NA prioritātes budžetā ir atbalsta saglabāšana ģimenēm 8
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK prioritātes valsts 2016.gada budžeta veidošanā būs demogrāfijas jautājumi, tostarp atbalsta saglabāšana ģimenēm, un sociālā taisnīguma politika, virzoties uz nodokļu progresivitāti, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Nepieciešams palielināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus par apgādājamiem, šādus piemērus progresivitātes ieviešanai nodokļu sistēmā minēja politiķis. Tāpat nepieciešams ieviest progresīvo IIN, nosakot augstu sākuma slieksni. Vaicāts, kādai jābūt progresivitātes procentu likmei un no cik lieliem ienākumiem to jāsāk piemērot, politiķis norādīja, ka tas jāizdiskutē koalīcijā. Viņš vērsa uzmanību arī uz Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo jomu akūtajām vajadzībām.
Dzintars norādīja, ka pašlaik ir neskaidra kopējā fiskālā situācijā, ņemot vērā, ka iepriekš bija izskanējusi informācija par iespējamu jaunu konsolidāciju. Lai to novērstu, koalīcija ir vienojusies veikt ministriju bāzes izdevumu rūpīgu auditu, jo saskaņā ar Latvijas Bankas ekspertu pausto šādā veidā ir iespējams atrast līdzekļus, ko iespējams novirzīt prioritārām vajadzībām.
Taujāts, vai politiskajam spēkam budžeta sarunu laikā būs kādas “sarkanās līnijas”, politiķis pauda, ka pašlaik tādas nav definētas. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs prognozēja, ka koalīcijā būs smaga diskusija par budžetu, taču, ja neviens nebūs noskaņots izjaukt koalīciju, tad vienoties būs iespējams.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) vairāk nekā 546 miljonu eiro apmērā pieteiktās jaunās iniciatīvas nevērtēs parastā kārtībā, žurnālistiem iepriekš sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Koalīcija vienojusies, ka jautājums par budžeta papildu izdevumiem tiks risināts ar kritēriju noteikšanu, lai iespējamos izdevumus sarindotu pareizā kārtībā, sacīja Straujuma.
Valsts budžeta prioritāšu kopuma un fiskālās telpas skatīšanai veltītā Ministru kabineta sēde notiks 11.augustā.
Jau ziņots, ka ministrijas un valsts iestādes ir apkopojušas un iesniegušas FM savas jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam kopumā par 546,864 miljoniem eiro. Savukārt 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par 781,684 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam – par 1,154 miljardiem eiro.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) iepriekš paudis, ka, apkopojot nozaru ministriju papildu finanšu pieprasījumus 2016.gadam, kas ir vairāk par pusmiljardu eiro, var secināt, ka no nesenās ļoti smagās ekonomiskās krīzes ministrijas nav guvušas mācību, jo šie pieprasījumi ir atrauti no budžeta realitātes.
“Diemžēl šajos pieprasījumos nav iespējams skaidri saskatīt ilgtspējīgas un kvalitatīvas strukturālās reformas, kas ir tik nepieciešamas vairākās nozarēs, tostarp izglītības, veselības un tieslietu jomās,” uzsvēra Reirs.
