Foto – Anda Krauze

Nacionālā koncertzāle: mērķējot vidējā latvietī, mēs trāpīsim kājslauķī 5

Pēdējā pusgada laikā biznesa un varas gaiteņos, kā arī kultūras profesionāļu aprindās atkal aktualizējies Rīgas koncertzāles būves jautājums, un drīzumā valdība skatīs Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos trīs tās finansēšanas modeļus.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Pēc KM ieteiktā scenārija, nacionālā koncertzāle būtu jāceļ kā daļa no privātā investora projekta – daudzfunkcionāla centra –, kas tiktu būvēts uz viņam piederošas zemes kādā no Rīgas degradētajām teritorijām un finansēts arī no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas – 15 līdz 20 miljoniem eiro –, kā arī, ja izšķiras par izpirkšanu, no 2021. gada valsts maksātu noteiktu summu – pēc šā brīža aplēsēm, 12 miljonus eiro 12 gadu laikā –, līdz koncertzāles daļa nonāktu tās īpašumā. Tomēr konceptuālajā ziņojumā valdībai KM piemin vēl divas alternatīvas koncertzāles būvei – kopš 2009. gada dziļi plauktā nobāzto arhitektu biroja “Sīlis, Zābers un Kļava” savulaik starptautiskā konkursā uzvarējušo projektu uz AB dambja, kam jau tapis skiču projekts, un Rīgas pašvaldības uzturēto un akustikas problēmu dēļ daudzu mūzikas profesionāļu noraidīto ideju par Kongresu nama pārbūvi. Šajās vietās, kas, pēc Eiropas Komisijas (EK) kritērijiem, neatbilst degradētas teritorijas statusam, gan nav iespējams piesaistīt ES fondu naudu un tā būtu jāiegulda valstij vai pašvaldībai, vai arī abām kopā.

Saistībā ar AB dambja projektu KM atsaucas uz savulaik kultūras ministres Helēnas Demakovas dibinātās valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” aprēķiniem, pēc kuriem koncertzāles celtniecībai būtu vajadzīgi gandrīz 90 miljoni eiro, no tiem ēkai vien – 54, 2 miljoni, vēl 20 miljoni AB dambja rekonstrukcijai utt. Šodien arhitekts Andis Sīlis sarunā ar “LA” atzīst, ka vērienīgā programma bijusi pārāk liela un pārspīlēta un šobrīd tās izmaksas būtu citādas. “Piemēram, AB dambja gadījumā visi uzskatīja, ka koncertzāle jābūvē uz ūdens, īstenībā to mierīgi varēja būvēt arī uz paša dambja,” viņš teic. No pazemes autostāvvietu apjoma līdz satiksmes pārvadiem un koncertzāles iekšējam aprīkojumam “tur bija daudz opciju, ko varēja darīt un varēja nedarīt, līdz ar to visas summas šobrīd ir spekulatīvas”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Koncertzāles jautājumā svarīgi ir tēmēt augstu, jo, mērķējot vidējā latvietī, mēs trāpīsim kājslauķī,” izteicās kādas nesenas koncertzālei veltītas publiskas diskusijas dalībnieks. Tikmēr KM uzsver, ka “koncertzāles projekta īstenošana, veidojot to arī par liela mēroga konferenču centru, ļautu īstenot visus trīs nodomus vienlaikus – radīt īpašu kultūras, biznesa un tūrisma enkurobjektu Latvijas galvaspilsētā.” “Mēs esam gatavi būt viens no pretendentiem atklātā konkursā uz koncertdzīvei nepieciešamās infrastruktūras izveidi,” sarunā ar “LA” atzīst ar būvkompāniju “Merks”, “ABLV Bank” meitasuzņēmumu “Pillar Management” un citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem saistītās “Skanstes attīstības aģentūras” (“SAA”) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Kādu koncertzāli plāno Kultūras ministrija un kā tas saskan ar investora iecerēm? Cik atklāts būs konkurss uz ES fondu naudu? Par to lasiet 18. oktobrī “Latvijas Avīzē” vai arī e-izdevumā.