Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. oktobris, 2016
Drukāt

Nacionālā koncertzāle: mērķējot vidējā latvietī, mēs trāpīsim kājslauķī (5)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Pēdējā pusgada laikā biznesa un varas gaiteņos, kā arī kultūras profesionāļu aprindās atkal aktualizējies Rīgas koncertzāles būves jautājums, un drīzumā valdība skatīs Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos trīs tās finansēšanas modeļus.

Pēc KM ieteiktā scenārija, nacionālā koncertzāle būtu jāceļ kā daļa no privātā investora projekta – daudzfunkcionāla centra –, kas tiktu būvēts uz viņam piederošas zemes kādā no Rīgas degradētajām teritorijām un finansēts arī no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas – 15 līdz 20 miljoniem eiro –, kā arī, ja izšķiras par izpirkšanu, no 2021. gada valsts maksātu noteiktu summu – pēc šā brīža aplēsēm, 12 miljonus eiro 12 gadu laikā –, līdz koncertzāles daļa nonāktu tās īpašumā. Tomēr konceptuālajā ziņojumā valdībai KM piemin vēl divas alternatīvas koncertzāles būvei – kopš 2009. gada dziļi plauktā nobāzto arhitektu biroja “Sīlis, Zābers un Kļava” savulaik starptautiskā konkursā uzvarējušo projektu uz AB dambja, kam jau tapis skiču projekts, un Rīgas pašvaldības uzturēto un akustikas problēmu dēļ daudzu mūzikas profesionāļu noraidīto ideju par Kongresu nama pārbūvi. Šajās vietās, kas, pēc Eiropas Komisijas (EK) kritērijiem, neatbilst degradētas teritorijas statusam, gan nav iespējams piesaistīt ES fondu naudu un tā būtu jāiegulda valstij vai pašvaldībai, vai arī abām kopā.

Saistībā ar AB dambja projektu KM atsaucas uz savulaik kultūras ministres Helēnas Demakovas dibinātās valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” aprēķiniem, pēc kuriem koncertzāles celtniecībai būtu vajadzīgi gandrīz 90 miljoni eiro, no tiem ēkai vien – 54, 2 miljoni, vēl 20 miljoni AB dambja rekonstrukcijai utt. Šodien arhitekts Andis Sīlis sarunā ar “LA” atzīst, ka vērienīgā programma bijusi pārāk liela un pārspīlēta un šobrīd tās izmaksas būtu citādas. “Piemēram, AB dambja gadījumā visi uzskatīja, ka koncertzāle jābūvē uz ūdens, īstenībā to mierīgi varēja būvēt arī uz paša dambja,” viņš teic. No pazemes autostāvvietu apjoma līdz satiksmes pārvadiem un koncertzāles iekšējam aprīkojumam “tur bija daudz opciju, ko varēja darīt un varēja nedarīt, līdz ar to visas summas šobrīd ir spekulatīvas”.

“Koncertzāles jautājumā svarīgi ir tēmēt augstu, jo, mērķējot vidējā latvietī, mēs trāpīsim kājslauķī,” izteicās kādas nesenas koncertzālei veltītas publiskas diskusijas dalībnieks. Tikmēr KM uzsver, ka “koncertzāles projekta īstenošana, veidojot to arī par liela mēroga konferenču centru, ļautu īstenot visus trīs nodomus vienlaikus – radīt īpašu kultūras, biznesa un tūrisma enkurobjektu Latvijas galvaspilsētā.” “Mēs esam gatavi būt viens no pretendentiem atklātā konkursā uz koncertdzīvei nepieciešamās infrastruktūras izveidi,” sarunā ar “LA” atzīst ar būvkompāniju “Merks”, “ABLV Bank” meitasuzņēmumu “Pillar Management” un citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem saistītās “Skanstes attīstības aģentūras” (“SAA”) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Kādu koncertzāli plāno Kultūras ministrija un kā tas saskan ar investora iecerēm? Cik atklāts būs konkurss uz ES fondu naudu? Par to lasiet 18. oktobrī “Latvijas Avīzē” vai arī e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Demakovas vidējais kājslauķis Atbildēt

    Nodokļu naudu nav kur bāzt? Par seklu esam parādos? Ar stikla šķūņa VEIKSMES STĀSTU par maz?

  2. Vispār, viena “ikoniska būve” mums Rīgā ir tapusi pavisam nesen – Stikla kalns / Gaismas pils, vēl arī Rēzeknes, Cēsu un Liepājas “ikonas”. Jautājums par to, cik miljardus nabadzīgākajā eirozonas valstī dažu gadu laikā var tērēt naudu “ikoniskām būvēm”, jau šajā otkatu karaļvalstī nevienu neuztrauc.

    Iepiķo kaut ko žurnālistiem “sabiedrības izglītošanai” un rullē tālāk.

    Kas maksās par LNB krītošajām, plīstošajām granīta flīzēm? Cauro jumtu? Tīrīs mūžīgi netīro fasādi? “Nu ko jūs… slēgsim vēl kādas lauku skolas un labosim. Ar ikonām jau tāda maziska cimperlēšanās galīgi nevietā!”

  3. Kur palika izveidotais mafijas veidojums, kurš izprojektēja koncertzāli uz dambjiem? laikam salika KUBUS UZ MAKETA UN SAŅĒMA MILJONUS NAUDAS UN SVEIKI. TĀTAD , PROJEKTAM NEBIJA NEKĀDA pamata!!!!

  4. Atkal 20 % un nav miera – jo lielāka būves summa , jo… . Pāris lielbūvju uzbūvēts un tas jau prasa remontu – būvējot atkal taupīts lai sanāktu atkal otri % ?
    Koncerzāli Rīgā vajag – liela pieklājīga un viegli uzturama un apkalpojama – lai nav jāsauc jumta mazgātāji un flīzētāji… Varbūt atrodas kāds normāls projekts – ne metāla MAXIM, ne bibliotekas tipa ar lielīem foaje un mazām darba telpām. Arī vietu vajag transportam viegli sasniedzamu , bet ne jau dārgprojektu uz ūdens vai pazemē kā Mākslas muzejs ar savu smirdošo pazemi ( aizejiet un skatiet – tur darbinieki mocas jau ar plaušu kaitēm pazemi sargājot… ).
    KM un ministram ieteiktu izcelties ar savu prāta un saprašanas spēju arī projektu, un vietu skatot, un nevis ar domām par % no darījuma…

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+