Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. februāris, 2012
Drukāt

Mūzika mīlas dejas ritmos

ilona_bagele_olegs_zernovs_4

12. un 18. februārī Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē Astora Pjacollas mūzikas un sajūtu izrādē “Cantando y amando” gaidāma tikšanās ar mecosoprānu Ilonu Bageli un pianisti Ilzi Ozoliņu.

 

“Tango ir pilsētas nakts auglis ar bohēmas smaržu – bezmiega nakšu klejojumi pa nomalēm, ostu, bāri, kafejnīcas, mūzika un mīlestība. Viss, ko cilvēki dara, kad viņiem nenāk miegs,” intervijā žurnālam “Rīgas Laiks” teicis Orasio Ferrers, ko dzimtenē dēvē par Argentīnas Šekspīru, bet Latvijā pazīst kā Astora Pjacollas dziesmu vārdu autoru. “Es teiktu, ka tango ir kā gaisa skūpsts, kas tiešā veidā nekad nesasniedz adresātu.”

Astors Pjacolla bija jaunā tango jeb tango nuevo aizsācējs mūzikā. Tieši pateicoties viņam, 60. gados tango izlauzās no deju zālēm un kļuva par pastāvīgu nopietnās un džeza mūzikas repertuāra sastāvdaļu. Piedzīvojis pasaules popularitātes vilni 20. gs sākumā, Argentīnas tango kā deja 60. un 70. gados bija nogrimis aizmirstībā un nebija populārs pat tā dzimtenē. Dejas atdzimšana sākās 80. gadu sākumā, un tango popularitāte ar katru gadu, arī Latvijā, kļūst arvien lielāka, jūtami ietekmējot arī mūzikas attīstību.

Izrādes soliste Ilona Bagele 2003. gadā ieguvusi maģistra grādu, studējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā, bet 2000. gadā kļuva par Jāzepa Vītola Starptautiskā vokālistu konkursa laureāti. Līdzās vokālajam darbam I. Bagele ir Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes docente, kā arī strādājusi Daugavpils teātrī kā vokālā pedagoģe un muzikālā vadītāja. Dziedātājai ir plaša pieredze popmūzikas un džeza žanrā, savukārt Latvijas Nacionālajā operā I. Bagele debitējusi 2003. gadā. Piedalījusies dažādu muzikālo izrāžu, tostarp “Nožēlojamie” un L. Bernsteina “Mesas”, iestudējumos.

“Cantando y amando” režisore Elita Bukovska 1993. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas nodaļu. Kā horeogrāfe un kustību konsultante piedalījusies vairāk nekā 45 operas un teātra iestudējumos, kā arī bijusi vairāku lielu koncertu un pasākumu režisore. Koncerta vidi un videoprojekcijas veido māksliniece Katrīna Neiburga – viena no pēdējā laikā pamanāmākajām Latvijas māksliniecēm. 2008. gadā K. Neiburga tika izvirzīta prestižajai “Ars Fennica” (Somija) balvai, kuru piešķir Skandināvijas un Baltijas valstu māksliniekiem, bet 2009. gadā ieguva prestižo Purvīša balvu.

Koncertā muzicēs Svetlana Okuņa (vijole), Inga Sunepa (čells), Ivars Kalniņš (sitamie instrumenti), Inita Āboliņa (akordeons) un Vasilijs Šušerts (saksofons), bet īpašais viesis būs kontrabasists Miša Hairuļins – Polijā plaši pazīstams mūziķis un TV šovu vadītājs.

 

Uzziņa

12. un 18. februāris, 18.30

Biļešu cena: 10 – 15 lati

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+