Mobilā versija
+3.2°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
2. augusts, 2017
Drukāt

Nacionālais saraksts: slepeni, vēl slepenāk (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nupat piedzīvots vēsturisks brīdis – Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) saņemti un saskaņā ar likumu izveidotajā Nemateriālā kultūras mantojuma padomē caurlūkoti pirmie 19 pieteikumi Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam (turpmāk – Nacionālajam sarakstam). Par spīti gludiem formulējumiem Nemateriālā kultūras mantojuma likumā, kas ilgi viļāts, kamēr beidzot tika pieņemts pērn 16. decembrī, sabiedrībā joprojām izskan jautājumi: kāds ir Nacionālā saraksta izveidošanas mērķis? Cik lielai jābūt sarak­stā iekļauto vērtību glabājošai kopienai? Ko īsti saprotam ar pašu jēdzienu “kopiena”? Vai iekļūšana Nacionālajā sarakstā nemateriālā mantojuma vērtībām dos arī kādu praktisku labumu?

 

Pirmo sietu iztur deviņi pieteikumi

Pēc priekšlikumu izskatīšanas par tālāk virzāmiem atzīti deviņi. Taču tas nenozīmē, ka atraidītajiem ceļš uz Nacionālo sarakstu ciet uz mūžīgiem laikiem. Atšķirībā no slēgtā un “gatavā” Kultūras kanona Nacionālais saraksts ir atklāts un maināms gadiem. Piemēram, igauņi savējo veido un attīsta gandrīz desmit gadus. Deviņiem tālāk izvirzītajiem priekšā atkal divi sieti – pieteikumus vērtēs konkrētās jomas eksperti, kuri šobrīd gan vēl nav zināmi. Šie lietpratēji iesniedzējiem varēs arī palīdzēt pieteikumus pulēt un precizēt tekstus līdz pilnībai. Tad izturams pēdējais, trešais siets – tā būs tā pati jau minētā padome, kura rudenī – četrus mēnešus pēc šā gada pieteikumu iesniegšanas pēdējā datuma 30. jūnija – teiks savu galavārdu, iekļaujot konkrētas vērtības jeb elementus Nacionālajā sarak­stā. Un tas atkal būs vēsturisks brīdis. Jāatgādina, ka pirmās divas vērtības šajā sarakstā jau iekļautas automātiski – Dziesmu un deju svētku tradīcija un suitu kultūrtelpa, jo abas šīs vērtības ierakstītas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ir jāgūst aktuālās situācijas kopskats, kuros novados darbojas kalēji, mucenieki, vienkoču meistari, ratnieki, audēji un kur šīs amatu prasmes draud izzust. Jāizstrādā un jāievieš valsts programma tradicionālo amatu prasmju saglabāšanai. Varam mācīties no citu valstu piemēra: Šveices Profesionālās izglītības un tehnoloģiju federālā biroja uzdevumā veikts apjomīgs pētījums par tradicionālās amatniecības stāvokli. Tā ir sava veida inventarizācija, kuras laikā konstatētas 307 tradicionālās amatu prasmes, katrai piešķirot noteiktu apdraudētības pakāpi. 79 amatu prasmes atzītas par ļoti apdraudētām. Konstatēts, ka 23 tradicionālās amatu prasmes uzskatāmas par izmirušām. Pētījumā analizēti tradicionālās amatniecības apdraudējuma cēloņi, iekļauti ekspertu ziņojumi, vērtējumi un ieteikumi stratēģijai un konkrētiem valsts institūciju pasākumiem, lai nākamajām paaudzēm saglabātu Šveicē vēsturiski piekopto amatu prasmes.

  2. NKM īsais saraksts Atbildēt

    Domāju, ka laba lieta tāds saraksts. Tikai pamaz to nemateriālo vērtību.

  3. Nacionālais saraksts:
    Pededzes pilsētas pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls, dziedāšana ar pusbalsi,
    divdaļīgo pāru deju dejošanas tradīcija, psalmu dziedājumi Līksnā un Ziemeļlatgal
    . Cītarkokles izcelsme ir Ziemeļlatgalē
    Dažādu tipu ermoņikas – gan Pēterburgas, gan par garmoškām sauktās

  4. Visu jau priekšā pasaka šīs autora uzdotais jautājums: “Vai mums būtu vajadzīgs šāds saraksts, ja Latvija nebūtu pievienojusies UNESCO konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas paredz arī nacionālu sarakstu izveidošanu?”
    Mūsu varnešiem vajag kaut ko tādu?! Nemūžam, ruņčiņ! Jāuztaisa kaut kas smuki formāls, lai būtu, bet lai ne centa tai virzienā ārpus varnešu un tiem pietuvināto kabatas!!! UN VISS!

Draugiem Facebook Twitter Google+