×
Mobilā versija
Brīdinājums +12.7°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
9. marts, 2018
Drukāt

Nabadzība, nevienlīdzība un darbaspēka trūkums (20)

Foto - EK AV dienestsFoto - EK AV dienests

EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Lai gan Latvijā šobrīd vērojama spēcīga ekonomiskā izaugsme un valsts īsteno vairākas reformas, ir problēmjautājumi, kuru risināšanai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Valstī joprojām ir vāja nodokļu un pabalstu sistēma, neizstrādāts sociālās drošības modelis. Labklājību ietekmē iedzīvotāju skaita samazināšanās, darbaroku trūkums, augstais nevienlīdzības un nabadzības līmenis, vājā sociālā aizsardzība, uz ko liek akcentu Eiropas Komisija (EK) savā ziņojumā par ekonomisko situāciju Latvijā.

 

Vāja inovācija, vidēja izglītība un talantu zaudēšana

Ekonomiskā izaugsme pērn bijusi straujāka, nekā sākotnēji domāts. “Pasaules ekonomikas prognozes uzlabošanās kopā ar investīciju atlabšanu lika Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam 2017. gadā pārsniegt 4%. Tas ir augstākais IKP pieaugums kopš 2011. gada,” informē EK. “Pagājušajā gadā ir pabeigta nodokļu reforma, iesāktas izglītības, valsts pārvaldes un veselības aprūpes reformas. Lai gan to mērķis ir valsts ekonomikas galveno strukturālo problēmu risināšana, jāatzīst, ka to efektivitāte atsevišķos gadījumos būtu uzlabojama. Diemžēl Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā (ES),” norāda EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Valdības vērienīgie plāni palielināt minimālo ienākumu līmeni neesot realizējušies finansējuma trūkuma dēļ. Pensijas ir nepietiekamā apmērā, un personām ar invaliditāti sociālā aizsardzība ir vājā līmenī. “Pašreizējā ekonomiskās izaugsmes posmā Latvijai ir būtiski virzīties uz sabalansētu budžetu, mazinot valsts parādu un stiprinot ekonomikas noturību pret iespējamiem nākotnes riskiem,” komentē V. Dombrovskis.

Viens no riskiem – straujais algu pieaugums. “Kaut arī bezdarba līmenis pastāvīgi sarūk, nodarbinātības izaugsmi sāk ierobežot darbaspēka piedāvājuma kritums. Lai gan algu pieaugums ir vairāk vai mazāk līdzvērtīgs visos prasmju līmeņos, nodarbinātības iespēju ziņā vērojamas lielas reģionālās un prasmju līmeņa atšķirības,” informē EK. Arī straujais emigrācijas pieaugums negatīvi atsaucas uz valsts ekonomiku. “Vāji inovācijas radītāji, viduvēji izglītības rezultāti un rūkošs talantu kopums emigrācijas dēļ rada bažas par ekonomikas spēju palielināt savu daļu zināšanu ietilpīgās nozarēs.”

 

Cieš pensionāri un personas ar invaliditāti

EK secina – par spīti dažiem nesen ieviestajiem uzlabojumiem, nevienlīdzības un nabadzības līmenis saglabājas augsts, kas liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu. Lai gan pēdējos piecos gados nabadzība bērnu vidū ir ievērojami samazinājusies, vecāku cilvēku nabadzības risks joprojām ir augsts, galvenokārt tāpēc, ka pensijas ir atpalikušas no ekonomikas izaugsmes tempa. Arī iedzīvotāju piekļuve veselības aprūpei un pienācīgu mājokļu pieejamība ir nepietiekama, un sociālo mājokļu ir par maz. Savukārt veselības pasliktināšanās Latvijā ir saistīta ar mazo valsts finansējumu veselības aprūpei un tās efektivitāti, kas ir zemāka nekā citās valstīs. “Līdzdalība aktīvos darba tirgus stimulēšanas pasākumos joprojām ir neliela. Pozitīvi ir tas, ka no dzimuma atkarīgo nodarbinātības līmeņu atšķirība ir ļoti zema un palielinās mājsaimniecību reālais bruto izmantojamais ienākums uz vienu iedzīvotāju.”

Izanalizējot pašreizējo situāciju, EK izvirzījusi galvenos secinājumus un ar tiem saistītos politikas problēmjautājumus. Tiek paredzēts, ka nodokļu samazināšana stimulēs nodarbinātību un investīcijas, bet ierobežos līdzekļus sabiedriskajiem pakalpojumiem. “Nodokļu samazinājumu tikai daļēji kompensē akcīzes nodokļa pieaugums un efektīvāka nodokļu administrēšana, līdz ar to sarūk nodokļu ieņēmumi kā daļa no IKP. Rezultātā resursi sabiedriskajiem pakalpojumiem joprojām ir ierobežoti, īpaši attiecībā uz neatliekamām vajadzībām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomā. Tajā pašā laikā īpašuma nodokļu ieņēmumu potenciāls paliek neizmantots.”

 

Nav uzticības tieslietu sistēmai

Novēroti robi izglītības sistēmā, sociālajā jomā, veselības aprūpē, inovāciju sniegumā. Kā tos risināt? EK uzskata, ka izglītības sistēmai nāksies apvienot resursus, kas uzlabošot darba kvalitāti un efektivitāti. “Skolēnu skaits samazinās, līdz ar to vajadzīgs mazāk skolu un skolotāju, kas varētu ļaut palielināt algas un veikt skolotāju specializāciju.”

Ziņojumā tiek uzsvērts, ka valstij jāpieliek pūles, lai panāktu ilgtermiņa bezdarbnieku integrāciju darba tirgū. “Reģionālo mobilitāti, īpaši Rīgas virzienā, traucē ierobežotais kvalitatīvu īres mājokļu piedāvājums, kā arī fakts, ka galvaspilsēta ir izslēgta no mobilitātes pabalstu sistēmas.”

Uzņēmējdarbības vide Latvijā kopumā ir labvēlīga, tomēr uzticība tieslietu sistēmai joprojām ir samērā zema. Ir arī problēmas ar konkurētspēju un pārredzamību valsts iepirkumu procesā. Nav arī noslēpums, ka korupcija joprojām ir liela problēma attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi. “Kā liecina aptaujas, korupcija joprojām tiek uzskatīta par plašāk izplatītu nekā dažās citās ES valstīs, tomēr sarūk to uzņēmumu skaits, kuri norāda uz korupciju kā šķērsli uzņēmējdarbībai. Domājams, ka nesenās organizatoriskās izmaiņas būs atrisinājušas korupcijas apkarošanas biroja iekšējos konfliktus, kuri līdzšinējos gados vājināja tā efektivitāti. Tomēr fakts, ka likumprojekta par trauksmes cēlāju aizsardzību pieņemšana ir aizkavējusies, nenāk par labu valsts pārvaldes pārskatatbildības un efektivitātes uzlabošanai,” rezumē EK.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Vienotības partijniekiem viss iet no rokas, AŠERADENS PASAKA , KA OIK IR ZĀDZĪBA, , DOMBROVSKIS SASTRĀDĀJA , SILTA VIETA es,,,,

  2. Kāda var būt izaugsme kad valsts paliek tukšāka…? Kāpēc tādus ūdeņus jālej?

  3. Lācīti,ej ……..!

  4. Rotshild & brothers Co Atbildēt

    Visus iznicinat!

  5. Mazo pensiju saņémējiem jāiet pie sociālajiem darbiniekiem un pazemīgi jāpierāda,ka ir trūcīgs,un tad piešķir pabalstu….vai nav vienkāršāk paaugstināt pensiju???Arī mazo algu saņēmējiem pazemina nodokļus,par bērniem maksā pabalstus…..ta kā ubagiem,lai gan jebkurš strādājošai godīgi dara savu darbu,tikai darba devēji nevēlas godīgi maksāt par padarīto,jo valsts to atļauj….un acīm redzot tas ir kārtējās politiskās elites spēlītes….lai būtu ko solīt uz vēlēšanām un lai būtu kas sponsorē partijas….

  6. Bet tu jau pats izñèmi 61000000 latu no valsts pensijfonda gnìda un tik tagad apjèdzi ka pensionàri dzìvo dziĺi zem nabadzìbas robeźas ?

  7. Gribu jautāt kungam! Kurā vietā un konkrēti ir tā ekonomiskā izaugsme? ! Ko ražojam, ko eksportējam ?! Uz kurieni, cik daudz? ! Vai tomēr esam līmenī kas saucas – pērk un pārdod? !🤔🤔🙄🙄😏😏

  8. Vienkārši - Latvietis Atbildēt

    DOMBROVSKI – APKAUNIES!!!!!!!!!

  9. Nesaprotu kā DOMBROVSKIM vēl pietiek nekaunības tā runāt! Pats vien pie tā ir vainīgs, savas valdīšanas laikā taču visu to radīja. – VĒL NEKAUNĪGI SOLĪJA – PĒC IEVĒLĒŠANAS PENSIONĀRUS NEAIZTIKT, BET JAU OTRAJĀ DIENĀ, ĶĒRĀS TIEM PIE RĪKLES.

  10. attiecas uz pensionāriem,tad pensiju indeksācijai vajadzētu pielietot lielāku koeficientu. Līdz 2008.gadam pensijas indeksēja 2 reizes gadā — pavasarī un rudenī. To vajadzētu atjaunot. Krīzes laikā 5 gadus pensijas netika indeksētas, tāpēc tās ir tik mazas. Pensionāru dzīves līmeni pasliktina arī pie elektrības rēķiniem jau vismaz 10 gadus pievienotais OIK, tas paredzēts iekasēt līdz 2037.gadam.

  11. Tas takš ir viens frīks.

  12. Ak tu mau kas purns Atbildēt

    ka varetu, ja dzive būs iespeja, es iesplautu tai purnā.

  13. Pēc FinCEN mājiena sarosījies pat virtuālo IKP procentu ekvilibrists!

  14. Aicinājums interesentiem! Atbildēt

    Šodien, 13:42
    Aicinājums interesentiem!
    14.martā no plkst. 12.00 – 17.00 pie ieejas „Vērmanītī” būs atbalsta pasākums (mītiņš) par labu 16.marta pieminas gājienam uz Brīvības pieminekli ! Organizators Andrejs Ancāns.

  15. Atmodies norādītājs! Atbildēt

    Kāpēc tad neizstrādāji,nevirzīji,neuzlaboji un nestiprināji,pats būdams premjers? Bet tieši otrādi,ķēries pat pie nepietiekamā apmēra pensiju samazināšanas?!!

  16. Bla , blabla blablabla ….. kārtējā tukšā purkšķēšana.

  17. Tās taču ir globalizācijas priekšrocības un jaunie izaicinājumi! Bet, ja godīgi, šis jaukais latviešu puisis ar frīdmanisma idejām pilnīgi sagājis šķērsām.

  18. Kad beigs tracināt publiku, rādos šo pretīgo purnu, kura “veiksmes” stāsta dēļ Latviju bija spiesti pamest simtiem tūkstošu iedzīvotāju? Viņa vieta ir uz apsūdzēto sola un cietumā!

  19. PALDIES PAR KONSTATĒTIEM FAKTIEM UN TO PUBLISKOŠANU,JO PAR NABADZĪGĀKO VALSTI ES, LATVIJĀ NEVIENS NEVIENS NEZIN.

Draugiem Facebook Twitter Google+