Arvo Perts
Arvo Perts
Publicitātes foto

Mūzikas impresijas Rīgas festivālā 0

Rīgas festivāls līdz 20. jūnijam mūzikas cienītājiem sniegs iespēju izjust mūzikas baudījumu visplašākajā laikposmu un žanru amplitūdā un visizcilākajā interpretācijas kvalitātē.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Lasīt citas ziņas

Sestdien, 30. maijā, mūzikas forumu ieskandinās koncerts “Vasks, Perts un Kančeli”. Tas ļaus satikies ar triju tautu – latviešu, igauņu un gruzīnu – kultūras ģēniju talanta piepildījumu mūzikā, kuras sūtība ir mierināt dvēseli, pacilāt garu, apskaidrot prātu. No pasaulē slavenākā igauņa Arvo Perta (attēlā) daiļrades tiks akcentētas divas motetes – “Salve Regina” – himna par godu Jaunavai Marijai (2001/2011) – un “Da pacem Domine”, ko Pertam pasūtināja slavenais gambists Žordi Savalls. Darbu pie šī 9. gadsimta gregoriskā antifona Perts sāka divas dienas pēc bumbas sprādzieniem Madridē 2004. gada 11. martā, tāpēc opuss ir komponista personisks veltījums sprādzienu upuriem. Pasaulē slavenākais latviešu komponists Pēteris Vasks koncertā pārstāvēts ar diviem darbiem – “Lord, open our eyes” (“Kungs, atver mūsu acis”) un “The Fruit of Silence” (“Klusuma auglis”), kuru abu pamatā ir Mātes Terēzes lūgšanu teksti. “Lai Dievs dod, ka šausmas, ko redzam Ukrainā, Tuvajos Austrumos, izdotos apdzēst, jo pretējā gadījumā šajā ugunskurā mēs sadegsim. Mēs katrs varam kaut ko darīt, lai apturētu šo neprātu,” aicina komponists. Koncertā būs iespēja noklausīties pa divām kompozīcijām arī no šāgada jubilāra Gijas Kančeli pūra. “Eine kleine Daneliada” (“Mazā Daneliada”) tapusi 2000. gadā pēc Gidona Krēmera pasūtījuma, un tās pamatā komponists izmantojis motīvus no paša sacerētās mūzikas sava tautieša, gruzīnu režisora Georgija Danelijas filmām “Kin-dza-dza” un “Asaras lija”. Savukārt kordziesmā “Lulling the Sun” (“Šūpuļdziesma saulei”), kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 2008. gadā grandiozajā koncertā “Pasaules saules dziesmas” (Kančeli bija viens no diriģenta Māra Sirmā uzrunātajiem 17 pasaules komponistiem, kuri tika aicināti rakstīt jaundarbus par saules tematiku), saules vārdu Kančeli slavinājis 27 mēlēs.

Savukārt pirmdien, 1. jūnijā, Latvijas Nacionālajā operā varēs kļūt par aculieciniekiem 1955. gadā Meja Lanfanga dibinātās Pekinas Nacionālās operas iestudējumam “Jan ģimenes varones”. Tās pamatā ir viena no Senās Ķīnas izauklētajām leģendām, kuras saknes meklējamas 12. gadsimta vēsturiskajos notikumos. Bet piektdien, 5. jūnijā, varēs novērtēt kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” un igauņu diriģenta Tenu Kaljustes saspēli koncertā “Mālera simfonija un Haidna koncertskats”, kurā ziemeļniecisks atturīgums un mītisks spēks sabalsosies ar bagātīgu pieredzi un bezrūpīgu briedumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.