgi, ka tie, kas viņu redzēja A.Čehova Mežainī vai Ibsena Pērā Gintā vai TV filmā Karalienes Modas zeme, tie viņu ļoti iemīlēja un novērtēja, Uldi Pūcīti sev padarot par aktiera standartu. Tādu, kādam jūbūt aktierim – skaistam, visu varošam, gudram, dziļi jūtīgam, dzīvam un sensitīvam kadrā, organiskam uz skatuves, līdz mielēm – profesionālam, koleģiālam un godīgam cilvēkam! Laudz laimes jubilejā, Uldi!!!

  5. Viens no fantastiskākiem aktieriem!!!

  6. Ļoti jauka filma, kas varētu būt arī par Pūcīti, ir “Atspulgs ūdenī”, arī Lāsma Kugrēna piedalas

  7. Uldi, Tu biji izcils aktieris. Vienu reizi tik gadījās, ka Āgenskalnā pirku bulciņas pie Tevis. Man sirds iedrebējās. Ne vārda nevarēju pateikt!
    Lai mierīgi un priecīgi Tev tur, ārpusē!

  8. tas nav nekas jauns Atbildēt

    E.Gulbja vectēvs? Ar Artmani būtu labs pāris, arī dzīve būtu savādāka. Kā būtu, jabūtu…. .

  9. Simtiem sodienas Omítes mílëja visu laiku edgariskàko Edgaru.Es arī.Tàs viña acis,smaidiñi,tas víriskīgais dabiskums.Vél sodien galva noreibtu.

  10. Uldi,Tu biji fantastisks aktieris ,tāds arī paliksi cilvēku atmiņā mūžīgi.
    Lai Tev labi klājas Debesu valstībā!

JRT darbu Tabakas fabrikā sāks ar "Marķīzi de Sadu"Alvis Hermanis: "Uz šo trimdas laiku, mūsu teātris sauksies "JRT pie Dzemdību nama", jo es šaubos, ka daudzi zinātu, kur "Tabakas fabrika" atrodas."
Draugiem Facebook Twitter Google+