Kā vērtējat Viestura Tamuža rakstu par Ulmaņa “grēkiem”? Atbild lasītāji 4
Mūsu lasītājiem jautāju, kā viņi vērtē “LA” 15. maija numurā publicēto Viestura Tamuža rakstu “Astoņdesmit gadus neatbildētie jautājumi. Par Kārļa Ulmaņa “grēkiem””.
Ilmārs Knaģis Jēkabpilī: “Vienmēr ir jāņem vērā laiks, kad vēsturiskā persona ir dzīvojusi. Nevar 80 gadus veciem notikumiem pieiet ar mūsdienu mērauklu. Nekādu demokrātiju Kārlis Ulmanis nesagrāva, gluži pretēji, valstī sākās nacionālā pacēluma laiks. Tieši šie seši gadi bija Latvijai vislabākie, un valsts bija stipra. Varbūt, ja nebūtu Ulmaņa apvērsuma, Padomju Savienība būtu iebrukusi Latvijā nevis 1940. gadā, bet jau 1938. vai 1939. gadā. Bet, pretojoties okupantiem, mēs zaudētu vēl vairāk cilvēku nekā turpmākajās represijās un karā.”
Inta Butkeviča Rīgā: “Es atceros to kā laimīgu laiku. Ulmanis bija gudrs agronoms un atbalstīja zemniekus. Vecāki audzēja cukurbietes un linus, nodeva cūkas, un nauda bija. Acīmredzot Ulmanim nebija citas iespējas, kā panākt kārtību valstī, kā tikai apvērsums. To apgalvo arī mana vīramāsa, kas ir vēsturniece. Viņš domāja, kā latviešiem būtu labāk. Kas toreiz varēja paredzēt, ka padomju vara būs tik nežēlīga? Tagad arī Valdis Zatlers īstenoja sava veida apvērsumu, atlaižot Saeimu. Tikai viņam nebija tādas ietekmes un autoritātes tautā, tāpēc nekas neizdevās. Starp pašreizējiem politiķiem es, tāpat kā Viesturs Tamužs, neredzu tādu līderi, kāds bija Kārlis Ulmanis.”
Gunārs Godiņš Smiltenē: “Kārlis Ulmanis tam laikam bija Latvijai piemērots valdības vadītājs. Viņš atbalstīja zemniekus – ja viņi ņēma aizņēmumu bankā un veiksmīgi strādāja, tad sedza procentus. Mani senči tajā laikā nebija nekādi nabagi. Par to apvērsumu… Ja valstī grib panākt kārtību un zina, kā to izdarīt, varbūt nav citas izejas. Bet pirmskara Saeimas laikos valstī bijis vēl lielāks bardaks nekā pašlaik. Starp mūsdienu politiķiem es šādu līderi neredzu.”
Juris Zivtiņš Rīgā: “Ja spriež pēc manu vecvecāku stāstītā, ulmaņlaikos nemaz tik labi negāja. Laukos cilvēki ļoti smagi strādāja, un zemniekiem bija grūti izskolot bērnus. Vectēvs stāstīja, kā studiju laikā pa naktīm krāmējis vagonus. Tā ka Viestura Tamuža raksts man izskatās nedaudz neobjektīvs. Daudz vērtīgāki šķita vēsturnieka Ulda Krēsliņa secinājumi arī tajā pašā lappusē publicētajā Viestura Sprūdes rakstā “Ulmanis rīkojās, labu motīvu vadīts”. Vienam gan gribu pilnībā piekrist – K. Ulmanis bija dedzīgs neatkarīgas Latvijas idejas aizstāvis un visu savu dzīvi, prātu un sirdi veltīja savai valstij.”
Biruta Varkale Liepājā: “Kā teicis pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste, demokrātija ir laba lieta, ja likumus neizdomātu kurpnieki… Esmu ļoti patīkami pārsteigta, ka Viesturs Tamužs, nebūdams vēsturnieks, tik vispusīgi ir aprakstījis Kārļa Ulmaņa apvērsuma būtību. 16 gadus Latvijas politikā bija valdījis partiju jūklis, korupcija un meli, līdz K. Ulmanis nobrieda apvērsumam. Sešos gados valstī uzcēla tik daudz skolu un tautas namu, tik daudz sabiedrisko būvju kā nekad ne pirms, ne pēc šī laika. K. Ulmaņa valdīšanas gadi lika pamatu tam patriotismam, kas ļāva pārdzīvot turpmākās okupācijas.
Vai cilvēki citādi ietu nacionālajos partizānos un rastu spēku gadiem dzīvot bunkuros? Tās K. Ulmaņa ambīcijas, kas izpaudās kā ziedu kaisīšana vadoņa ceļā, bija tikai maznozīmīgi sīkumi. Arī pārmetumi par nepretošanos, ko joprojām nereti dzird, ir vairāk nekā absurdi. Vai Saeima ko izlemtu ātrāk un citādi? Drīzāk, ka ne. Ko panāca Kaukāza tautas pretojoties? Staļins un viņa rokaspuiši tās izsūtīja simtprocentīgi. No mūsdienu politiķiem, kas ir labi un godīgi valstsvīri, es varu nosaukt tikai Inesi Vaideri.”
