Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. marts, 2012
Drukāt

Nacionālā kino atbalstīšanai rosina ieviest “Holivudas nodokli”

kinoteatri

Viens no finansējuma avotiem Latvijas nacionālā kino atbalstam varētu būt “Holivudas nodoklis”, kuru par attiecīgu ārzemju kinofilmu demonstrēšanu maksātu lielie kinoteātri jeb “multipleksi”, šodien Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātiem ierosināja kino nacionālā pasūtījuma darba grupas vadītājs Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK).

Pēc viņa teiktā, ar šādu nodokli gadā varētu iekasēt 300 000 latu. “Tas savā veidā būtu akcīzes nodoklis jeb vides piesārņojuma nodoklis,” skaidroja Stalts.

Politiķis norādīja, ka savā laikā lielie kinoteātri jeb “multipleksi” Latvijā ienākuši bez jebkādiem nosacījumiem, bet ar šāda nodokļa ieviešanu tiktu atbalstīts nacionālais kino, kam ir grūti konkurēt ar Holivudas filmām.

Daļa apakškomisijas deputātu uz šādu ieceri raudzījās pozitīvi, savukārt visasākos iebildumus pauda deputāts Nikolajs Kabanovs (SC).

Kabanovs norādīja, ka Holivudas filmas neesot nemaz tik sliktas un tās esot domātas patēriņam visā pasaulē, atšķirībā no daudzu valstu nacionālā kino. Viņš arī taujāja pēc kritērijiem, pēc kuriem varēs noteikt, kura ir “Holivudas filma”. Tāpat politiķis interesējās, vai Latvijas nacionālais kino nebūšot pazemots, ka savā finansējumā jābalstās uz šādām filmām.

Deputāti šodien nekādus lēmumus šajā jautājumā nepieņēma un vienojās, ka nedēļas laikā iesniegs savus priekšlikumus darba grupai, kas nacionālā kino pasūtījuma idejas izstrādās detalizētāk. Apakškomisija šīs ieceres atkārtoti varētu skatīt atkārtoti pēc mēneša.

Darba grupas noteiktajā definīcijā Latvijas nacionālā kino pasūtījumam norādīts, ka tas ir valsts noteiktas vadlīnijas, kurām sekojot, “radošas brīvības ietvaros” Latvijā top nacionālo identitāti stiprinošs kino, kā arī tas ir daļa no filmu nozares vidēja termiņa stratēģijas.

Šāds nacionālais pasūtījums esot nepieciešams, jo Latvijas kino industrijas atdzimšanai nepieciešama tautas izpratnes veicināšana un vietējā kino prestiža vairošana. Šīs filmas esot nepieciešamas arī kā kultūras mantojuma papildinoša sastāvdaļa un mūsdienīgu latvisko identitāti stiprinoša forma, kas abas ir paliekošas un unikālas vērtības “globālajā popkultūras laikmetā”.

Kā nacionālā pasūtījuma mērķus darba grupa noteikusi nacionālās identitātes un valstiskās apziņas stiprināšanu, Latvijas kino dažādības izkopšanu un Latvijas kino industrijas attīstību. Lai šos mērķus sasniegtu, Latvijas kino pasūtījums jāattīsta pamatā kā vērsts uz pašmāju auditoriju, vienlaicīgi nosakot augstus mākslinieciskos un kvalitatīvos kritērijus, kā arī katru gadu jānorāda tematiskās vadlīnijas, kam būtu jāsasniedz nospraustie mērķi.

Darba grupa piedāvājusi, ka nacionālais pasūtījums gadā varētu būt viena spēlfilma un/vai viena bērnu/animācijas pilnmetrāžas filma kopsummā par vienu miljonu latu, viena dokumentālā filma par 100 000 latu, kā arī Latvijas Televīzijas kino nacionālā pasūtījuma kopproducēšana par 300 000 latu. Tādējādi kopējā nepieciešamā summa būtu ap 1,4 miljoniem latu gadā.

Nacionālā kino pasūtījuma iespējamās tematikas varētu būt Latvijas vēsture, folklora, klasika, kultūras mantojums, “Latvija – zeme, kurā vēlamies dzīvot”, sabiedrības saliedētība, integrācija un spēcīga ģimene.

Pēc darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem, Latvijas kino nacionālā pasūtījuma struktūru veidotu Kultūras ministrija, Nacionālais kino centrs un jauna iecere – Latvijas kino nacionālā pasūtījuma padome, kas būtu kā žūrijas komisija. Tā administratīvi darbotos Nacionālā kino centra pakļautībā, taču tās uzdevumi un mērķi būtu pakārtoti Latvijas kino nacionālajam pasūtījumam un to definējošiem normatīvajiem aktiem.

Kino nacionālā pasūtījuma padomē darbotos tikai kultūras pārstāvji, kuri vērtēs finansējuma piešķiršanu filmām, kuras palīdzētu veikt sabiedriski valstisko audzināšanu, kā arī pilnveidotu žanru daudzveidību, skaidroja Stalts. Viņš noraidīja bažas, ka šī iestāde varētu nodarboties ar cenzūru, jo tā filmas vērtēs pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem.

Tāpat tiek rosināts izveidot Latvijas kino nacionālā pasūtījuma fondu, kas būtu Nacionālā kino centra finanšu struktūra. Uz šī fonda pamata minētā padome konkursa kārtībā atbalstītu filmas, kas atbilst nacionālā pasūtījuma kritērijiem.

Kā finanšu avotus darba grupa minējusi 700 000 latu gadā no valsts budžetā plānotajiem ieņēmumiem no nodokļu pārdales, 300 000 latu gadā no iepriekš minētā “Holivudas nodokļa”, 100 000 latu gadā no valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem caur Kultūrkapitāla fonda mērķdotācijām, kā arī 300 000 latu gadā papildus budžeta finansējumu Nacionālai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai Latvijas Televīzija varētu nodrošināt kino nacionālā pasūtījuma pildīšanu.

Kā ziņots, pirms kāda laika tika izveidota kino nacionālā pasūtījuma darba grupa, par kuras vadītāju izraudzīts Stalts.

Diskusija par filmu nozares finansējumu sākās pēc tam, kad Valstiskās audzināšanas apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) sēdē kritizēja režisora Jura Poškus jauno filmu “Kolka Cool”, jo filmā aktieri lamājas, dzer, grauž saulespuķu sēklas un dara daudz ko citu. Filma politiķim radījusi bažas, vai valsts finansējums tiek piešķirts tādām filmām, kas ir sabiedrības interesēm atbilstošas. Pēc šādiem izteikumiem Dzintars saņēma vispārēju kultūras jomā strādājošo nopēlumu par vēlmi kultūru izmantot ideoloģiskiem mērķiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+