Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. maijs, 2014
Drukāt

Kā vērtējat Viestura Tamuža rakstu par Ulmaņa “grēkiem”? Atbild lasītāji (4)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Mūsu lasītājiem jautāju, kā viņi vērtē “LA” 15. maija numurā publicēto Viestura Tamuža rakstu “Astoņdesmit gadus neatbildētie jautājumi. Par Kārļa Ulmaņa “grēkiem””.

Ilmārs Knaģis Jēkabpilī: “Vienmēr ir jāņem vērā laiks, kad vēsturiskā persona ir dzīvojusi. Nevar 80 gadus veciem notikumiem pieiet ar mūsdienu mērauklu. Nekādu demokrātiju Kārlis Ulmanis nesagrāva, gluži pretēji, valstī sākās nacionālā pacēluma laiks. Tieši šie seši gadi bija Latvijai vislabākie, un valsts bija stipra. Varbūt, ja nebūtu Ulmaņa apvērsuma, Padomju Savienība būtu iebrukusi Latvijā nevis 1940. gadā, bet jau 1938. vai 1939. gadā. Bet, pretojoties okupantiem, mēs zaudētu vēl vairāk cilvēku nekā turpmākajās represijās un karā.”

Inta Butkeviča Rīgā: “Es atceros to kā laimīgu laiku. Ulmanis bija gudrs agronoms un atbalstīja zemniekus. Vecāki audzēja cukurbietes un linus, nodeva cūkas, un nauda bija. Acīmredzot Ulmanim nebija citas iespējas, kā panākt kārtību valstī, kā tikai apvērsums. To apgalvo arī mana vīramāsa, kas ir vēsturniece. Viņš domāja, kā latviešiem būtu labāk. Kas toreiz varēja paredzēt, ka padomju vara būs tik nežēlīga? Tagad arī Valdis Zatlers īstenoja sava veida apvērsumu, atlaižot Saeimu. Tikai viņam nebija tādas ietekmes un autoritātes tautā, tāpēc nekas neizdevās. Starp pašreizējiem politiķiem es, tāpat kā Viesturs Tamužs, neredzu tādu līderi, kāds bija Kārlis Ulmanis.”

Gunārs Godiņš Smiltenē: “Kārlis Ulmanis tam laikam bija Latvijai piemērots valdības vadītājs. Viņš atbalstīja zemniekus – ja viņi ņēma aizņēmumu bankā un veiksmīgi strādāja, tad sedza procentus. Mani senči tajā laikā nebija nekādi nabagi. Par to apvērsumu… Ja valstī grib panākt kārtību un zina, kā to izdarīt, varbūt nav citas izejas. Bet pirmskara Saeimas laikos valstī bijis vēl lielāks bardaks nekā pašlaik. Starp mūsdienu politiķiem es šādu līderi neredzu.”

Juris Zivtiņš Rīgā: “Ja spriež pēc manu vecvecāku stāstītā, ulmaņlaikos nemaz tik labi negāja. Laukos cilvēki ļoti smagi strādāja, un zemniekiem bija grūti izskolot bērnus. Vectēvs stāstīja, kā studiju laikā pa naktīm krāmējis vagonus. Tā ka Viestura Tamuža raksts man izskatās nedaudz neobjektīvs. Daudz vērtīgāki šķita vēsturnieka Ulda Krēsliņa secinājumi arī tajā pašā lappusē publicētajā Viestura Sprūdes rakstā “Ulmanis rīkojās, labu motīvu vadīts”. Vienam gan gribu pilnībā piekrist – K. Ulmanis bija dedzīgs neatkarīgas Latvijas idejas aizstāvis un visu savu dzīvi, prātu un sirdi veltīja savai valstij.”

Biruta Varkale Liepājā: “Kā teicis pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste, demokrātija ir laba lieta, ja likumus neizdomātu kurpnieki… Esmu ļoti patīkami pārsteigta, ka Viesturs Tamužs, nebūdams vēsturnieks, tik vispusīgi ir aprakstījis Kārļa Ulmaņa apvērsuma būtību. 16 gadus Latvijas politikā bija valdījis partiju jūklis, korupcija un meli, līdz K. Ulmanis nobrieda apvērsumam. Sešos gados valstī uzcēla tik daudz skolu un tautas namu, tik daudz sabiedrisko būvju kā nekad ne pirms, ne pēc šī laika. K. Ulmaņa valdīšanas gadi lika pamatu tam patriotismam, kas ļāva pārdzīvot turpmākās okupācijas.

Vai cilvēki citādi ietu nacionālajos partizānos un rastu spēku gadiem dzīvot bunkuros? Tās K. Ulmaņa ambīcijas, kas izpaudās kā ziedu kaisīšana vadoņa ceļā, bija tikai maznozīmīgi sīkumi. Arī pārmetumi par nepretošanos, ko joprojām nereti dzird, ir vairāk nekā absurdi. Vai Saeima ko izlemtu ātrāk un citādi? Drīzāk, ka ne. Ko panāca Kaukāza tautas pretojoties? Staļins un viņa rokaspuiši tās izsūtīja simtprocentīgi. No mūsdienu politiķiem, kas ir labi un godīgi valstsvīri, es varu nosaukt tikai Inesi Vaideri.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. E.K. -- "Valmieras puika" Atbildēt

    PILNĪGI PIEKRĪTU visam POZITĪVAM par Ulmaņa laiku teiktajam. Ja nebūtu bijuši Ulmaņa seši
    valdīšanas gadi, neatkarības atjaunošana 1991. gadā būtu bijusi DAUDZ grūtāka, jo latviešiem
    nebūtu tā priekšskata par latviešu SPĒJĪBU un VARĒŠANU pašiem veidot SAVU gandrīz ZIEDOŠU un
    LATVISKU LATVIJU ! Visiem NEKAD nebūs labi, jo pat vieslielākā DEMOKRĀTIJĀ ir vienmēr kādi
    neveiksmieki, kas NEKAD nebūs apmierināti , jo diemžēl PAŠI nespēj jeb nevēlās cīnīties un smagi
    strādāt savas labklājības labā. Šie neveiksmieki vienmēr sagaida kad nauda “birs no debesīm” un citi
    (jeb valsts, tas ir citi nodokļu maksātāji) gādās par viņu iztikšanu un labklājību. Žēl ka Ulmanis
    1938./39. gados neļāva sevi ievēlēt par demokrātiskas Latvijas prezidentu/ministru prezidentu.
    Tas PROTAMS nebūtu aizkavējis Latvijas okupāciju 1940.g. 17. jūnijā, bet būtu uz visiem laikiem
    izbeidzis PAŠIECELTU Ulmaņa kritiķu nepamatotus uzbrukumus patiesa Latvijas PATRIOTA , Kārļa
    Ulmaņa pašaizliedzīgai kalpošanai Latvijai !
    Kur ir šodienas Latvijas patrioti, kas varētu veikt kaut DAĻU no ULMAŅA paveiktā LATVIEŠU TAUTAS
    (NEVIS LATVIJAS TAUTAS — ar 26 % krievu tanku aizsegā ievestiem okupācijas atbalstītājiem) LABĀ ????

    E.K. — “Valmieras puika”

  2. Kur ir mūsu zemūdenes un (sk.foto) tanki šodien?

  3. nevajag sludināt Atbildēt

    totalitārismu. Tas ir galēji stulbi. Labāk skolās māciet, kas ir vaslts un kā to uztur. Pieražojuši idiotu, cerat ka ies cauri totalitārisms. Kauns.

  4. “Vai cilvēki citādi ietu nacionālajos partizānos un rastu spēku gadiem dzīvot bunkuros? ” Klau, bet 1940.gadā, kad ienāca krievu okupanti, latvieši neaizgāja mežā un nesāka bruņotu pretestību. Ulmanis iesēja latviešos tādu apmierinātību, ka latvieši nodzīvojās kā nieres pa taukiem un mierīgi atdeva Latviju krievam.

Draugiem Facebook Twitter Google+