Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. novembris, 2012
Drukāt

Nacionālais teātris cer īstenot Mazās skatītāju zāles projektu

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Nacionālais teātris blakus esošajā teritorijā Kronvalda bulvārī 2b iecerējis īstenot Mazās skatītāju zāles projektu. Ja nekustamais īpašums tiktu privatizēts, tad teātrim nekad nebūtu iespēja paplašināties un tikt pie “normālas, mūsdienu vajadzībām atbilstošas Mazās skatītāju zāles”, sacīja Nacionālā teātra mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča.

Kā ziņots, VAS “Privatizācijas aģentūra” septembrī vēstīja, ka nav likumīga pamata neveikt īpašuma Kronvalda bulvārī 2b, kur atrodas tenisa korti, privatizāciju, jo Ekonomikas ministrija nav sagatavojusi tiesisku risinājumu īpašuma saglabāšanai valsts vajadzībām.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa skaidroja, ka lēmumu par atteikumu nodot īpašumu privatizācijai var pieņemt tikai Ministru kabinets. Nepieciešamo normatīvo aktu projektu sagatavošanai tiks veidota darba grupa, kurā piedalīsies Ekonomikas ministrijas, “Privatizācijas aģentūras” un Kultūras ministrijas pārstāvji.

Rimšēviča akcentēja, ka mazo laukumu iestudējumu nozīme pieaug ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē, un tad, ja teātrim nebūtu iespējas paplašināties un izveidot šādu spēles laukumu, tas nopietni ierobežotu teātra māksliniecisko attīstību.

“Teātrim šis zemes gabals būtu ļoti nepieciešams piebūvei, kurā varētu izvietot, pirmkārt, jau vienu mūsdienīgu Mazo skatītāju zāli. Šobrīd teātrī esošā Aktieru zāle atrodas pagraba telpās – kādreizējā ogļu noliktavā, turklāt teātra rekonstrukcijas laikā 2004.gadā tika pacelta šīs zāles grīda, samazinot zāles augstumu. Tajā ir grūti spēlēt aktieriem un ilgstoši atrasties skatītājiem,” stāstīja Rimšēviča.

Arī Nacionālā teātra Jaunā zāle ir iekārtota noliktavas telpās, kas apgrūtina izrāžu ekspluatāciju, jo tai līdzās neatrodas neviena palīgtelpa rekvizītiem, kostīmiem, dekorācijām. Un arī pašai zālei, kaut interese par tajā iestudētām izrādēm ir liela, ir nopietni, publiku apgrūtinoši mīnusi – ventilācijas trūkums, telpas vidū redzamību apgrūtinoši ūdens stāvvadi un modernai funkcionālai teātra zālei neatbilstošs griestu augstums.

Jaunās zāles ierīkošana teātrim ir atņēmusi noliktavu, un noliktavas vajadzībām tiek nomātas telpas ārpus teātra, kas sadārdzina teātra tehniskos izdevumus. Par noliktavu īri 2011.gadā no teātra budžeta tika samaksāti 12 983 lati. No šā gada septembra noliktavu nomas izmaksas ir palielinājušās uz 1650 latiem, kas gada izteiksmē jau ir apmēram 19 811 lati, uzsvēra teātra mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja, pieminot, ka papildu izdevumus teātrim veido arī nepieciešamība regulāri pārvadāt dekorācijas no teātra uz noliktavu un atpakaļ.

Šobrīd esošo tenisa kortu vietā teātris cer realizēt ne tikai Mazās skatītāju zāles projektu, bet vēlētos arī zem jaunās piebūves izveidot pazemes autostāvvietu skatītāju vajadzībām, jo patlaban transporta novietošana teātra tuvumā ir problemātiska.

Jau ziņots, ka neievērojot Ekonomikas ministrijas lūgumu atlikt privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, iepriekšējā “Privatizācijas aģentūras” valde 2012.gada 29.augustā nolēma apstiprināt nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2b, Rīgā, privatizācijas noteikumus un noteica nosacīto cenu 150 200 lati. Iepriekšējās “Privatizācijas aģentūras” valdes rīcība, neņemot vērā Kultūras ministrijas un Nacionālā teātra pausto viedokli par nepieciešamību saglabāt šo nekustamo īpašumu valsts īpašumā un Ekonomikas ministrijas lūgumu atlikt privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, bija viens no iemesliem valdes atbrīvošanai no amata.

Nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2b, Rīgā, sastāvā ir zemesgabals 3475 kvadrātmetru platībā, ēka – tenisa klubs un divas palīgceltnes. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas noslēgto nomas līgumu nekustamais īpašums ir iznomāts līdz 2021.gada 31.decembrim.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+