Mobilā versija
+17.1°C
Milija, Maiga
Svētdiena, 25. jūnijs, 2017
6. oktobris, 2015
Drukāt

Mūzika un intelekts

Foto - LETAFoto - LETA

Iepriecinoši, ka prese lielu uzmanību pievērš vispārizglītojošo skolu skolēnu intelektuālās attīstības jautājumiem. Sen bija laiks! Daudzās  valstīs tieši intelektuālo spēju, domāšanas prasmju jautājumi, nevis šādu vai tādu zināšanu iedabūšana skolēnu galvās jau vairākus gadu desmitus ir aktuāli.

Ja runājam par domāšanas prasmju attīstību, augstu intelektu, talantu attīstīšanu, tad nekas jauns nav jāizgudro. Tikai jāmācās no gudrākajām valstīm (ASV, Japāna, Koreja, Honkonga, Somija), kurās augstāko domāšanas prasmju attīstīšana jau labu laiku ir visas skolu darbības pamatā. Galvenais skolu uzdevums, E. de Bono vārdiem sakot, ir “trenēties sajust vērtības”, jo “bez šīs spējas radošā domāšana būs veltīgs laika izniekojums”. Kā zinātnieki (E. Anderss) izpētījuši, lai sasniegtu augstu meistarības līmeni, vāro psihisko un psihofizisko vērtību sajušana prasa milzīgu darbu, 50 000 stundas (apmēram septiņus gadus pa divām stundām dienā). Tā dzimstot īsti meistari.

Izmantojot jaunāko aparatūru, neirologi konstatējuši, ka vislabākais darbības veids, uz kura pamata attīstīt nozīmīgās domāšanas prasmes, ir mūzikas instrumentu spēle. Neesmu pārteicies. Kā apgalvo neirologi, “mācīšanās ar mūzikas starpniecību nodrošina iespēju attīstīt tās smadzeņu multiplās sistēmas, kuras dabiskā procesā pašas par sevi neattīstās”. Lūk, kur tas suns aprakts! Iespējams, šis ir izglītībai pats svarīgākais neiroloģijas atklājums – smadzeņu multiplās sistēmas, kuras dabiskā procesā pašas par sevi neattīstās un kurām tik grūti tikt klāt ar citiem mācību priekšmetiem. Šķiet, tieši šajās smadzeņu sistēmās darbojoties attīstās tādas augstākās prasmes kā anticipācija (no latīņu val. – spēja paredzēt rīcības rezultātus, spēja prognozēt, modelēt gaidāmos notikumus), vienlaikus atrašanās divos dažādos laikos, simultānā uztvere, prasme iekšēji “saspiest un izstiept” apstrādājamo materiālu. Tā kā par šīm prasmēm runā arī matemātikas psihologi, iespējams, neirologi beidzot uzgājuši tās multiplās smadzeņu sistēmas, kuras ir vissvarīgākās jebkura indivīda dzīvē un karjerā. Tostarp ne jau tikai matemātikā un mūzikā tās vajadzīgas. Plašāk ņemot, bez tām nevar iztikt ne futbolā, ne hokejā, ne mašīnu vadot, ne spēlējot teātri, ne kur citur. Īsi sakot, minētās ir universālas prasmes.

Jebkura Latvijas skola var būt tā “prestižā skola”, vienalga, vai tā ir laukos vai pilsētā, vai tā ir liela vai maza. Vajag tikai cienīt zinātni un sekot tās ieteikumiem. Praktisks padoms būtu apzināt apkārtnē visus pensionētos mūzikas skolotājus, maķenīt piemaksāt par darbu, un lai klavieres, akordeons vai kas cits veic savu nepārvērtējamo misiju! Vingrināties nevis lai kļūtu par lielu mākslinieku, bet lai dotu grūdienu slēgto multiplo smadzeņu sistēmu darbināšanai.

Jānis Imants Birzkops,

Dr. paed.

Pievienot komentāru

Valdis Krastiņš: Kādēļ ne mēs? Māc skaudība par francūžiem (10)Māc skaudība un apbrīns par franču uzdrīkstēšanos.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Iekod ar mani!
Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (2)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (3)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (15)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+