Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. februāris, 2016
Drukāt

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits pieaug (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai gan mazāk iedzīvotāju ir pakļauti dziļai materiālai nenodrošinātībai, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits pieaug. Nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai Latvijā pakļauti trīs no desmit cilvēkiem, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

2014. gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 606 tūkstoši jeb 30,9 % iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā, liecina CSP 2015.gadā veiktā apsekojuma dati. Strauji samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars – no 19,2 % 2014. gadā līdz 16,4 % 2015. gadā.

2014. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, ir pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis – 291 eiro (2013. gadā – 260 eiro). 2014. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5 % Latvijas iedzīvotāju, kuru ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 291 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar 2013. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 1,3 procentpunktiem, un to ietekmēja ienākumu kāpums no algota darba, kas bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu pieaugumu.

Vidējā mēneša neto darba samaksa 2014. gadā palielinājās par 44 eiro jeb 8,6 %, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 7,06 eiro jeb 2,7 %.
2014. gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 27,6 % 2013. gadā līdz 34,6 % 2014. gadā). Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks šāda tipa mājsaimniecībai pieauga vēl straujāk – no 51,1 % 2013. gadā līdz 67,4 % 2014. gadā.

Augsts nabadzības risks daudzbērnu ģimenēm

Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 37,0 % 2014. gadā. Augsts nabadzības risks ir arī mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – 34,5 % 2014. gadā. Nabadzības risks ir ievērojami zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu bērnu, vai mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina divus bērnus – attiecīgi 15,1 % un 15,9 %. Nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars pēdējos piecos gados atrodas 23-25 % robežās un salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies par 1,1 procentpunktiem, sasniedzot 23,2 % 2014. gadā.

Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50 %, izņemot 2009. gadu – 47,9 %) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2014. gadā rādītājs sasniedza 55,0 %. Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – līdz 36,7 % 2014. gadā salīdzinājumā ar 29,4 % 2013. gadā. 2014. gadā nedaudz pieaudzis nodarbināto personu nabadzības risks, sasniedzot 9,2 % (2013. gadā – 8,1 %).

Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir “Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” apsekojums. 2015. gadā tajā aptaujāts 6,1 tūkstotis mājsaimniecību un intervēti 11,7 tūkstoši respondentu vecumā virs 16 gadiem.

Datus par mājsaimniecību ienākumiem 2015. gadā CSP iegūs 2016.gada apsekojumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. 2014. gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 606 tūkstoši jeb 30,9 % iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā, liecina CSP 2015.gadā veiktā apsekojuma dati. Strauji samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars – no 19,2 % 2014. gadā līdz 16,4 % 2015. gadā.
    ======================================
    KAM klerki no csb karina mēģina karināt makaronus uz ausīm? Ja zināms, ka LV tikai par APKURI iedzīvotāji+ firmas ir parādā ~ 50 miljonus eiro! Ja zināms, ka LV ka BANKĀS nespēj samaksāt paņemtos kredītus – tik daudzus izliek no mājām, atņem nopirktos auto un sadz.tehniku … Bankām pieder veseli AUTOPARKI un dzīvojamie fondi …

  2. Valsts un pašvaldību politika ir tik ačgārna, ka nabagus dara vēl nabagākus, bet bagātos – bagātākus. Atvēl miljonus dažu ierēdņu uzturēšanai, bet tiem, kam pienāktos palīdzība, parāda pigu. Piemēram Nodarbinātības aģentūrai ik gadu atvēl Eiropas un valsts miljonus, ko izmanto dažādu ierēdņu algošanai, bet bezdarbniekiem nekā – it kā viņu atbalstam algo psihologus, karjeras konsultantus, nodarbinātības aģentus, kas reizi mēnesī ievelk ķeksīti par to, ka cilvēks joprojām nav atradis darbu u.c. liekēžus. Varēja taču atvēlēt naudu darba vietu radīšanai vai citādai palīdzībai, bet tad, lūk, paliks tukšā tie, kas sēž krēslos… Ko bezdarbniekam dod kaut kādas murgainas lekcijas apmeklēšana, ja viņš tik un tā ir bez darba, jo apkārtnē darba nav, bet, lai pārceltos dzīvot citur, nav naudas??? Toties lektors saņem naudu par muldēšanu. Vai tad tiešām valdībā visi bez loģiskās saprašanas dzīvo? Arī pašvaldībās speciālisti dzīvo pēc principa – ka tik mums pašiem labi. Murgs!

  3. Vairākums Latvijā dzīvo pusbadā,valdība kuru mēs ievēlējām nedzird,negrib dzirdēt,ka tauta dzīvo pusbadā.Cilvēki,mīļie, būsim prātīgi,kaut nākošajās vēlēšanās.Nevajaga mums tos vecos vēžus,kas sev pieliek pie algas +700 eiro,bet mums 2-10 eiro.

  4. 3.grupas invalīds Latvijā saņem 65 eiro/mēnesī – vai to var saukt par nabadzību? tā ir vnk ņirgāšanās par cilvēkiem ar 30-40 gadu nodokļu maksātāju stāžu :(((((((((((((((((((((((((((((((((((((((((((((

  5. Kas tas tāds ir vientuļais pensionārs ? Vai viņš/-i ir izaudzinājuši vairākus labus bērnus ? Vai varbūt grib tikai izbraukt uz citu pensionāru izaudzināto bērnu rēķina ?

    • … un tavi vairākie bērni basām kājām un puņķainiem deguniem
      tup uz pabalstiem…
      vai aizlaidušies uz īrijām ?

      • to >>> grūtgalvīt Atbildēt

        Vecais ..,
        tas ir LABI, ja kāds ir …spējīgs no šīs mēslu bedres izrauties uz Īriju, Angliju, Vāciju – pat veselām ģimenēm ar bērniem dodas ik dienu projām no mīļotās tūdaliņu …nabagmājas…
        Vecais ..,
        vai neredzi, ka palikuši tik vecie pensionāri un skolēni, bet jauniešu tik pat kā nav? Augstskolas knapi spējīgas nokomplektāt studējošo skaitu…mācās pat 50+ gadīgie …

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (7)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+