Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. jūlijs, 2015
Drukāt

Juris Ciganovs: Mūziķi kā politikas instruments (22)

Foto-LETAFoto-LETA

Pagājušajā nedēļā Latvijas visatpazīstamākā mūzikas apvienība “Prāta vētra” sāka savu Latvijas tūri.

Pirms tam mūziķi pabijuši vienā festivālā Krievijā, un šī uzstāšanās sapurinājusi mūsu sabiedrību, sadalot to divās nometnēs – “prātvētriešu” atbalstītājos un noliedzējos. Neko nemāku teikt par festivālu “Našestvije” – tur nebiju un, cik tur bija krievu tanku, nezinu. Zinu tikai to, ka Krievijas Federācijas ārpolitiskā tēla spodrināšanai šāda festivāla galveno viesu no kādas Eiropas valsts (Latvijas šajā gadījumā) uzstāšanās ir “kā kulaks uz acs”. Proti, ļoti nepieciešama un vajadzīga lieta, lai parādītu Krievijas eiropeiskumu un “normālas valsts” tēlu, līdzīgi kā Zagrebas, Prāgas un Rīgas hokeja komandu piedalīšanās Krievijas atklātajā hokeja čempionātā (jeb KHL), kā VTB basktebola līga ar daudzu valstu pārstāvju piedalīšanos. “Prāta vētras” uzstāšanās Eiropā īpaši nezināmā mūzikas pasākumā, protams, it kā ir sīkums, taču arī mozaīka veidojas no maziem stikla gabaliņiem, un man neviens neiestāstīs, ka sports, mūzika, māksla utt. nav politika. Ja vajag, tad ir! Un Krievijai šobrīd vajag!

Vispār jau nekas jauns tas nav. Pirmskara Latvijā mūsu austrumu kaimiņvalsts, ko toreiz sauca Padomju Savienība, tāpat savu ietekmi mēģināja palielināt ar dažādu radošo profesiju pārstāvju palīdzību. Padomju Savienībā bija tāda “Vissavienības biedrība kultūras sakariem ar ārzemēm” (VBKSA jeb VOKS), kuras uzdevums bija īstenot padomju ideoloģijas ekspansiju lielinieku režīma ietekmes sfēru paplašināšanai. Latvijā ar VOKS tiešu līdzdalību 1929. gadā bija nodibināta “Kulturālās tuvināšanas biedrība ar Padomju Savienības tautām”, kurā pulcējās kreisi un centriski noskaņotā latviešu inteliģence, kuru savukārt centās aplaimot ar visādiem labumiem (ekskursijas uz PSRS, izstāžu, koncertu organizēšana, stipendijas utt.) PSRS vēstniecība. Dažreiz mūsu mākslinieki, iespējams, pašiem negribot, Padomju Savienības mērķiem krietni līdzēja. Tā 1930. gada 6. maijā VOKS pārstāvis Latvijā ziņoja toreizējam PSRS sūtnim mūsu valstī Aleksandram Sviderskim, ka “šajā laikā daudzās Eiropas valstīs izvēršas pret PSRS vērsta apmelošanas kampaņa un [..] daudzi nostājas pret padomju zemes politiku. [..] Šobrīd mums ir ļoti izlīdzējusi pazīstamā latviešu dziedātāja Milda Brehmane-Štengele, ar kuru interviju publicējis laikraksts “Jaunākās Ziņas” – intervija ir ļoti pozitīva un draudzīga Padomju Savienībai. Šai dziedātājai ir daudz pielūdzēju un piekritēju un viņas teiktajā ieklausās.” Mūsu toreiz slavenā operas dīva bija pabijusi VOKS noorganizētajā koncerttūrē Maskavā un Tbilisi un savus vērojumus par padomju zemi aprakstījusi minētajā laikrakstā. Vēstījums bija bez politikas, taču rakstīts par dzīvi šajās divās pilsētās bija tikai pozitīvs: Maskavā ceļas jauni nami, uz ielas kārtība, cilvēki labi apģērbti, cenas “kā pie mums”. Vārdu sakot, viss ir labi… Arī “Prāta vētras” mūziķi ir populāri, un arī viņu viedoklī ieklausās…

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Paldies mūziķiem.Es esmu krieviete, bet Latvijas pilsone, un visu dzīve saistīta ar Latviju. Prieks, ka krieviem dota iespēja rēdzet un klausot tolerantnu, talantīgu un musdienīgu gruppu no manas dzīmtenes. Paldies mūziķiem, un sveicens otrai dzīmtenei. Autoram-varbut labāk rākstīt par kaut ko labu, nu piemeram-cik talantīgi un patstavīgi ir puiši no Prāta vētras.

  2. “Prāta vētra” jau agrāk izteicās, kāpēc nesarauj sakarus ar Krieviju. Tāpēc, ka viņi brauc dziedāt krievu tautai. Parastiem cilvēkiem. Ja viņi dziedātu Krievijas elitei vai vēl trakāk Austrumukrainas “separatistiem”, vai brauktu uz Krimu, tad būtu pavisam cita lieta. Nevar ultimatīvi prasīt no visiem māksliniekiem, lai viņi būtu politiski aktīvi un pārstāvētu oficiālo valsts viedokli – tā notiek tikai totalitārās sabiedrībās. Lai kā tas kādam nepatīk, demokrātijā cilvēkiem ir tiesības būt politiski nekatīviem. Jā, Krievija nav demokrātiska valsts, tāpēc visus pasākumus izmantos savas ideoloģijas labā. Tikai nevajag prasīt, lai katrs mākslinieks to saprastu. Padomju laikā, ja kāds devās uz ārzemēm, viņam pienācās noklausīties obligātu politinformāciju. Tagad taču tā nav!

  3. Mākslu par politiku ,protams,var pārvērst,bet pati māksla kā tāda pieder tautai un tautām…starp citu “Prāta Vētrai ” ārzemēs (ne tikai Krievijā), vienmēr bijusi liela piekrišana un atsaucIba – šo grupu tur atpazīst….viņi savu vietu pasaulē jau sen ir iekarojuši.

  4. Tak piedrāzt to prāta vētru! Nekad nav patikuši un tas, ka tie glumie zēni aizbrauca uz sava nacionālisma pārdot savas pakaļas krievam, ir tikai manu nepatiku pastiprinošs fakts. Lai gan – savas pakaļas krievam viņi jau sen ir pardevuši – ko tad neviens nebrēca, kad šie sāka dziesmiņas krieviski sacerēt un ar Bi-Dva un Troļļa mūmijām sadziedāties?!
    Bet tas, ka “Kas maksā, tas pasūta mūziku” ir pietiekami vecs sakāmvārds, domāju noslēpums nav nevienam. – tātad – gribi naudinū uztaisi man tādu u tādu dziesminū. “Vienotība” gribēs un maksās – gan jau uztaisīs kaut kāds popšļupstētājs dziesmiņu par jauko vienotību, kas visus vieno. Un jo siekalianāks fanu bars vinām būs, jo vairāk tā dziesmiņa tautā aizies.

  5. Lūdzu PV sarīkot koncertu arī Latgalē un sekojošajā koncerttūrē pa Krieviju vākt ziedojumus karā cietušajiem UKRAINAS bērniem.

  6. Pinībā piekrītu. Tā PSRS Drošības komiteja centās rakstnieku un dzejnieku Jāni Jaunsudrabiņu, kurš atradās emigrācijā Vācijā, atdabūt uz Latviju. Par to rakstīts Imanta Leščinska atmiņās. Un būtu izdevies, ja neaptēstais krievu tautības čekists nebūtu sarunā pateicis, ka Jaunsudrabiņš varēšot, atgriezies dzimtenē, pat nerakstīt, bet lai tik braucot atpakaļ, būšot apgādāts. Jaunsudrabiņa sirdsapziņu nevarēja nopirkt par naudu. Viņš palika Vācijā. Honorarus par padomju laikā izdotajām grāmatām viņš nesaņēma. Tos būtu saņēmis, ja atgrieztos Latvijā. Viņa sirdsapziņa nebija padomju rubļa garumā.

    • Bet dzīvoja Vācijā – lai kāds cilvēks būtu vēlējies no turienes atgriezties PSRS ….!!!
      Šodien Vācija ir dzaudzreiz tālāk par vairākām ES valstīm un ,kur nu vēl tajos laikos…Par patriotu varētu nosaukt tādu,kurš tiešām būtu no brīvas,situētas valsts atgriezies PSRS.

      • Daudzi atgriezās:
        “Patiesībā lēmums par atgriešanos bija jau pieņemts. Mana dzīve nav iespējama bez teātra atmosfēras, bez darba tajā, un vienīgi Dzimtene man deva cerības uz to.
        1962.gada pavasarī no miglainās Albionas salas sākās mans ceļš mājup.” Jānis Zariņš, režisors (sk. vairāk – Mans darbs teātrī. Liesma, Rīga 1974)
        p.s. I.Lešinska gr. par kalpību ir pieminēts J.Zariņš.
        p.s.s. Starp citu, der atcerēties arī paša I.Lešinska mīklaino bojāeju “dolāru lielvalstī”.

  7. MŪZIKA UN MŪZIĶI VIENMĒR BIJUŠI POLITIKAS INSTRUMENTS!!! KĀPĒC LAI TAGAD BŪTU CITĀDĀK??? PASKATIETIES, KO DARA SKAISTA MELODIJA AR ATTIECĪGAJIEM VĀRDIEM ZEM NOTĪM!?? MŪZIKA VAR NOVEST KLAUSĪTĀJUS ARĪ EKSTĀZĒ… Nekur tālā pagātnē mums nav jāmeklē pierādījumi mūzikas spēkam… NENOSODU PV PUIŠUS, JO NEVARU PATEIKT, KO PATI DARĪTU VIŅU VIETĀ, BET OTRS JAUTĀJUMS – KO VAR ŽURNĀLISTS TURPINĀT KAPĀTIES ŠAJĀ IZRUNĀTAJĀ TĒMĀ??? KAS LIEK UZTURĒT TĀS NEGĀCIJAS??? LŪK KAS INTERESANTI???????????

  8. Ja Ādolfs Hitlers un viņa ģenerāļi būtu ņēmuši vērā dziedātājas Mildas Brehmanes-Štengeles rakstīto, nevis kaut kādu tur ciganoviešu-kanarisu u.c. pus-vēsturnieku, tad nebūtu fantazējuši par “milzi uz māla kājām”.
    Ko ta Kara muzeja nasing spešali pavisam vēsturi aizmirsuši?

  9. kas noticis ar pv? kāpēc viņi salūzuši? kas viņus salauzis? jābūt aklam, lai neredzētu austrumkaimiņa īsto veidolu zem jēra ādas. bet pieņemot jebkuru lēmumu, arī braukt vai nebraukt uz kādu festivālu, šinī gadījumā `našestvie`, paliek gaume-vai nu tā ir, vai nav. pv puišus šoreiz gaumes izjūta pievīlusi.

    • Lasi Imanta Ziedoņa Kopotos rakstus (5.sēj. – “Perpedikulārā karote”), tad sapratīsi:
      “…Tautu vientulību var saukt arī par provinciālismu.
      Nacionālisms, buržuāzisks vai feodālisks, tā arī ir vientulība, piespiedu vientulība, glorificēta vai pašglorificēta vientulība.
      Mazu tautiņu mazvērtības kompleksi nāk no vientulības. Un lielu tautu pašiedomība arī ved vientulībā.
      Bet VIENTULĪBA nav ne tautu kopības, ne tautu atšķirības zīme. VIENTULĪBA ir tautu nesaprašanās zīme.
      Draudzības karogā tā nav rakstīta.”

      • Izmisīga cīņa pret vientulību ir vēl nožēlojamāka. Tā ir kā tāda vecmeita, kas ķer pirmo veci kas pagadās, lai tik būtu un tad cenšas attaisnot visus viņa netikumus. Kaut pati staigā ar zilu aci no sava mīļotā.

      • Vientulība nevar būt veselai tautai uzreiz un vienlaikus. Vientulība tāpat kā ārprāts ierodas pie katra individuāli.
        Draudzība – vai nu ir, vai nav, to nevar ne nopirkt, ne iegūt, ne kādam atņemt, ne mantot, tā neiedzimst Taču draudzībai vajadzīgi vismaz divi. Ja viens grib būt draugs, bet otra – ne visai, tad to sauc par izmantošanu.
        Starp tautām vairāk pastāv izlikšanās un izmantošana.

  10. Господи, да как же вам не надоело?! Делать слона из мухи, занятие может быть и интересное, но уж больно занудливое.

  11. Tas neveiklais brīdis, kad Kaupers VAlmieras koncertā sasmaidās ar zaļajiem cilvēciņiem no Naššestvijas, kas jau ir ieklīduši LAtvijā.

  12. rietumu propogandas Atbildēt

    trollis turpina šķelt sabiedribu. izņemot dažus fanātiķus un pērkamus žurnālistus pārejie sen jau nomierinājušies un aizmirsuši uzpūsto ” skandālu” bet nedrikst taču aizmirst jācenšas pat no desas pirkšanas veikalā uztaisit politisku akciju. tad nu maļa un mal vienu un to pašu lai kaislibas uzturētu:)

    • Protams ka nomierinājušies. Ko tur stresot, katrs secinājumus izdarīja par PV un viss. Ja grupa grib uzstāties Krievijas impērijas armiju slavinošā pasākumā, pārsimts metru no tankiem, ar aviācijas paraugdemonstrējumiem un salūtu – tak lai veicās puišiem. Tik savu neglīto nospiedumu tas atstāj.

  13. bizness…
    tikai mēzt mēslus vai trallināt tankiem ir ar nelielu niansīti.
    Dažreiz mēzt mēslus ir godpilnāk.
    Attiecībā pret Dzimteni …
    .
    Jābūt neglābjami blondiem, lai neuztvertu nosaukuma “Našestvije” ideoloģisko jēgu.

    • jābut neglābjamam rietumu trolim Atbildēt

      lai nosaukumu tulkotu kā tev gribas. nosaukums radās pirms 15 gadiem ne jau šogad un izvelets bija tāds jo tas bija lielākais muzikas festivāls un atiecigi lielākais masu uzplūds.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+