Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. februāris, 2016
Drukāt

Nacionālā teātra “prīmu” ģērbtuvē atgriezusies Bertas Rūmnieces lustra

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Nacionālā teātra 3. ģērbtuvē svinīgi aizdegta vēsturiskā Bertas Rūmnieces lustra, kas nākusi no Latvijas teātra muzeja fondiem un ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu restaurēta, LA.lv pavēstīja teātra sabiedrisko attiecību pārstāve Līga Rimšēviča.

Rimšēviča stāsta, ka 3. ģērbtuve vēsturiski ir “lielo dāmu” ģērbtuve. Tajā pie saviem grimgaldiņiem izrādēm gatavojušās visas teātra prīmas: Anta Klints, Berta Rūmniece, Mirdza Šmithene, Emma Ezeriņa, Lilija Ērika, Lidija Freimane, Elza Radziņa, Velta Līne un vēl citas. Un vēl joprojām, uz jautājumu par “dzīvesvietu” teātrī, saņemot jaunas aktrises atbildi “trešajā”, parasti atskan ar apbrīnu novilkts: “Oooo, trešajā!”

Tā ir lielākā sieviešu ģērbtuve Nacionālajā teātrī, kas turklāt atrodas tieši līdzās skatuvei, tajā stāv leģendām apvītais 20. gadsimtu 30. gadu skapis ar elegantiem rožu kokgriezumiem un no tā paša laika rūpīgi glabāts un restaurēts spogulis. “Nu šīm laikmeta relikvijām pievienojusies arī Rūmniecītes krāšņā lustra,” teic Rimšēviča.

Aizvadītā gada nogalē teātrī tika pieminēta aktrises Bertas Rūmnieces 150. dzimšanas diena. Savukārt, sagaidot aktrises Bertas Rūmnieces 50. darba gadu jubileju 1932. gadā kritiķis un toreizējais Nacionālā teātra direktors Artūrs Bērziņš rakstīja: “Bertas Rūmnieces jubileja ir latviešu teātra jubileja. Viņas panākumi ir latviešu teātra un līdz ar to vairāku aktieru paaudžu panākumi”. Jo savas mākslinieces gaitas viņa aizsāka latviešu teātra pašos pirmsākumos, kad izrāžu skaits bija tikai ap 20 gadā, kad darbs teātrī vairāk līdzinājās labdarībai, balstītai uz nenogurstošu darba gribu un ideju.

Berta Rūmniece tiek dēvēta arī par latviešu teātra māti. Tas lielā mērā saistīts ar repertuāru – aktrise nav atveidojusi nevienu gados jaunu varoni, meiteni vai sievieti, un prāts arī neesot nesies uz tām. Viņas daļa – raksturlomas, vecākas dzīves pieredzējušas sievietes, mātes – sirsnību un saulainu prieku izstarojošas.

Arī dzīvē Berta Rūmniece bija piecu bērnu māte, turklāt vēl četri bija pāragri zaudēti. Uz izrādēm viņa vienmēr esot nākusi kā uz dievkalpojumu, jau pāris stundu pirms sākuma, nekad neesot pieļāvusi sev dublanti. Kā teātra dzīves folklora vēsta – Berta Rūmniece no rīta piedzemdējusi bērnu, vakarā noteikti bija teātrī un nedod Dievs, ja kāda bija sākusi grimēties viņas lomai!…

Šobrīd 3.ģērbtuvē “dzīvo” Rasma Garne, Inta Tirole, Baiba Indriksone, Ināra Slucka, Ilze Rudolfa, Dace Bonāte, Zane Jančevska, Indra Burkovska, Marija Bērziņa, Līga Zeļģe, Zane Dombrovska, Liene Sebre un Agnese Cīrule.

Pievienot komentāru

Pazīstamajai dziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Triju Zvaigžņu ordeniOtrdien, 6. decembrī plkst. 13 izcilajai latviešu operdziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni, savukārt jau janvārī mūsu titulēto dziedātāju redzēsim komponista Gaetāno Doniceti operas "Marija Stjuarte" koncertuzvedumā.
Draugiem Facebook Twitter Google+