Mobilā versija
-0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
29. decembris, 2016
Drukāt

Nācijas pašapziņa – kas tā tāda? (7)

Autora fotoAutora foto

Pārdomas par šīm jūtām raisa žurnālistes Vitas Kraujas saruna ar eksprezidenti Vairu Vīķi – Freibergu. (“LA”, „Kultūrzīmes”, 27.12.-2.1.2017.) Ar interesi centos sameklēt atbildi uz jautājumu „Kur slēpjas nācijas pašapziņas stiprums”.

Sakarā ar Latvijas valsts simtgades svētku programmu, žurnāliste eksprezidentei jautā, kā būtu jāstiprina latviešu valstsgriba un cik stipra ir latviešu nācijas pašapziņa. Atbildē eksprezidente izplūst plašā skaidrojumā, atsaucoties gan uz ārvalstu pieredzi, gan uz cilvēku kopuma un sabiedriskās vides ietekmi, gan uz pašapziņas apdraudējumiem: ka pašapziņas uzplūdi un atplūdi rādās cikliski – ik pa trīs četriem gadiem, ka jaunie cilvēki visumā jūtas pašapzinīgi, bet, šķiet, pietrūkst „vecmodīgā vārda par patriotisko audzināšanu”, ka „jautājums ir: vai viņi joprojām jūtas emocionāli saistīti ar Latviju?”, ka „pārsteidzošā kārtā latvieši svešumā sākuši aktivizēties, dibina korus un deju kopas, rīko Dziesmu svētkus Īrijā un Vācijā.” Te žurnāliste, acīmredzot vēlēdamās tomēr noskaidrot patriotisma būtību un tā saistību ar latviešu valodu kā sabiedrību vienojošo pamatu, neizpratnē pajautā par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dīvaino ieteikumu „amatpersonām ar krievu auditoriju runāt krieviski” un vai tas savā ziņā negrauj latvisko pašapziņu. Uz to eksprezidente ir izvairīga: „Esmu nolēmusi savus pēctečus Valsts prezidenta amatā nekomentēt. Tas būtu mazliet neētiski.”

Ar to saruna par pašapziņu ir izsmelta. Tā arī īsti nesapratu, kas tad tā pašapziņa ir, kur tā slēpjas, kur tās kodols. Patriotiskā audzināšana tika pieminēta it kā garāmejot, bet, kas ir patriotisms – palika aiz kadra. Te atcerējos bijušās Valsts prezidentes padomnieka Sola Bukingolta teikto: „Patriotisms – tā ir vienkārši mīlestība pret šo zemi, šo valsti… Sabiedrībā nav liela pieprasījuma nacionālismam… Es vienmēr saku: ikvienam taču patīk dzert labu kafiju un piekost garšīgu Latvijas buločku. Un kad mēs kaut kur ārzemēs atceramies buločkas garšu vai kafiju, kādu dzērām Latvijā, arī tā izpaužas mūsu piederība šai valstij.” (“Latvijas Avīze”, 08.10.04. un 15.10.04.). Es to saprotu kā gastronomisko patriotismu, kā vienu no daudzajiem primitīvajiem patriotisma skaidrojumiem. Kad pašapziņā un pacilātībā uzbudinātais Andris Šķēle žurnālistam rādīja čeku par 29 miljoniem latu, šo viņa saviļņojumu varētu interpretēt kā kādu no fiskālā patriotisma paveidiem. Bet ir dzirdēti arī daudzi citi patriotisma veidi un to atvasinājumi. Pēc manas saprašanas tas rada jucekli un zināmu diskomfortu.

Lai izietu no šī strupceļa un vienotos izpratnē, piedāvāju ideoloģiski un emocionāli pieņemamo klasisko sengrieķu patriotisma interpretāciju – tēvzemes, dzimtenes mīlestību. Arī svešvārdu vārdnīcā patriotisms skaidrots kā savas tēvzemes, dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība un pašaizliedzīga kalpošana tām. Turpretī nacionālisms ir nedaudz plašāk interpretējams, proti, patriotiskas jūtas, uzskati, nacionālās neatkarības ideoloģija un politika, tātad – valstiskums, un to visu vienojošā nacionālā pašapziņa.

Kā redzam patriotisms un nacionālisms pārklājas. Tātad, „Kur slēpjas nācijas pašapziņas stiprums”? Nacionālajā pašapziņā un, pirmkārt, tēvzemes mīlestībā. Tā kā vienu miljonu hektāru savas mazās tēvzemes esam jau pārdevuši svešiniekiem, patrioti neesam – ne tie, kas pārdeva, ne tie, kas nepieņēma likumu, ka mūsu kopējo māju Latviju pārdot nedrīkst, ne tie, kas savēlēja mūsu tēvzemes iztirgotājus Saeimā un Eiropas parlamentā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. kas pārdeva Latvijas zemi svešzemniekiem ? vai tie, kas tagad liek mācīt patriotismu skolās?

  2. Mana pašapziņa būs it īpaši augsta tad, kad politiķi apturēs valsts izzagšanu un zagļus un mahinatorus sasēdinās cietumos. Tos, kuri zaguši simtos miljonos – cietumā uz mūžu ! Diemžēl, pagaidām nekas neliecina, ka tautas kalpi no “interešu klubiņiem” būtu kļuvuši sirdsšķīsti un domātu par savu tautu. Viss liecina par pretējo ! Tā var aiziet, beigu beigās, arī līdz kaut kādam sociālam sprādzienam. Visiem godīgiem Latvijas ļaudīm laimīgu Jauno gadu !

  3. Tādas nācijas, kā armēņi un ebreji galīgi nepārdzīvo, ja Francijas armēnis runā tikai franciski, bet ASV ebrejs neprot ne idišu, ne ivritu. Laikam jau latvieši nav nekāda īsta nācija – pārāk sīki kompleksaina tauta.

    • man šķiet, ka latvieši īsti nesaprot, ko nozīmē apliecināt savu nacionālismu. NA kultivē to darīt ar zināmu slēptu agresivitāti (kaut vai izkliedzot “es esmu latvietis” lāpu gājienā). Tādi izkliedzieni vajadzīgi kompleksu māktiem cilvēkiem. ja cilvēkam viss kārtībā ar pašapziņu, tad viņam sava nacionalitāte nav jāpierāda ne sev ne citiem, izkliedzot šo saukli. tāds cilvēks būtu lepns un savas domas pievērstu tam, ka blakus plecu pie pleca lāpu gājienā iet kāds krievu, ukraiņu, poļu vai citas tautības Latvijai lojāls cilvēks. kāpēc likt kādam justies svešam un nepiederīgam ar šādiem saukļiem? vai arī vēl trakāk – tas bija lāpu gājiens tikai latviešu tautības cilvēkiem? ja nē, tad cik korekti un ētiski bija aicināt uz šo saukli? patriotisms ir atbildes reakcija uz to, kā katrs iedzīvotājs jūtas valstī – cik pieņemts, respektēts, atzīts’, atbalstīts. Tā teikt – ko sēsim, to pļausim. Visvairāk par patriotismu atbildīgas ir tās personas, kas saeimā un valdībā, no kuru lēmumiem atkarīgas mūsu visu dzīvju kvalitāte. Manuprāt.

      • kremļa prostitut-trolli, Atbildēt

        Varbūt atceries, kā tavi kolorādainie maršēja,
        kliedzot – “rossija! rossija!” – nesen atpakaļ !!!

        • es jau nesaku, ka viņi labāki.visi, kas izkliedz saukļus, ir vienādi slimi. veselam nav jāklaigā un nav jābūt agresīvam.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+