Foto: Fotolia

Latvijā nabadzības riskam pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju, paziņojusi Centrālā statistikas pārvalde.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Tie ir dati par 2017. gadu, un tas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī).

Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2%) un vismazākais – Rīgā (15,6%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29% iedzīvotāju, Zemgalē – 25%, Kurzemē – 24,8% un Pierīgā – 16,9% iedzīvotāju.

Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2017. gadā tādu bija 74% (2016. gadā – 72,8%).

Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6%), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31%), un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1% 2017. gadā un 8,8% 2016. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5% 2017. gadā un 56,6% 2016. gadā) un pensionāri (48,9% – 2017. gadā un 43,7% 2016. gadā).

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

2019. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2018. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.

Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.

Aģentūra LETA izveidojusi nabadzības riska indeksa izmaiņas procentos dažādās iedzīvotāju sociāli – ekonomiskajās grupās vecumā no 16 gadiem.

• nabadzība