Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. septembris, 2016
Drukāt

Nacionālais teātris ar “Antigoni” piedalīsies prestižajā festivālā “Baltijskij dom”

Matīsa Markovska fotoMatīsa Markovska foto

Latvijas Nacionālais teātris ar Elmāra Seņkova iestudēto izrādi “Antigone” uzaicināts piedalīties vienā no prestižākajiem Eiropas teātra forumiem – XXVI Starptautiskajā festivālā “Baltijskij dom”, kas no 30. septembra līdz 9. oktobrim notiks Pēterburgā, LA.lv pastāstīja teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Rimšēviča.

Izrāde tiks spēlēta 3.oktobrī.

Šogad festivāla “Baltijskij dom” programmu veidos teātri no Krievijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Starp festivāla dalībniekiem būs iestudējumi, ko veidojuši tādi ievērojami režisori kā Elmo Nīganens, Pippo Delbone, Andrijs Žoldaks, Jurijs Butusovs, Eimunts Ņekrošus. Īpašais festivāla viesis šogad būs režisors Andrejs Končalovskis, kurš piedāvās A. Čehova darbu triloģiju, ko veidos “Tēvocis Vaņa”, “Trīs māsas” un “Ķiršu dārzs”.

Festivāls “Baltijskij dom” notiek kopš 1991. gada. Festivāla pastāvēšanas laikā tajā ir piedalījušies vairāk nekā simt teātri no 30 valstīm. Prioritāri tiek aicināti teātri no Baltijas. Starp festivāla dalībniekiem minami redzamākie Eiropas režijas pārstāvji – K. Martālers, S. Purkarete, L. Persevals, T. Ostermeiers, E. Nīganens, O. Koršunovs, E. Ņekrošus, A. Hermanis, Ļ. Dodins, K. Ginkas, G. Jažina, R. Tumins, P. Fomenko u.c.

Vienlaikus festivāls ir arī Starptautiskās teātra kritiķu asociācijas bāze.

Latvijas Nacionālais teātris jau viesojies šajā festivāla ar izrādēm “Kerija. Retrospekcija” Gaļinas Poliščukas režijā un izrādi “Idiots” Vladislava Nastavševa ŗežijā.

Žana Anuija “Antigone” Nacionālā teātra repertuārā ir kopš 2015. gada aprīļa un ir viena no skatītāju pieprasītākajām un teātra kritiķu visaugstāk vērtētajām izrādēm. To 2014./2015. gada “Spēlmaņu nakts” žūrija bija nominējusi septiņās kategorijās, izrāde ieguva “Spēlmaņu nakts 2015” GRAND PRIX.

Franču dramaturgs Žans Anuijs 20. gadsimtā piedāvāja pārrakstīt senos mītus un sengrieķu traģēdiju sižetus, lai pārbaudītu to dzīvotspēju mūsdienu cilvēka pasaules izpratnē – Antigone ir gatava pretoties valdnieka Kreona aizliegumam ar godu apglabāt viņas kaujā kritušo brāli un riskēt ar dzīvību, tāpēc ka viņas sirds tā liek. Vai 21. gadsimtā joprojām eksistē sirds likumi? Un kādos brīžos tie stājas spēkā?

Pievienot komentāru

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+