Mobilā versija
+1.3°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Ceturtdiena, 27. aprīlis, 2017
6. oktobris, 2015
Drukāt

Mūzika un intelekts

Foto - LETAFoto - LETA

Iepriecinoši, ka prese lielu uzmanību pievērš vispārizglītojošo skolu skolēnu intelektuālās attīstības jautājumiem. Sen bija laiks! Daudzās  valstīs tieši intelektuālo spēju, domāšanas prasmju jautājumi, nevis šādu vai tādu zināšanu iedabūšana skolēnu galvās jau vairākus gadu desmitus ir aktuāli.

Ja runājam par domāšanas prasmju attīstību, augstu intelektu, talantu attīstīšanu, tad nekas jauns nav jāizgudro. Tikai jāmācās no gudrākajām valstīm (ASV, Japāna, Koreja, Honkonga, Somija), kurās augstāko domāšanas prasmju attīstīšana jau labu laiku ir visas skolu darbības pamatā. Galvenais skolu uzdevums, E. de Bono vārdiem sakot, ir “trenēties sajust vērtības”, jo “bez šīs spējas radošā domāšana būs veltīgs laika izniekojums”. Kā zinātnieki (E. Anderss) izpētījuši, lai sasniegtu augstu meistarības līmeni, vāro psihisko un psihofizisko vērtību sajušana prasa milzīgu darbu, 50 000 stundas (apmēram septiņus gadus pa divām stundām dienā). Tā dzimstot īsti meistari.

Izmantojot jaunāko aparatūru, neirologi konstatējuši, ka vislabākais darbības veids, uz kura pamata attīstīt nozīmīgās domāšanas prasmes, ir mūzikas instrumentu spēle. Neesmu pārteicies. Kā apgalvo neirologi, “mācīšanās ar mūzikas starpniecību nodrošina iespēju attīstīt tās smadzeņu multiplās sistēmas, kuras dabiskā procesā pašas par sevi neattīstās”. Lūk, kur tas suns aprakts! Iespējams, šis ir izglītībai pats svarīgākais neiroloģijas atklājums – smadzeņu multiplās sistēmas, kuras dabiskā procesā pašas par sevi neattīstās un kurām tik grūti tikt klāt ar citiem mācību priekšmetiem. Šķiet, tieši šajās smadzeņu sistēmās darbojoties attīstās tādas augstākās prasmes kā anticipācija (no latīņu val. – spēja paredzēt rīcības rezultātus, spēja prognozēt, modelēt gaidāmos notikumus), vienlaikus atrašanās divos dažādos laikos, simultānā uztvere, prasme iekšēji “saspiest un izstiept” apstrādājamo materiālu. Tā kā par šīm prasmēm runā arī matemātikas psihologi, iespējams, neirologi beidzot uzgājuši tās multiplās smadzeņu sistēmas, kuras ir vissvarīgākās jebkura indivīda dzīvē un karjerā. Tostarp ne jau tikai matemātikā un mūzikā tās vajadzīgas. Plašāk ņemot, bez tām nevar iztikt ne futbolā, ne hokejā, ne mašīnu vadot, ne spēlējot teātri, ne kur citur. Īsi sakot, minētās ir universālas prasmes.

Jebkura Latvijas skola var būt tā “prestižā skola”, vienalga, vai tā ir laukos vai pilsētā, vai tā ir liela vai maza. Vajag tikai cienīt zinātni un sekot tās ieteikumiem. Praktisks padoms būtu apzināt apkārtnē visus pensionētos mūzikas skolotājus, maķenīt piemaksāt par darbu, un lai klavieres, akordeons vai kas cits veic savu nepārvērtējamo misiju! Vingrināties nevis lai kļūtu par lielu mākslinieku, bet lai dotu grūdienu slēgto multiplo smadzeņu sistēmu darbināšanai.

Jānis Imants Birzkops,

Dr. paed.

Pievienot komentāru

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (30)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ne visur raujas pēc varas

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar nolēma līdz 4. maijam pagarināt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu piecās pašvaldībās – Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā –, kurās iesniegts tikai viens saraksts. Pašvaldību vēlēšanas 3. jūnijā notiks 119 pašvaldībās, un tajās kopā jāievēl 1614 deputāti. Ņemot vērā patlaban iesniegtos sarakstus, uz vienu pašvaldības deputāta vietu pretendē vidēji pieci deputātu kandidāti, tomēr jāņem vērā, ka konkurence katrā no 119 pašvaldībām atšķiras.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+