Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
20. novembris, 2013
Drukāt

Diriģents Andrejs Jansons novadījis jau trešo meistarklasi skolēniem Latvijas novados 
 (5)

Foto - Karīna MiezākaFoto - Karīna Miezāka

Diriģenta Andreja Jansona meistarklase Dobelē

Amerikas latvietis Andrejs Jansons – diriģents, komponists, obojists un latviešu mūzikas popularizētājs – kopā ar pūtēju kvintetu pagājušonedēļ atkal devās pie Latvijas novadu bērniem, lai aizraujošā veidā mācītu tiem mūziku. Šī bija jau trešā radošo koncertu sērija. Šoreiz bērniem muzicēja flautiste Rūta Krēgere, obojiste Kristīne Kupča, mežradznieks Krišjānis Rērihs, fagotiste Lauma Tuča un klarnetists Aleksandrs Maslovs.

Ielūkoties mūzikas pasaulē šoreiz bija iespēja skolēniem Stirnienē, Cēsīs, Jaunmārupē, Brocēnos un arī Dobeles 1. vidusskolā. Profesionālu mūziķu rokās pieci pūšamie mūzikas instrumenti ļāvās eksperimentiem un dažādām to skanējuma kombinācijām, kam sekoja aktīvas debates A. Jansona un skolēnu starpā par to, kāda noskaņa kuram skaņdarbam, kuri instrumenti labāk skan kopā un tamlīdzīgi. Mazie mūziķi par to, cik liela nozīme mūzikā ir ritmam, tempam, melodijai un pavadījumam, varēja pārliecināties, paši diriģējot un izvēloties skaņdarbiem, viņuprāt, piemērotākos mūzikas instrumentus. Kad pirmie roku diriģēšanā bija iemēģinājuši, drosme un vēlme stāties mūziķu un publikas priekšā parādījās teju katram. Pašiem bija iespēja arī muzicēt, sitot ritmu. Mūziķi, lai vizualizētu nianses mūzikā, izmanto kustības – pārvietojas pa telpu, pārmaiņus sēžas un ceļas augšā. Uzjautrinoši skolēniem šķita saklausīt, kuri mūziķi savus instrumentus spēlē, bet kuri tikai izliekas to darām. Bērniem rādīja, kā izgatavot mežragu no vienkāršas gumijas caurules un plastmasas piltuves.

Sākumā retāk redzēto un dzirdēto instrumentu bērni vēl dēvēja par brūno, lielo, garo vai to, ko spēlē Lauma, bet jau koncerta otrajā daļā vairākums zināja – tas ir fagots. Pēc koncerta tieši pie šī instrumenta izveidojās skolēnu rinda, kuri vēlējās to apskatīt tuvāk, paturēt rokā un iepūst tajā. Daudzi gan atzina, ka tas nemaz neesot tik viegli, kā izskatījies no malas.

Mūziķu viesošanās Latvijas skolās noris pēc ASV organizācijas “Young Audiences” (“Jaunie klausītāji”) programmas parauga. Tās ideja – mācīt mūziku, nevis lasot lekcijas vai rādot mūzikas instrumentus fotogrāfijās, bet gan ļaujot bērniem piedalīties profesionālu mūziķu koncerta veidošanā. Ar šādiem koncertiem A. Jansons, kurš organizācijā darbojas kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, jau viesojies neskaitāmās ASV skolās. Latvijā pēc diriģenta ierosinājuma iniciatīvu aizsāka 2011. gadā ar viesošanos Rīgas Valda Zālīša pamatskolā. Pēc lielās atsaucības un ASV vēstniecības atbalsta tika turpināti izbraukumi uz skolām Latvijas reģionos. Kopumā radošā komanda viesojusies jau 15 skolās.

“Kad mūziku pasniedz saprotamā valodā, bērniem parādās interesanti jautājumi, kādi profesionāliem mūziķiem pat prātā neienāk,” pieredzē dalās A. Jansons. Viņaprāt, galvenā lieta esot pozicionēt sevi kā vienlīdzīgus bērniem un neraudzīties uz viņiem no augšas, tad rodoties cita interese un ir lielāka iespēja ko iemācīt: “Bērni jāiesaista, lai viņi jūt, ka ir daļa no šī koncerta. Esmu sapratis, ka ar pareizu pieeju no bērniem var dabūt ārā pašu vellu.” Diriģents skaidro, ka pēdējās paaudzēs, kopš ir radio un televīzija, izveidojies priekšstats, ka mūzika ir fons, tādēļ bērni nav raduši mūzikā saklausīt nianses, un to mainīt esot programmas uzdevums: “Vairākums bērnu zina slaveno Bēthovena 5. simfonijas galveno melodiju, bet neko vairāk. Taču, kad paši piedalījušies instrumentu atlasē šim skaņdarbam, mazie izjūt un ieinteresējas par skaņdarbu pavisam citā līmenī.”

Dobeles 1. vidusskolas mūzikas skolotāja Sandra Bulmere ir pārliecināta, ka šādu koncertu devums muzikālajā un kultūras audzināšanā ir neatsverams. “Es varu stāstīt, kas ir fagots, rādīt to bildē, video vai atskaņot, taču tas uz bērniem nekad neatstās to iespaidu, ko sniedz iespēja pašiem diriģēt, paturēt rokās vai pat spēlēt šo instrumentu un komunicēt ar profesionāļiem.”

“Latvijā šobrīd kritiski trūkst fagotistu un obojistu. Esošajiem jāraujas pa neskaitāmiem kolektīviem. Ja šādi turpināsies, pēc četriem pieciem gadiem Latvijas orķestros nebūs kas šos instrumentus spēlē,” izsakās A. Jansons, skaidrojot, ka šīs iniciatīvas mērķis ir ieinteresēt bērnus mūziku ne tikai klausīties, bet arī radīt.

Lai programmu attīstītu un šādi koncerti būtu biežāk, jāpiesaista finansējums, taču līdzšinējā pieredze esot nelāga, jo, izņemot ASV vēstniecību, dzirdīgu ausu finansiāla atbalsta lūgumam līdz šim neesot bijis.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Кривое зеркало.Кулинарное шоу!

    …jo, izņemot ASV vēstniecību, dzirdīgu ausu finansiāla atbalsta lūgumam līdz šim neesot bijis.

    …Bērniem rādīja, kā..?!…KO ?! …SAKSIM AR TO !…

    …GALVENAIS AR ATSKANAM !…

    …UN !
    8. NODALA * DARBS AR DZIEDINOSAJAM KRASAM * D. de L. * D.T.*

    KADU KRASU VELATIES ?! NAKSIES ATKAL PASAM – IZVELETIES !…

    VIOLETS VAI GAISS PURPURS – KA ISTENAI DZIEDNIECISKAJAI KRASAI , TAI PIEMIT SPEJA DRIZAK DZIEDINAT CILVEKU DVESELI NEKA MIESU.

    TATAD – PIEVIENOSIM VEL – SVECES LIESMAS UN KRASU VINGRINAJUMUS *-

    Kopumā radošā komanda viesojusies jau 15 skolās.

    TO PASU ATKARTOJIET AR ORANZO KRASU. PEC TAM MEGINIET AR DZELTENO DZIEDINOSO KRASU.

    SIS SPEJAS VAR ATTISTIT VEL SOLI TALAK. TAS NOZIME – IZMANTOT DZIEDINOSAS KRASAS DARBA AR PACIENTIEM , KLIENTIEM VAI DRAUGIEM.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+