Nacionālā fronte vadībā Francijas vēlēšanās 3
Francijā svētdien notikušo reģionālo vēlēšanu pirmajā kārtā galēji labējās Nacionālās frontes (FN) kandidāti ir vadībā vismaz sešos no 13 apgabaliem, iegūstot gandrīz trešdaļu balsu, bet FN vadītāja Marina Lepēna un viņas māsasmeita Mariona Marešāla-Lepēna savos vēlēšanu apgabalos saņēmušas pat vairāk par 40% balsu.
Pēc vēlēšanu pirmās kārtas vadībā izvirzījusies FN, kas izcīnījusi aptuveni 30% balsu, liecina pagaidu rezultāti. Marina Lepēna paziņojusi, ka vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlētāji ir atraidījuši “veco, grūstošo politisko eliti”, tās vietā izraugoties viņas partiju, kas kļuvusi par pirmo partiju valstī. Otrajā kārtā FN ir reālas iespējas uzvarēt vismaz trijos apgabalos. Pērn FN uzvarēja Eiroparlamenta vēlēšanās Francijā, kā arī pašvaldību vēlēšanās. Pārņemot partijas vadību, Marina Lepēna ir sarāvusi saikni ar sava tēva un FN dibinātāja Žana Marī Lepēna politiku, kurš ticis apsūdzēts par antisemītismu. Marina Lepēna uzstāj, ka Francija nevar uzņemt vēl vairāk musulmaņu imigrantu. Analītiķi uzskata, ka Francijas iedzīvotāju bažas par imigrāciju un teroristu uzbrukumu turpināšanos ir vairojušas atbalstu Nacionālajai frontei, atzīmē raidsabiedrība BBC. Aptauja, kuras rezultātus publicējis laikraksts “Le Parisien”, liecina – ja gadījumā vēlētāji tiks nostādīti skaidras izvēles priekšā balsot par konservatīvajiem vai par galēji labējiem, republikāņiem priekšroku dotu 59% franču, bet par FN balsotu 41%.
Otrajā vietā reģionālajās vēlēšanās ierindojās eksprezidenta Nikolā Sarkozī centriski labējā Republikāņu partija un tās sabiedrotie, kas izcīnījuši 27% balsu, bet valdošā Sociālistu partija un tās sabiedrotie ar 23% balsu palikuši trešie.
Prezidenta Fransuā Olanda Sociālistu partija atsaukusi divus kandidātus no stratēģiski svarīgiem vēlēšanu apgabaliem valsts ziemeļos un dienvidos un aicinājusi vēlētājus otrajā kārtā atbalstīt bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī Republikāņu partiju, lai nepieļautu FN uzvaru. Sociālistu partijas pirmais sekretārs Žans Kristofs Kambadelis aicinājis izveidot “lielo koalīciju” ar Republikāņu partiju, taču nav guvis atbalstu pat paša partijā.
Eksprezidents Sarkozī paziņojis, ka viņa partija negrasās atsaukt savus kandidātus, lai palīdzētu sociālistiem sakaut FN kandidātus. “Mums ir jādzird un jāsaprot Francijas tautas nopietnais satraukums,” viņš sacīja, “nevis jānododas taktiskiem politiskiem manevriem”. Reģionālajām varas iestādēm ir plašas pilnvaras vietējā transporta, ekonomikas un izglītības jomā.
Katrai partijai, kas vēlēšanu pirmajā kārtā svētdien ir saņēmusi vismaz 10% balsu, ir tiesības izvirzīt kandidātus otrajai kārtai 13. decembrī. Tas ir pēdējais nopietnais pārbaudījums pirms 2017. gadā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Franču politikas analītiķis Brino Kotrē paudis pārliecību, ka Lepēnai 2017. gada prezidenta vēlēšanās jau garantēta iekļūšana vismaz otrajā kārtā.
