Pasaulē

Nabadzība, nevienlīdzība un darbaspēka trūkums 16


EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis
EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis
Foto – EK AV dienests

Lai gan Latvijā šobrīd vērojama spēcīga ekonomiskā izaugsme un valsts īsteno vairākas reformas, ir problēmjautājumi, kuru risināšanai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Valstī joprojām ir vāja nodokļu un pabalstu sistēma, neizstrādāts sociālās drošības modelis. Labklājību ietekmē iedzīvotāju skaita samazināšanās, darbaroku trūkums, augstais nevienlīdzības un nabadzības līmenis, vājā sociālā aizsardzība, uz ko liek akcentu Eiropas Komisija (EK) savā ziņojumā par ekonomisko situāciju Latvijā.

 

Vāja inovācija, vidēja izglītība un talantu zaudēšana

Ekonomiskā izaugsme pērn bijusi straujāka, nekā sākotnēji domāts. “Pasaules ekonomikas prognozes uzlabošanās kopā ar investīciju atlabšanu lika Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam 2017. gadā pārsniegt 4%. Tas ir augstākais IKP pieaugums kopš 2011. gada,” informē EK. “Pagājušajā gadā ir pabeigta nodokļu reforma, iesāktas izglītības, valsts pārvaldes un veselības aprūpes reformas. Lai gan to mērķis ir valsts ekonomikas galveno strukturālo problēmu risināšana, jāatzīst, ka to efektivitāte atsevišķos gadījumos būtu uzlabojama. Diemžēl Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā (ES),” norāda EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Valdības vērienīgie plāni palielināt minimālo ienākumu līmeni neesot realizējušies finansējuma trūkuma dēļ. Pensijas ir nepietiekamā apmērā, un personām ar invaliditāti sociālā aizsardzība ir vājā līmenī. “Pašreizējā ekonomiskās izaugsmes posmā Latvijai ir būtiski virzīties uz sabalansētu budžetu, mazinot valsts parādu un stiprinot ekonomikas noturību pret iespējamiem nākotnes riskiem,” komentē V. Dombrovskis.

Viens no riskiem – straujais algu pieaugums. “Kaut arī bezdarba līmenis pastāvīgi sarūk, nodarbinātības izaugsmi sāk ierobežot darbaspēka piedāvājuma kritums. Lai gan algu pieaugums ir vairāk vai mazāk līdzvērtīgs visos prasmju līmeņos, nodarbinātības iespēju ziņā vērojamas lielas reģionālās un prasmju līmeņa atšķirības,” informē EK. Arī straujais emigrācijas pieaugums negatīvi atsaucas uz valsts ekonomiku. “Vāji inovācijas radītāji, viduvēji izglītības rezultāti un rūkošs talantu kopums emigrācijas dēļ rada bažas par ekonomikas spēju palielināt savu daļu zināšanu ietilpīgās nozarēs.”

 

Cieš pensionāri un personas ar invaliditāti

EK secina – par spīti dažiem nesen ieviestajiem uzlabojumiem, nevienlīdzības un nabadzības līmenis saglabājas augsts, kas liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu. Lai gan pēdējos piecos gados nabadzība bērnu vidū ir ievērojami samazinājusies, vecāku cilvēku nabadzības risks joprojām ir augsts, galvenokārt tāpēc, ka pensijas ir atpalikušas no ekonomikas izaugsmes tempa. Arī iedzīvotāju piekļuve veselības aprūpei un pienācīgu mājokļu pieejamība ir nepietiekama, un sociālo mājokļu ir par maz. Savukārt veselības pasliktināšanās Latvijā ir saistīta ar mazo valsts finansējumu veselības aprūpei un tās efektivitāti, kas ir zemāka nekā citās valstīs. “Līdzdalība aktīvos darba tirgus stimulēšanas pasākumos joprojām ir neliela. Pozitīvi ir tas, ka no dzimuma atkarīgo nodarbinātības līmeņu atšķirība ir ļoti zema un palielinās mājsaimniecību reālais bruto izmantojamais ienākums uz vienu iedzīvotāju.”

Izanalizējot pašreizējo situāciju, EK izvirzījusi galvenos secinājumus un ar tiem saistītos politikas problēmjautājumus. Tiek paredzēts, ka nodokļu samazināšana stimulēs nodarbinātību un investīcijas, bet ierobežos līdzekļus sabiedriskajiem pakalpojumiem. “Nodokļu samazinājumu tikai daļēji kompensē akcīzes nodokļa pieaugums un efektīvāka nodokļu administrēšana, līdz ar to sarūk nodokļu ieņēmumi kā daļa no IKP. Rezultātā resursi sabiedriskajiem pakalpojumiem joprojām ir ierobežoti, īpaši attiecībā uz neatliekamām vajadzībām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomā. Tajā pašā laikā īpašuma nodokļu ieņēmumu potenciāls paliek neizmantots.”

 

Nav uzticības tieslietu sistēmai

Novēroti robi izglītības sistēmā, sociālajā jomā, veselības aprūpē, inovāciju sniegumā. Kā tos risināt? EK uzskata, ka izglītības sistēmai nāksies apvienot resursus, kas uzlabošot darba kvalitāti un efektivitāti. “Skolēnu skaits samazinās, līdz ar to vajadzīgs mazāk skolu un skolotāju, kas varētu ļaut palielināt algas un veikt skolotāju specializāciju.”

Ziņojumā tiek uzsvērts, ka valstij jāpieliek pūles, lai panāktu ilgtermiņa bezdarbnieku integrāciju darba tirgū. “Reģionālo mobilitāti, īpaši Rīgas virzienā, traucē ierobežotais kvalitatīvu īres mājokļu piedāvājums, kā arī fakts, ka galvaspilsēta ir izslēgta no mobilitātes pabalstu sistēmas.”

Uzņēmējdarbības vide Latvijā kopumā ir labvēlīga, tomēr uzticība tieslietu sistēmai joprojām ir samērā zema. Ir arī problēmas ar konkurētspēju un pārredzamību valsts iepirkumu procesā. Nav arī noslēpums, ka korupcija joprojām ir liela problēma attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi. “Kā liecina aptaujas, korupcija joprojām tiek uzskatīta par plašāk izplatītu nekā dažās citās ES valstīs, tomēr sarūk to uzņēmumu skaits, kuri norāda uz korupciju kā šķērsli uzņēmējdarbībai. Domājams, ka nesenās organizatoriskās izmaiņas būs atrisinājušas korupcijas apkarošanas biroja iekšējos konfliktus, kuri līdzšinējos gados vājināja tā efektivitāti. Tomēr fakts, ka likumprojekta par trauksmes cēlāju aizsardzību pieņemšana ir aizkavējusies, nenāk par labu valsts pārvaldes pārskatatbildības un efektivitātes uzlabošanai,” rezumē EK.

LA.lv