Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. februāris, 2013
Drukāt

Nabadzības pabalsti un izniekotā nauda

Foto - LETAFoto - LETA

Četrdesmitgadīgs cilvēks, kas patlaban pelna minimālo algu 200 latus mēnesī, sasniedzot 65 gadu vecumu, pensijā no pirmā un otrā pensiju līmeņa kopā saņems 111 latus. Ja minimālās algas saņēmējs būs ieguldījis arī 3. pensiju līmenī, tad viņa nākotnes pensija varētu sasniegt 130 latus.

 

Tas ir krietni mazāk nekā pašreizējā vidējā vecuma pensija 184 lati. Tādi ir Labklājības ministrijas (LM) aprēķini.

 

Pabalsts, nevis pensija

Ja 40 gadus vecs cilvēks, kas tagad algu saņem aploksnē, legalizētu savus ienākumus un maksātu nodokļus no visas saņemtās algas, viņa pensija no 111 latiem varētu aizsniegties līdz 180 latiem, kas pašlaik ir vidējā pensija valstī. Minimālo algu valstī pašlaik saņem ļoti daudzi strādājošie. “Šie cilvēki pakļauj sevi riskam vecuma gados saņemt nabadzības pabalstu, ko būs grūti nosaukt par kaut cik saprātīgu pensiju,” diskusijā, ko rīkoja aģentūra LETA, SEB banka un LM, atzina SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Protams, var pieļaut, ka šie cilvēki kaut ko uzkrās pensiju trešajā līmenī.

Tomēr jābūt reālistiem – cilvēki, kas saņem minimālo algu, līdzekļu trūkuma dēļ neko nespēj uzkrāt nebaltām dienām. Statistika liecina, ka Eiropā iedzīvotāji uzkrājumiem novirza vidēji virs 10% savu ieņēmumu, kamēr Latvijā un Lietuvā situācija ir daudz sliktāka. Nedaudz vairāk – virs 5% – ietaupījumiem spēj atlicināt Igaunijas iedzīvotāji.

Kādi nosacījumi spētu uzlabot minētā četrdesmitgadnieka nākotnes izredzes uz daudzmaz normālāku pensiju? LM aplēses ir šādas: 1970. gadā dzimusi persona pensijā dodas 2035. gadā 65 gadu vecumā, tai ir 40 gadu darba stāžs un iemaksas pensiju otrajā līmenī kopš tā darbības sākuma. Sākot ar 2010. gadu, šis cilvēks ik gadu 5% no savas algas novirza trešajā pensiju līmenī. Reālais ienesīgums otrajā un trešajā pensiju līmenī ir 3%.

 

Optimistiskās aplēses

Aprēķins veikts, pieņemot, ka valstī notiek stabila, mērena ekonomikas izaugsme un algu pieaugums, kā arī neliels inflācijas līmenis. Dzīves ilgums pēc 65 gadu vecuma atbilstoši “Eurostat” demogrāfijas prognozēm. Saskaņā ar šo aprēķinu 2035. gadā vidējās algas saņēmējam vecuma pensija no pensiju pirmā un otrā līmeņa Latvijā būs 380 eiro (267 lati), Lietuvā – 311 eiro (219 lati), Igauijā – 526 eiro (370 lati).

Ja cilvēks būs ieguldījis arī trešajā pensiju līmenī, tad Latvijā vidējās algas saņēmējam vecuma pensija 2035. gadā varētu būt 444 eiro (312 lati), Lietuvā 370 eiro (260 lati), Igaunijā – 637 eiro (441 lats). Ja pensiju veidos tikai pirmais un otrais līmenis, ienākumu aizvietojamība pensijas saņēmējam Latvijā būs 42% no pirmspensijas algas, Lietuvā – 35%, bet Igaunijā – 43%.

Ja persona būs ieguldījusi arī trešajā pensiju līmenī, tad aizvietojamība pret pirmspensijas algu Latvijā būs 49%, Lietuvā – 42%, Igaunijā – 51%. Igaunijā situācija ir labāka tāpēc, ka tur gan algu līmenis ir augstāks, gan otrajam pensiju līmenim ir lielāka loma – iemaksu likme ir 6%, bet Latvijā 4%.

 

Sociālo budžetu ārpus pamatbudžeta 
1febr_pensiju_15

Labklājības ministres padomniece Maija Poršņova atzina, ka ar pensijām saistīto likumu grozījumi katru pusgadu – tas tiešām nav normāli. Latviešu tauta, kas pārdzīvojusi divas lielas banku krīzes, pelnījusi godīgu, stabilu, ilgtspējīgu pensiju sistēmu. Izveidot tādu sistēmu valstī – to M. Poršņova uzskata par savu pienākumu. Pensiju pirmajā līmenī visus nepieciešamos labojumus ministrija jau veikusi, tagad būtu jāļauj sistēmai kādu laiku šajā režīmā pastrādāt. Toties nav normāli, ka, izveidojoties uzkrājumam sociālās apdrošināšanas budžetā, tas uzreiz tiek izlietots. Jāmeklē jauna pārvaldības forma, mehānisms, varbūt pat pienācis laiks sociālo budžetu atdalīt no valsts pamatbudžeta.

Viņasprāt, valsts pārvaldei daudz vairāk iedzīvotājiem jāskaidro, kas veido pensiju sistēmas pamatus, kā arī tas, kas viņus sagaida nākotnē. “Būs jārēķinās ar to, ka pensiju pirmajā līmenī iemaksu likme arvien samazināsies, bet otrajā un trešajā – palielināsies,” atzina padomniece.

 

VIEDOKLIS

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzskata: “Jau šodien cilvēkiem jāpasaka, lai viņi necer uz valsts gādātām pensijām. Pensija būs tik liela, cik cilvēks pats būs spējis uzkrāt otrajā un trešajā līmenī, kā arī “ceturtajā līmenī”, proti, cik daudz viņam būs bērnu. Strādājiet paši sev, krājiet, laidiet pasaulē bērnus! Citu cilvēku bērni jums nepelnīs pensiju. Valstī nebūs tik daudz iedzīvotāju, kas spētu to nodrošināt. Tāpēc tagad maksāt sociālo nodokli nozīmē izniekot savu naudu. Bezatbildīgi politikāņi tik un tā pieņems populistiskus politiskus lēmumus, un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis nākotnes pensionāriem. Vajag krāt otrajā un trešajā pensiju līmenī, veidot valsts nodarbināto pensiju fondu, lai valstī strādājošajiem iedzīvotājiem tiktu uzkrāta reāla nauda, nevis iedomas. Pensiju pirmais līmenis ir iedomas. Ja nebūs bērnu, nebūs arī sistēmas.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+