Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. oktobris, 2016
Drukāt

Mūzika pasūtīta – kurš maksās? Valsts un privātās intereses Rīgas koncertzāles projektā (5)

Pēc būvkompānijas "Merks" projekta, Skanstes teritorijā paredzēts uzbūvēt Mūzikas namu, konferenču centru un viesnīcu.Pēc būvkompānijas "Merks" projekta, Skanstes teritorijā paredzēts uzbūvēt Mūzikas namu, konferenču centru un viesnīcu.

Nacionālā koncertzāle būtu jāceļ kā daļa no privātā investora projekta – daudzfunkcionāla konferenču centra – uz viņam piederošas zemes kādā no Rīgas degradētajām teritorijām un jāfinansē arī no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas – 15 līdz 20 miljoniem eiro, kā arī, ja izšķiras par izpirkšanu – arī ar budžeta līdzekļiem – veicot noteiktus pieejamības maksājumus 12 gadu laikā no 2021. gada (šobrīd tos lēš uz 1 milj. eiro katru gadu), līdz koncertzāles daļa nonāktu valsts īpašumā. Šāds scenārijs ar faktiski dubultu publisko līdzekļu ieguldīšanu investora kabatā ieteikts vienā no Kultūras ministrijas (KM) Rīgas koncertzāles finansēšanas modeļiem, ko drīzumā skatīs valdībā. Otrs KM piedāvātais variants paredz iztikt bez izpirkšanas, tomēr tad LNSO nebūtu cerību tikt pie jaunas mājvietas un valsts kolektīviem piekļuve zālei būtu tikai koncertu norises dienās.

Var tikai vērtēt kā nožēlojamu, ka Rīgā, kas pretendē uz Eiropas mūzikas metropoles statusu, šobrīd nav vietas, kur cienīgos akustikas un citos apstākļos varētu uzstāties lielie simfoniskie orķestri un kas varētu kalpot par mājvietu valsts galvenajam orķestrim. Līdz ar to pat savās Eiropas tūrēs Rīgai garām brauc zvaigznes – piemēram, Andris Nelsons ar savu Bostonas simfonisko orķestri –, un arī biļešu cenas uz koncertiem ir dārgas. No otras puses, kad šovasar “LA” devās uz Lielo ģildi, lai iemūžinātu Latvijas galvenā – Nacionālā simfoniskā – orķestra (LNSO) ģērbtuves, bijām šokēti – mūziķi, kas ir gaidīti uz pasaules prestižākajām skatuvēm, dzimtenē spiesti mitināties telpās ar vienām labierīcībām uz visu orķestri.

Konceptuālajā ziņojumā valdībai KM piemin vēl divas iespējas koncertzāles būvei – kopš 2009. gada dziļi plauktā nobāzto arhitektu biroja “Sīlis, Zābers un Kļava” savulaik starptautiskā konkursā uzvarējušo projektu uz AB dambja, kam jau izveidots skiču projekts (izmaksas – ap 90 milj. eiro), un Rīgas pašvaldības uzturēto un akustikas problēmu dēļ daudzu mūzikas profesionāļu noraidīto ideju par Kongresu nama pārbūvi (izmaksas ap 50 – milj. eiro), kas izšķiršanās gadījumā varētu tikt veikta samērā īsā – triju gadu – laikā – Rīgas pilsētas būvvaldē būvprojekts tikaakceptēts jau 2014 gadā. Būtiskākais arguments, kāpēc šos scenārijus būtu sarežģīti īstenot, ir tas, ka šajās vietās, kas pēc Eiropas Komisijas (EK) kritērijiem neatbilst degradētas teritorijas statusam, nav iespējams piesaistīt ES fondu naudu un tā būtu jāiegulda valstij vai pašvaldībai, vai arī abām kopā. Savukārt iespēja, ka Kongesu nams tiktu nojaukts un koncertzāle šajā vietā tiktu celta no jauna šobrīd netiek izskatīta gan lielo izmaksu, gan arī šā nama kā padomju perioda arhitektūras mantojuma vērtības dēļ.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Smieklīgi. KM, kas nav spējusi nesačakarēt pilnīgi nevienu projektu, jau bīda nākamo.

  2. Bildē minimalizēta kremļa kongresu pils arhitektūra …?

  3. Biblene no 89 miljoniem pieauga līdz 150, AB dambis būs 200 000 000, apetīte augs neprognozējami!

  4. Valsts maka plānums un nabadzība nav arguments – cik šajos gados miljonu ieguldīts nejēdzīgos un noziedzīgos pasākumos – Vilkastes un krievu biezo kabatā sakarā ar jauno VID ēku, afēra ar Liepājas metalurgu, Air Baltic uc. Būtu mazāk grūduši miljonus visādu biznesa konsultantu kabatās (miljons Rungainim un cik tādu nav vēl un vēl), tad iznāktu nauda arī koncertzālei. Nožēlojami!

  5. Lielie būvētāji, bļ … Nabadzības ziņā esam pirmie Eiropā, bet pacisties ta’ gribas! Būtu tikai pareizi, ja maksātu lietotāji. Bet maksās tie, kas, visticamāk, tur mūžam kāju nespers – tāpat kā par Gaismas čupu, pardon, pili …

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+