NA atskaites konferencē izvērtē pēc Saeimas vēlēšanām paveikto 0
“Klimats koalīcijā kļuvis nacionālāks,” pārliecināts Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Sestdien konferencē apvienība vērtēja pēc Saeimas vēlēšanām paveikto, ko partijas vadība novērtēja kā kopumā atzīstamu.
R. Dzintars minēja šādus panākumus: izveidota Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (tas lielā mērā esot NA Saeimas deputātes, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Ināras Mūrnieces nopelns), sākta nacionālā pasūtījuma izstrāde kino nozarē, novērstas sankcijas pret Baltkrieviju, kas varēja nodarīt lielu kaitējumu Latvijas ekonomikai. NA nopelns esot arī stingrā koalīcijas nostāja referendumā. “Nacionālā apvienība nosaka vai vismaz būtiski ietekmē nacionālo darbakārtību koalīcijā,” sacīja R. Dzintars, tomēr tālāk teiktais liek domāt, ka valdošo partiju starpā notiek tāda kā neredzama cīņa. Piemēram, NA līderis par panākumu uzskata to, ka izdevies apturēt vairākas Zatlera Reformu partijas iniciatīvas – automātiskas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem un pareizticīgo Ziemassvētku pasludināšanu par brīvdienu. Nacionāļi neuzskata par godīgu arī pašreizējo amatu sadalījumu valdībā. Sašķeltajai ZRP esot tikai par dažiem deputātiem vairāk nekā NA, toties Ministru kabinetā tai ir divreiz vairāk ministru amatu (ZRP ir pieci ministri, NA – divi). “Bet atbildība par nepopulāriem lēmumiem ir vienlīdzīga,” atzina partijas līderis, kā piemēru minot nepopulāro valdības ieceri palielināt pensionēšanās vecumu, kas tomēr esot jādara, lai pasargātos no vēl lielākām nepatikšanām sociālajā jomā. Daudzus NA priekšlikumus, īpaši tos, kas skar budžetu, koalīcija neesot atbalstījusi. Tāpat nav atbalstīts ierosinājums noteikt, ka jautājumi par pilsonību nav apspriežami referendumā. “Turpinās kāpšana uz tiem pašiem grābekļiem,” uzskata R. Dzintars, paredzot, ka 9. maijā Ždanokai un domubiedriem izdosies savākt nepieciešamos 10 000 parakstus un tā nonākt pie vēl viena referenduma – par pilsonības “nulles” variantu, kas, protams, nozīmē arī jaunus izdevumus. Pretēji solītajam pagaidām nekas nav paveikts arī latviešu valodas nostiprināšanai bērnudārzos.
R. Dzintara vērtējumā NA šobrīd ir stabils reitings, tomēr “pašreizējās NA pozīcijas var būt apmierinošas tikai īstermiņā”. Lai piesaistītu jaunus atbalstītājus, iespējams, esot jārunā citādi nekā līdz šim, tajā pašā laikā saglabājot savus ideālus.
Vairāku NA vadošo personu runas konferencē vairāk atgādināja tehniskas atskaites. Piemēram, partijas ministri pārsvarā runāja par savu nozari un tajā veicamo. Tieslietu ministrs solīja nodibināt Valsts valodas konsultatīvo padomi, kurā būšot apvienotas visas par valodu atbildīgās institūcijas (šobrīd tās ne vienmēr darbojoties saskaņoti), kā arī NEPLP, žurnālistu organizāciju un Rakstnieku savienības pārstāvji. Bet kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pastāstīja, pēc kādiem dokumentiem viņa vadās, īstenojot nozares politiku. “Runājot par operas epopeju – ja man tas būtu jādara vēlreiz, es to darītu. Ieguvums ir milzīgs,” pārliecināta ministre.
Asumu sanāksmei piešķīra politiskais veterāns Juris Dobelis: “270 tūkstoši vēlas otru valsts valodu. Vēl tikpat gaida, kad viņiem piešķirs pilsonību. Jūs domājat, ka kāds no viņiem integrēsies? Nebūsim naivi! Ir tāda avīze “Vesti” un tāda avīze “Čas”. Lasiet, studējiet, tur katrā numurā būtu izmeklēšanas vērts materiāls.” Bijušais Saeimas deputāts bija neizpratnē arī par 16. martā notikušo. “Televīzijā varēja redzēt labi barotu “tēvaini” no Briseles, kurš varēja atļauties pieiet pie policista, izteikties slikti par valsti, tās karavīriem. Kāda bija reakcija? Nekāda!” Viņaprāt, šādos gadījumos jārīkojas asāk, jo tad, “ja latviešiem nebūs nacionālā pašlepnuma, pārējais nenozīmē neko”.
