Kultūra
Mūzika

Fantastisks talants sajust Latvijas dvēseli. Top filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas ieraksts0


Režisora Dzintara Dreiberga vērtējumā, mūzika pārspējusi visas ieceres, jo Lolitai Ritmanei piemīt fantastisks talants sajust Latvijas dvēseli.
Režisora Dzintara Dreiberga vērtējumā, mūzika pārspējusi visas ieceres, jo Lolitai Ritmanei piemīt fantastisks talants sajust Latvijas dvēseli.
Foto: Karīna Miezāja

Amerikā mītošā latviešu komponiste Lolita Ritmane ir ieradusies Latvijā, lai Latvijas Radio ierakstu studijā ierakstītu filmas “Dvēseļu putenis” mūziku. Ierakstā piedalās arī producents un režisors no ASV Marks Matsons, kurš ir arī mūzikas aranžētājs un Lolitas Ritmanes dzīvesbiedrs.

Kā jau “Latvijas Avīzē” esam rakstījuši agrāk, spēlfilma “Dvēseļu putenis” ir stāsts pēc Aleksandra Grīna 1935. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu par latviešu tautas neatkarības cīņu.

Filmas darbība risinās Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu laikā. Pirmizrāde paredzēta 8. novembrī, tieši simt gadus pēc strēlnieku uzvaras pār Bermonta armiju un Rīgas atbrīvošanas.

Tā kā veiksmīga izrādījās ideja filmas “Nameja gredzens” mūzikai izveidot īpašu orķestri, arī “Dvēseļu puteņa” mūziku ieraksta īpaši filmai radīts orķestris. Tajā piedalās LNSO, “Sinfonietta Rīga”, mežradznieks no orķestra “Rīga”, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijas audzēkņi – pavisam sešdesmit mūziķi, kurus apvienojis Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts Edgars Saksons.

“Pazīstot praktiski visus Latvijas profesionālos mūziķus un arī pašam ilgus gadus spēlējot gan LNSO, gan Operas orķestrī, uzaicināju cilvēkus, uz kuriem varu paļauties, ka būs lieliska darba atmosfēra un labs rezultāts,” viņš stāsta. “Atšķirībā no koncerta, kur nepieciešama ilgāka mūziķu saspēle, ierakstā ir citi noteikumi – atveram notis, spēlējam un diriģents (šajā gadījumā – pati mūzikas autore Lolita Ritmane) veido skaņu, kādu vēlas dzirdēt. Mūsu uzdevums ir ar pirmo reizi trāpīt desmitniekā katram individuāli, un tad arī rezultāts būs labs.”

Lielākās grūtības radot tas, ka Amerikas filmu industrijā orķestris ir noskaņots mazliet zemāk, nekā pieņemts Latvijā, līdz ar to sarežģītāk pielāgoties pūtējiem.

No Māras Zālītes līdz Aleksandram Grīnam

Šogad komponiste Lolita Ritmane piedzīvoja vēl vienu skaistu notikumu – Kanādas latviešu Dziesmu svētkos Toronto izskanēja viņas dziesma “Manā sirdī” ar Māras Zālītes dzeju virsdiriģentes Vizmas Maksiņas lasījumā. “Tas bija brīnišķīgi,” saka Lolita Ritmane, “ja vien nepatraucējusi ķibele ar elektrības pārrāvumu vētras dēļ lielā Toronto kvartālā koncerta laikā.”

Pati dziesma radusies nometnē “2 x 2” Kalifornijā Malibu, kur nometnes vadītājs Aivars Osvalds kā viesi bija uzaicinājis dzejnieci Māru Zālīti no Latvijas un Lolitu Ritmani kā mūzikas skolotāju. Un tad radusies doma – vai nebūtu jauki, ja taptu kāds komponistes un dzejnieces kopdarbs?

“Ļoti vēlējos, lai solo dzied mana kolēģe Linda Maruta Kronberga,” stāsta Lolita Ritmane. “Un vēl… visi mīl Māru Zālīti, jo viņa bieži pasaka kaut ko tik patiesu tā, kā nevienam citam neienāk prātā.”

Kas iedvesmoja mūziku “Dvēseļu putenim”?

Lolita Ritmane stāsta, ka filma iecerēta, lai mēs to skatītos ar filmas galvenā varoņa Artura Vanaga acīm.

“Tieši tāda ir arī mūzika. Dažās vietās esmu pieklusināta, bet dziļo sāpju ainās arī mūzika ir dramatiska. Ir dažas orķestra melodijas, tēmas, ko cilvēki varbūt atcerēsies vēl ilgāku laiku pēc filmas noskatīšanās,” stāsta komponiste.

Nākamnedēļ ar kori “Latvija” un tā māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo pie pults tiks ierakstīta lūgšana, kurai tekstu Lolita Ritmane ņēmusi tieši no Aleksandra Grīna romāna. Filmas galvenais varonis Arturs Vanags to skaitīja romāna izskaņā sniegā gulošiem kareivjiem – Dievs, dod mieru mūsu brāļiem… “Šo viņa lūgšanu esmu pārveidojusi par a cappella kora dziesmu, ko iedziedās “Latvija”. Tā skanēs pašās filmas beigās, vismaz tā šobrīd ceram, bet filmās jau viss mainās līdz pēdējam…” teic komponiste.

Rakstot mūziku, “Dvēseļu puteņa” ainas Lolita Ritmane skatījusies citu pēc citas.

Pēdējos sešus mēnešus rakstījusi mūziku Holivudā ar sintezatoriem un nu pirmo reizi dzird pašas komponēto dzīvu mūziķu izpildījumā. Kā viņa teic, sintezatori kļuvuši tik komplicēti un pilnskanoši, ka mūzikā neizglītotam cilvēkam varbūt pat neizdotos atšķirt to skaņas no dzīva orķestra radītām, tomēr starpība ir būtiska.

“Nu, strādājot ar orķestri, varu just, kā katram instrumentam mūziķis ieliek atskaņojumā kaut ko no savas sirds un dvēseles,” saka Lolita Ritmane. “Un to nevar sintezēt. Ja diriģējot pat netīšām paceļu elkoni uz augšu, čelli jau mazliet vairāk spēlē krešendo. Skaņrade ataino ieraksta gaitu.”

Mirklī radusies ideja

Kāpēc “Dvēseļu puteņa” mūzika uzticēta tieši Lolitai Ritmanei? Filmas režisors Dzintars Dreibergs stāsta – tiklīdz bijis skaidrs, ka viņam jārežisē šī filma, nav bijis ne mazāko šaubu, ka pirmais uzrunājamais komponists ir Lolita Ritmane.

“Nesen publiskā telpā izskanēja frāze, ka mums ir komponisti, bet nav īstu kino mūzikas komponistu,” režisors stāsta, taču piebilst – būtu necienīgi aizmirst, ka ir latvieši, kuri strādā Holivudā, kuru ikdiena saistīta ar kino mūziku. “Turklāt mums ir tāda kino mūzikas profesionāle, kas strādā ar “Avengers Assemble”, kurai komandā ir cilvēki, kuri strādājuši ar Holivudas lielajiem grāvējiem, un kura ieguvusi “Emmy” balvu, ko tik grūti izcīnīt!”

Lolita Ritmane piekritusi sadarbībai bez klīrības, jo saprot, cik “Dvēseļu putenis” ir nozīmīgs Latvijai,

un lai viņu neuztverot par Holivudas dāmu ar saviem klasiskiem honorāriem, jo viņa zinot, ko nozīmē darīt Latvijai.

Režisora vērtējumā, mūzika pārspējusi visas ieceres, jo Lolitai Ritmanei piemīt fantastisks talants sajust Latvijas dvēseli.

Ieraksta pārtraukumā uzrunātā vijolniece, Latvijas Mūzikas akadēmijas audzēkne Lāsma Vītola, kurai šī ir pirmā pieredze kino mūzikas ierakstā, sacīja, ka Lolitas Ritmanes mūzika filmas emocijas padara jaudīgākas vismaz par piecdesmit procentiem: “Ir gan noskaņu tēma, gan dramatisks skaudrums, jauda, smeldze, episkums, un tajā iekodēti tik tikko jūtami latviešu tautasdziesmu citāti.”

Uz astoņdesmitajiem – ar šodienas skatu

Pirmizrādi 5. septembrī piedzīvos arī studijā “Mistrus Media” režisoru Ginta Grūbes un igauņu kolēģa Jāka Kilmi kopdarbs – dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs”, reālos faktos un Ievas Lešinskas dzīves notikumos balstīts stāsts par viņas tēvu, divu valdību dubultaģentu aukstā kara laikā Imantu Lešinski. Filma pasaules pirmizrādi piedzīvojusi jūnijā Šefīldas dokumentālo filmu festivālā Lielbritānijā.

Režisors Gints Grūbe: “Jebkura valsts, šajā gadījumā Igaunija, kura piedalās kopprodukcijā, vēlas, lai tai tiktu arī kāda no vadošajām radošajām profesijām. Viens no šādiem radošiem profesionāļiem, kuri parasti iesaistās filmas tapšanas procesa beigu daļā, ir komponists.

Vēlējāmies, lai filmā dzirdamā mūzika ir nevis retrospektīva no astoņdesmitajiem gadiem, bet lai tā būtu radīta no šodienas skatījuma attiecībā pret filmas stāstu. Tāpēc izvēle krita uz Igaunijā labi zināmu komponistu Janeku Murdu.

Bet citkārt strādājam ar dažādiem komponistiem. Piemēram, “Melānijas hronikā” mūzikas autors bija Artūrs Maskats – Viesturs Kairišs ar viņu sadarbojas ļoti bieži. Tāpat ļoti pieredzējis kino mūzikas komponists ir Kārlis Auzāns, kurš ir autors mūzikai daudzās mūsu dokumentālās filmās, būtībā viens no izcilākajiem filmu mūzikas autoriem Latvijā. Radīt skaņdarbu ir viena lieta, bet mūziku filmai – pavisam cita.”

Šogad pirmizrādi piedzīvos arī dokumentālā filma “Gepards”, ilgi gaidītā Latvijas kopprodukcija ar Vāciju un Itāliju.

Tas ir stāsts par Stāmerienas baroneses Annas fon Vulfas laulībām ar grāfu un rakstnieku Lampedūzu. Arī šajā filmā fundamentālu darbu ieguldījis komponists Kārlis Auzāns. “Man jau šķiet, ka filmā galvenā loma pieder režisoram, viņš dod virzienu, kurā komponistam iekļauties. “Gepardā” man ir rekordliels ieguldījums – mūzika skan gandrīz visu filmas laiku, 120 minūtes. Mūzika veidota ar diezgan lielu gradāciju – no kamermūzikas līdz simfoniskam vērienam. Daudz palīdzēja režisors no Itālijas,” atklāj Kārlis Auzāns.

Ko vēl redzēsim šogad

Vēl šogad pirmizrādi piedzīvos Latvijas spilgtākā neatkarīgā režisora Jevgeņija Paškeviča spēlfilma “Ko zina klusā Gerda” – psiholoģiska komēdija, burleska, kuras darbība risinās mūsdienās baltvāciešiem piederošā īpašumā mazā, klusā Latvijas lauku nostūrī (studija “Nida filma”).

Pirmoreiz pēc renovācijas atkal griezīsies leģendāro Āraišu vējdzirnavu spārni.

Režisors Andris Gauja pabeidzis spēlfilmu “Nekas mūs neapturēs” – stāstu par lepniem mūsdienu cilvēkiem, no kuriem galvenajā lomā ir JRT pazīstamais aktieris Andris Keišs. Tāpat pirmizrādi piedzīvos režisora Jāņa Ābeles spēlfilma “Jelgava 94” par izvēles brīvību pēc dzelzs priekškara krišanas, kas veidota pēc tāda paša nosaukuma Jāņa Joņeva romāna motīviem.

Režisors Juris Kursietis pabeidzis Latvijas, Lietuvas, Beļģijas un Francijas kopdarbu – spēlfilmu “Oļegs”, psiholoģisku drāmu par jauna vīrieša cerībām. Starptautisko pirmizrādi šī filma jau piedzīvojusi prestižajā Kannu filmu festivālā, un to izrādīs divdesmit piecos kinoteātros Francijā.

Tāpat Latvijas pirmizrādi piedzīvos Lailas Pakalniņas pilnmetrāžas dokumentālā filma “Karote”, kurai pasaules pirmizrāde jau aiz muguras.

Savukārt Latvijas animācijā uzmirdzējušais neatkarīgais talants Gints Zilbalodis radījis savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu “Projām”, kura pasaules pirmizrādi arī jau piedzīvojusi jūnijā “Animafest Zagreb” galvenajā konkursā un jau demonstrēta uz starptautiskiem ekrāniem Kannu filmu tirgū.

 

UZZIŅA

Veiksmīgākie kinomūzikas autori

Riharda Zaļupes CD “The Pagan King” – mūzika filmai “Nameja gredzens” – 2019. gadā saņēma “Zelta mikrofona” balvu.

Vestards Šimkus saņēma balvu “Lielais Kristaps 2016” par mūziku filmai “Ausma” un balvu “Lielais Kristaps 2018” par mūziku filmai “Tēvs Nakts”.

Saistītie raksti

Pēteris Vasks saņēmis balvu “Lielais Kristaps 2015” par mūziku filmai “Dieva putniņi”.

Jēkabs Nīmanis saņēmis balvu “Lielais Kristaps 2014” par mūziku filmai “Māra”.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Ogres teātris sezonu atklās ar klasiku
8 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Kuldīgu oktobrī piepildīs teātris
8 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Imanta Kalniņa slavenākās dziesmas ieguvušas jaunu interpretāciju: atvērs albumu “Nepāriet”
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Pašvaldības grib piespiest valdību sarunāties
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Paziņo datus, cik valsts pārvaldē likvidētas amata vietas un cik ietaupīts
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Noticis savāds ceļu satiksmes negadījums: vietējie izsaka minējumus
4 stundas
Ilga Šuplinska
Latvijā
Ilga Šuplinska: Brīvpusdienu kods
2 stundas
LA
LA.LV
Sports
VIDEO: Bukartam lielisks mačs Čehijā – skaisti vārti un dramatiska uzvara
1 stunda