Mobilā versija
+1.7°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
22. augusts, 2017
Drukāt

Nacionālais ēdiens – cepti kartupeļi: Studenti mēnesī vidēji iztiek ar 200 eiro (3)

Foto LETAFoto LETA

Šobrīd gandrīz piektdaļai (19%) studentu ik mēnesi nākas iztikt ar summu, kas nepārsniedz 100 eiro, bet lielākajai daļai – līdz 200 eiro, liecina “Swedbank” veiktā studentu aptauja.

Jauniešu skatījumā, galvenās studentu izdevumu pozīcijas ir maksa par dzīvesvietu (62%), studiju maksa par iegūstamo izglītību (48%) un ikmēneša izdevumi par pārtiku (45%). Tāpat kā salīdzinoši lielu izdevumu pozīciju studenti uzskata arī transporta izmaksas (37%). Šī pozīcija īpaši svarīga ir jauniešiem no mazpilsētas vai laukiem.

Lai segtu minētos izdevumus, studenti vienlīdz bieži paļaujas kā uz ģimenes atbalstu, tā arī spēju naudu studiju gados nopelnīt pašiem. Turklāt algota darba kā ienākumu avota nozīme pakāpeniski palielinās ar katru studiju gadu, un ir īpaši aktuāla, studentiem sasniedzot 22 gadu vecumu (kas ir aptuvenais vecums, kad tiek pabeigta trīs gadus ilgā bakalaura studiju programma). Ja vecuma grupā no 18 līdz 19 gadiem galvenie ienākumu avoti ir stipendija (57%), ģimenes atbalsts (39%) un tikai tad paša darbā gūtie ienākumi (30%), tad pēc 22 gadu vecuma jau 78% ienākumus gūst no algota darba, 51% – saņem atbalstu no ģimenes, un vairs tikai 18% – saņem stipendiju. Turklāt rīdzinieki īpaši izceļas ar aktīvu līdzdalību darba tirgū – 69% galvaspilsētas studentu, pretstatā 48% studentu no mazpilsētām un 33% studentu no laukiem, norādījuši, ka paši pelna sev iztiku, strādājot algotu darbu. Kopumā 35% studentu paļaujas uz stipendiju, bet vēl 13% – uz iepriekš ģimenes izveidotu uzkrājumu izglītībai.

Gaidas par ienākumiem studiju laikā neatbilst realitātei

Kā rāda aptauja, šobrīd lielākā daļa jauniešu studiju laikā iztiek ar 200 eiro mēnesī (25%), vēl piektdaļa (19%) ar 100 eiro mēnesī, kamēr daļai pieejams ievērojami lielāks budžets – 15% no 200 līdz 300 eiro, savukārt 16% studentu – virs 500 eiro mēnesī. Tas parāda arī ienākumu nevienlīdzību studentu vidū.

Taču studentu gaidas par budžeta apmēru studiju laikos ir ievērojami atšķirīgas no reālās situācijas. Šobrīd vairāk nekā puse (55%) augstskolās studējošo pauž pārliecību, ka studenta ikmēneša budžetam vajadzētu pārsniegt 300 eiro, taču ar šādiem ienākumiem praksē var lepoties vien trešdaļa (35%). Turklāt vēl piektdaļa studentu uzskata, ka viņu ikmēneša budžetam vajadzētu būt virs 500 eiro. Zīmīgi, ka īpaši augstas gaidas pret savu ienākumu apjomu pauž jaunieši, kuri dzīvo Rīgā – 56% esošo un topošo studentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas dzīvo galvaspilsētā, par studentam atbilstošiem uzskata ienākumus virs 400 eiro mēnesī. Realitātē šādi ienākumi studiju gados ir 37% studējošo rīdzinieku.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ko lai saka tā sauktie pensionāri ,kuri no valsts saņem ,,pabalstu” tik niecīgu ,ka pēc visu nodokļu nomaksas mēnesī var atlicināt kādus 30- 60 Eiro ! Tad nu nevajadxētu gan to studentu tēriņu naudu
    atklāt pensionāriem ! Sāks vēl dumpoties ……..

  2. Ja šādu statistiku ņemtu vērā arī valdība, tad uzreiz pazustu ilūzija par, itkā, nabadzīgo Latviju, kurā 2/3 sēž uz minimālās algas.
    Tauta negausīgi apzog valsti, neaizmirstot to vēl nozākāt.

  3. Viss ir salīdzinājumos. Man pēc rēķinu nomaksas ir jāiztiek ar 150 eiro. Protams, pasaulē nekad nav bijusi vienlīdzība un nevajag arī, bet būtu vēlams domāt un atbalstīt jauno paaudzi, kaut vai tāpēc, lai viņu vecāki var turpināt saņemt pensijas.

Darbs ir, bet nav kas strādā (63)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+