Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. maijs, 2014
Drukāt

Nacionālajā teātrī – slavenais “Kabarē”


Foto - Gunārs Janaitis/www.fototrio.lvFoto - Gunārs Janaitis/www.fototrio.lv

Šodien Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos Džo Masterofa, Džona Kendera un Freda Ebsa “Kabarē”. Tas ir tas pats stāsts, ar kuru savā laikā filmā “Cabaret” pasaules slavu ieguva Laiza Minelli.

… Skaists un smeldzīgs mīlas stāsts, nepiepildīti sapņi un mēģinājums dzīvot tikai šodienai. Vienīgais, īstais un neatkārtojamais “Kabarē” – mūzikls, kas piedzīvojis nebeidzamas ovācijas Brodvejā. Oskarotākā (astoņas Kinoakadēmijas balvas) kinofilma, kas atnesusi pasaules slavu Laizai Minelli, beidzot arī Latvijā – leģendārais mūzikls “Kabarē” no 29. maija Latvijas Nacionālajā teātrī.

Ļaudis, kas mīt “Kabarē” pasaulē, ir iluzoras brīvības pārņemti. Tur ir deviņpa-dsmit gadus vecā Sallija, angliete, kurai Londonā nav izdevies kļūt par aktrisi, tāpēc viņa izmēģina spēkus Vācijā. Tur ir arī topošais amerikāņu rakstnieks Klifs, kas ceļo pa Eiropu, vākdams iespaidus un izmisīgi dzīdamies pakaļ iedvesmai. 1930. gada Berlīnē viņi satiekas, un abu mīlas stāsts līdzinās reibinošam sapnim.

Saglabāt šo pasaules slaveno nosaukumu bija viens no obligātiem autortiesību nosacījumiem – atklāj Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.

Mūzikla priekškaru paver režisore Indra Roga: “Man nebija ne jausmas, ka šis materiāls izrādīsies tik graujoši aktuāls. Ir vai biedējošas sakritības, kas notiek pasaulē, kā šeit dzīvo cilvēki, gluži vai līdzīgā situācijā un noskaņojumā, kā savulaik toreizējā Veimāras republikā. Arī šodien ir ļoti daudz sakritību ar vēsturi, laikmetu starp abiem pēdējiem pasaules kariem.”

“Mūsu iestudētais mūzikls nav vienkāršs kabarē, kas, kā pie mums pieņemts domāt, ir tikai slaidu kāju augsta cilāšana ar labu mūziku fonā,” saka Ojārs Rubenis, “bet tas ir darbs ar dziļu pamatu. Un vēl zinot, cik jaudīgi un nopietni Indra Roga kā režisore rok visu, pie kā ķeras klāt, man pat bažas, vai nebūs par dziļu…”

Par laimi, autortiesību prasība par dzīvu orķestri nenoteica, vai uz skatuves būt astoņdesmit, četrdesmit vai trīsdesmit mūziķiem. Viņu loma uzticēta meiteņu instrumentālajai grupai “Sus Dungo”, kas piekritušas izaicinājumam, kaut arī ikdienā kabarē nav viņu stils. Starp citu, “Sus Dungo” pirmais ieraksts “Rasā pēdas” apbalvots kā Latvijas ierakstu “Gada debija 2012”.

Šī ir viena no unikālajām reizēm, kad slavenais “Kabarē” tulkots latviski – dzejniekam Edvīnam Raupam tas izdevies ļoti organiski, aktieru dziedamajos tekstos iekļaujot pa romantiskai stīgai. Atsaucoties komponista Jura Vaivoda – viņam uzticēts izrādes muzikālais noformējums – aicinājumam, teātris radošajā komandā iekļāvis Ievu Kerēvicu, lielisku dziedātāju, šī žanra drēbes pazinēju, kura spēj arī vokāli atraisīt dziedošos aktierus. “Tāpat kā Šekspīrs teātrī, arī “Kabarē” ir klasika, kura nekad nenoveco,” saka Juris Vaivods, “ne velti šis darbs ik pēc kādiem desmit gadiem pasaulē tiek pieredzēts jaunā mērcē un iesaiņojumā.”

Kā cilvēks, kurš gājis cauri Latvijas Radio bigbenda laikiem, neatsverams “Kabarē” tapieris solās būt Madars Kalniņš. Par iekšāsaucēja lomu Mārtiņš Brūveris teic – beidzot kaut kas man! Šī loma atbilstoši aktiera vokālajām un artistiskajām prasmēm tik tiešām lieliski piederas Mārtiņam, saka režisore Indra Roga, ar savu domāšanu viņš ir kā dzimis Veimāras republikā…

Klifa lomas atveidotājs Ainārs Ančevskis par savu un Sallijas tēlu teic, ka tie ir divi atšķirīgi raksturi, neviens nav ne balts, ne melns. “Izrādē ir krāšņa attiecību buķete, vienīgi jautājums, ko katrs cilvēks uztver kā primāro,” saka Ainārs Ančevskis, “ir gan jautras, skumīgas, gan personiskas lietas. Kā pusē nostāties skatītājam? Zālē skatoties ainu ar Marijas Bērziņas un Egila Melbārža varoņu saspēli, man vienubrīd pašam saskrēja asaras acīs…”

Mūziklā piedalās jaunie Nacionālā teātra mākslinieki, arīdzan divu pēdējo Kultūras akadēmijas kursu studenti no Mihaila Gruzdova un Indras Rogas kursa.

Vallijas lomā jaunās aktrises Agnese Cīrule un Rūta Dišlere.

Kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, horeogrāfe Inga Raudinga.

Pievienot komentāru

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+