Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. februāris, 2012
Drukāt

Nacionālā apvienība no 16. marta neatkāpsies


paradnieks_ts_4

“Mēs neatkāpjamies no 16. marta un nedomājam izvairīties, bet tikai rosinām diskusiju par to, kādā veidā varētu visaugstākajā līmenī pieminēt mūsu brīvības cīnītājus,” Nacionālās apvienības (NA) valdes sēdē izskanējušo domu par uzsvaru pārcelšanu uz 17. martu komentēja partijas pārstāvis Imants Parādnieks.

 

I. Parādnieks un Einārs Cilinskis pirmdien NA valdes sēdē rosinājuši domu Otrā pasaules kara cīnītājus pieminēt 17. martā, jo tieši šajā datumā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome sagatavoja memorandu, kurā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki nosodīja gan padomju, gan vācu okupācijas režīmus un aicināja atjaunot Latvijas neatkarību. Šo dokumentu parakstīja daudzi sabiedrībā ievērojami cilvēki, tostarp pēdējais starpkaru laika Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš.

“Tāpat kā leģionāri, nacionālie partizāni un kurelieši, arī šie kultūras un sabiedriskie darbinieki cīnījās par Latvijas neatkarību. Tikai savām metodēm, bet tas prasīja ne mazāku drosmi kā karošana ierakumos, un daudzi no viņiem par to samaksāja ar savu dzīvību. Par savu uzdrīkstēšanos viņi visi pelnījuši godināšanu visaugstākajā līmenī,” norādīja I. Parādnieks. Tādēļ viņš uzskata, ka 17. martu vajadzētu noteikt kā atzīmējamu dienu. Taču, lai šis datums jau tagad netiktu politizēts, vispirms esot nepieciešama visas sabiedrības, it īpaši vēsturnieku, diskusija.

 

Nojaušams, ka arī NA valdē par šo jautājumu bijušas karstas diskusijas. I. Parādnieka un E. Cilinska iniciatīvu atbalstījis arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, bet vairāki biedri pauduši bažas, ka šāds solis varētu tikt uztverts kā atkāpšanās. Partijas valde atzinusi, ka šogad šo ideju nav iespējams īstenot un par to jāatsāk diskusijas pēc 16. marta.

 

NA kā valdošas pozīcijas partija šobrīd atrodas neērtā situācijā, jo piedalīšanās Leģionāru dienas pasākumos, visticamāk, izsauks koalīcijas partneru neapmierinātību. Piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) paziņojusi, ka, viņasprāt, ne Saeimas deputātiem, ne ministriem leģionāru piemiņas gājienā piedalīties nevajadzētu. Savukārt gājiena ignorēšana radīs vilšanos NA vēlētājos.

I. Parādnieks īpaši uzsvēra, ka 17. marta atzīšana par atzīmējamo dienu nekādā gadījumā nav jāuzskata par mēģinājumu mazināt 16. marta nozīmi. Gan viņš, gan citi NA biedri kā ik gadus būšot gan pie Brīvības pieminekļa, gan citos leģionāru atceres pasākumos. “Mums nav par ko kaunēties. Ko beidzot pareizi noformulējis arī Valsts prezidents,” rezumēja I. Parādnieks.

Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien LNT raidījumā “900 sekundes” paziņojis, ka 16. marta leģionāru piemiņas pasākumi ir jāskaidro Latvijas sabiedrībai un pasaulei, bet nav pamata šā datuma atzīmēšanu kritizēt.

 

Viņš atgādinājis, ka 1950. gadā ASV Pārvietoto personu komisija secinājusi, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki. Turklāt arī PSRS Augstākā padome 1955. gadā pieņēmusi lēmumu par leģionāru reabilitāciju. “Uzskatīt viņus par noziedzniekiem – tas ir ārpus saprāta robežām,” sacīja prezidents.

 

A. Bērziņš uzsvēra, ka Otrā pasaules kara leģionāru Latvijā ir vairs mazāk nekā 500 un viņu vidējais vecums ir virs 90 gadiem, un saskatīt kādu apdraudējumu viņos esot “vēl lielāks absurds nekā referendums”. Prezidents pauda nožēlu, ka atsevišķi cilvēki uz traģiskiem vēstures notikumiem veido savu politisko kapitālu un gatavojas ierasties pat protestētāji no citām valstīm. “Tāpēc man tas šķiet pilnīgi nepieņemams veids, kā pazemot Latviju un šos cilvēkus, kuru priekšā būtu galva jānoliec,” sacīja Bērziņš.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+