Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. oktobris, 2012
Drukāt

Nacionālais attīstības plāns jābalsta uz efektivitātes analīzi


Foto - LETAFoto - LETA

Nacionālā attīstības plāna (NAP) sākotnējā redakcijā ir iezīmēta prioritāte “izaugsmi atbalstošas teritorijas”, kuras mērķi ir “radīt līdzvērtīgas darba iespējas un dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem…” un “stiprināt Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju…”.


NAP paredz līdz 2020. gadam gan palielināt IKP uz vienu cilvēku līdz 25 000 Ls/gadā (t. i., par 66%, sasniedzot ES vidējo līmeni), gan arī samazināt reģionu atšķirības no 42 līdz 35%. Vienā teikumā: palielināt Latvijā ne tikai cilvēku ieņēmumus, bet arī mazināt reģionālās atšķirības.

Kā to sasniegt? Es NAP neizlasu atbildi, kā centīsimies sasniegt augstāk minētos rezultātus. Valdībai un arī pašvaldībām pašām nav lielu līdzekļu investīcijām, jo tie pamatā tiek tērēti kārtējo izdevumu segšanai. No tā izriet secinājums: NAP izvirzītos mērķus var sasniegt, tikai efektīvi apgūstot investīcijas, kas nāk no Eiropas Savienības struktūrfondu veidā, īpaši liekot uzsvaru uz investīciju reģionālo izmantošanu.

Latvija laikā no 2007. līdz 2013. gadam jau ir saņēmusi un vēl saņems ES struktūrfondus 4,7 miljardu eiro apjomā, kas ir tuvu 4% no šo septiņu gadu Latvijas IKP.

Cik lielā mērā šo ES fondu apguve ir veicinājusi NAP plānā noteikto divu mērķu sasniegšanu – gan iedzīvotāju kopējā ienākumu līmeņa, gan reģionālo atšķirību mazināšanā?

Šādas profesionālas, visaptverošas un izsmeļošas analīzes nav! Ir dati par dažādu fondu apguves procentiem, taču tā ir tikai grāmatvediska rakstura informācija.

 

Latvijā ir vairāk nekā piecas valsts aģentūras, kas ir atbildīgas par ES struktūrfondu vadību. Piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Reģionālās attīstības aģentūra. Taču šo aģentūru mājas lapās nav apkopojošas vai detalizētas informācijas par ES naudas saņēmējiem. Nemaz jau nerunājot par to, kādas bijušas un ir problēmas fondu apguvē.

 

Sliktākais ir tas, ka trūkst profesionālās analīzes par to, kādu ekonomisku, sociālu u. c. efektu esošo fondu apguve ir jau devusi. Ir divi galvenie iemesli, kāpēc šāda analīze būs jāveic nenovēršami.

Pirmais iemesls ir ārējs – Eiropas Komisija pirms nākamo ES fondu piešķiršanas dalībvalstīm pieprasīs šādu analīzi, uz kuras pamata mēs varēsim pretendēt uz investīcijām. Situācija sāk strauji pasliktināties, jo ES donorvalstis (Vācija, Nīderlande, Austrija, Somija, Zviedrija) sāk pieprasīt būtiski samazināt kopējo struktūrfondu naudu.

Otrais iemesls ir iekšējs – jau saņemto ES fondu apguves analīze ir nepieciešama, lai uz tās bāzes varētu izvirzīt nākamos ekonomiski, sociāli un reģionāli pamatotus darbības virzienus, prioritātes, kas minēti NAP, vienlaikus tos nodrošinot ar nepieciešamiem finanšu resursiem.

Tikai uz kļūdu un sasniegumu analīzes pamata var veidot plānu nākamajiem septiņiem gadiem. Saprotami un precīzi jāspēj parādīt, kur ieguldīta nauda. Mani patīkami pārsteidza Liepāja – tur visi projekti ir par Eiropas naudu. Liepājas mērs Uldis Sesks man precīzi parādīja, kur ieguldīta nauda un kāds varētu būt ekonomiskais efekts.

Šaubos, vai šādu analīzi un novērtējumu var dot valsts aģentūras. Kaut vai par to, cik ekonomiski efektīvi ES struktūrfondus ir apguvis privātais sektors. Piemēram, viesu māju celtniecība reģionos, atbalsts inovācijām utt.

 

Būdams Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā atbildīgais ziņotājs par ES fondu izmantošanu, es katru mēnesi saņemu un apkopoju informāciju par fondu apgūšanu visās ES dalībvalstīs. Latvija fondu apguvē ir labāko vidū, kaut arī būtiski atpaliek no kaimiņiem.

 

Kopumā Eiropas Komisija tomēr plāno par 5,1% samazināt struktūrfondu apjomu, un mēs lūdzām neattiecināt šo samazinājumu uz mazāk attīstītām dalībvalstīm un reģioniem, kas visvairāk cieta pēdējā ekonomiskajā krīzē. Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejā mums, Baltijas valstu deputātiem, izdevās pārliecināt vairākumu par labu mums. Taču tā ir tikai atbildīgās komitejas nostāja, un tagad sākas smagas sarunas ar EP un EK pārstāvjiem, lai šo izcīnīto pozīciju “noturētu”.

Vēl jo vairāk tāpēc profesionāla, izsmeļoša un apkopota analīze par jau apgūtās naudas lietderīgumu un pienesumu Latvijas ekonomikas attīstībā ir nepieciešama, lai veiksmīgāk noturētu “atkarotās” pozīcijas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+