Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedrs Gunārs Stefans (1926 – 2017) Viestura ordeni no Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņēma 2014. gada gada 18. novembrī. Kopš šī gada 27. janvāra G. Stefana kungs ir aizsaulē.
Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedrs Gunārs Stefans (1926 – 2017) Viestura ordeni no Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņēma 2014. gada gada 18. novembrī. Kopš šī gada 27. janvāra G. Stefana kungs ir aizsaulē.
Foto – Evija Trifanova/LETA

Nacionālajiem partizāniem ordenis vēl jāgaida 16

Viens no partizānu apbalvošanas rosinātājiem, nacionālo partizānu kustības pētnieks Jānis Vasiļevskis skaidro, ka iniciatīvas grupa priekšlikumu par apbalvošanu Ordeņa kapitulam iesniegusi neilgi pirms 31. marta sēdes, līdz ar to sēdes brīdī iesniegums vēl nebija izskatīts. Kas attiecas uz bijušo leģionāru, Kabiles nacionālo partizānu grupas dalībnieku Blūzmaņa kungu un Tīlibas kundzi, kurai kā 16 gadus jaunai meitenei vienīgajai izdevās izdzīvot, kad 1952. gadā čekisti Raunas pusē aplenca partizānu bunkuru, tad šīs personas Viestura ordeņa V pakāpi saņems jau 4. maijā, jo viņus apbalvošanai savlaicīgi ieteikuši vēl citi atbalstītāji. Vasiļevskis informēja, ka saņēmis Ordeņu kapitula kancleres Karinas Pētersones uzdevumā sagatavotu vēstuli, kurā paskaidrots, ka iesniegums par 22 personām ir saņemts un tiks izskatīts “ar vislielāko atbildību”, taču “dažkārt lēmumu pieņemšana notiek ilgākā laikā”. Lai pieņemtu lēmumu, kapitulam jāiepazīstas ar vēsturnieka Aināra Bambala pēc arhīvu materiāliem sagatavotajām šo personu biogrāfiskajām izziņām. Vēstulē tāpat uzsvērts, ka “neviena kandidatūra pagaidām nav noraidīta” un nav arī nepieciešams atkārtots ierosinājums vai papildu informācija. Ieteikumā, kuru Vasiļevska organizētā iniciatīvas grupa šopavasar nosūtīja kapitulam, bija teikts: “Viņi ir veikuši varoņdarbu, jo ņēma ieroci rokās, lai aizstāvētu savu valsti, cīnoties pret svešo okupantu varu, mežabrāļu grupās piedaloties kaujās un bruņotās sadursmēs ar iznīcinātāju bataljonu kaujiniekiem, NKVD Iekšlietu karaspēka vienībām un citām čekas struktūrām, kamēr daļa iedzīvotāju tai apzinīgi kalpoja, bet lielākā daļa centās piemēroties, lai izdzīvotu.” Vēsturnieks uzsver, ka šoreiz ir runa par cilvēkiem, kuri patiešām cīnījušies ar ieročiem rokās bruņoto partizānu grupu sastāvā, nevis tikai snieguši tām kādu atbalstu. Iepriekšējos gados Viestura ordeņa V pakāpi saņēmušas trīs personas, kas uzskatāmas par nacionālajiem partizāniem vai to atbalstītājiem. Pirmā 2008. gadā bija sabiedriskā darbiniece, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītāja Biruta Rodoviča. 2014. gadā apbalvots ilggadējais sabiedriskais darbinieks, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedrs Gunārs Stefans, bet aizvadītā gada nogalē – Nacionālās pretošanās kustības dalībniece, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedre Anna Launerte. Vasiļevskis aizrāda, ka vienīgais, kurš karojis ar ieroci rokās, bijis Stefans. Ordeņa statūti paredz apbalvošanu arī pēc nāves, tomēr būtu svarīgi šiem cilvēkiem izrādīt godu, kamēr tie vēl ir mūsu vidū. Vasiļevskis atgādina, ka apbalvojamo cienījamā vecuma dēļ visu laiku notiek ”skriešanās ar nāvi”. Pusgada laikā miruši jau divi no tiem, kurus būtu vajadzējis apbalvot.

Ziņa, ka Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Ordeņu kapituls it kā ignorējis iniciatīvas grupas priekšlikumu apbalvot ar Viestura ordeni 22 nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kas ar ieročiem rokās cīnījušies pret padomju okupācijas varu, lika sašust daudziem. Tomēr, citējot vēsturnieku Jāni Vasiļevski, “vēl cīņa nav galā”. Proti, Ordeņa kapituls šo iesniegumu vēl nemaz nav izskatījis, tāpēc sagaidāms, ka šā gada 18. novembrī bijušie nacionālie partizāni tomēr tiks apbalvoti.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Valsts apbalvojumu likums paredz Viestura ordeņa piešķiršanu par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem ne tikai šā brīža militārpersonām, bet arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā. Pirmskara Latvijā izveidotais ordenis tika atjaunots 2004. gada martā un līdzīgi citiem valsts apbalvojumiem to tradicionāli pasniedz valsts svētkos 4. maijā, 11. vai 18. novembrī. Ordeņu kapituls par ordeņa un tā goda zīmes pasniegšanu saistībā ar 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu šogad apspriedās 31. marta sēdē. Apbalvojumu nolēma piešķirt 12 personām, pārsvarā Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes virsniekiem. Liels bija pārsteigums, kad izrādījās, ka šajā sarakstā atrodami tikai divi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki – Arvīds Ēriks Blūzmanis un Regīna Tīliba –, kaut gan politiķu, vēsturnieku, žurnālistu un kultūras jomas pārstāvju iniciatīvas grupa apbalvošanai bija ieteikusi 22 nacionālās pretošanās kustības dalībniekus. Nebija skaidrs, kādu apsvērumu dēļ izvēlēti šie divi un kāpēc noraidīti pārējie.

Viena no versijām – apbalvojums atteikts politisku apsvērumu dēļ, jo nacionālos partizānus mūsdienu Krievijā joprojām ar naidu saukā par “fašistu līdzskrējējiem” vai “bandītiem”. Atmiņā atausa arī vairāk nekā desmit gadu seni notikumi, kad Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas laikā Ordeņa kapituls 2004. gada oktobrī un 2005. gada martā atkārtoti skatīja un bez komentāriem (tādus sniegt nav kapitula locekļa pienākumos un to tie tradicionāli arī nedara) noraidīja Nacionālo partizānu apvienības iesniegumu par 26 partizānu apbalvošanu. Apbalvojamo saraksts ir jāapstiprina Valsts prezidentam. Nav noslēpums, ka V. Vīķei-Freibergai viņas prezidentūras laikā bija visai vēsas attiecības ar nacionālajiem partizāniem. Pirms desmit gadiem šaisaulē vēl bija ap 50 nacionālo partizānu, tagad viņu skaits jau sarucis vairāk nekā divkārt. Jāpiebilst, ka vairākas toreiz noraidītās personas ir arī šogad iesniegtajā sarakstā, tādēļ jo interesantāk, kāds būs iznākums.

Viens no partizānu apbalvošanas rosinātājiem, nacionālo partizānu kustības pētnieks Jānis Vasiļevskis skaidro, ka iniciatīvas grupa priekšlikumu par apbalvošanu Ordeņa kapitulam iesniegusi neilgi pirms 31. marta sēdes, līdz ar to sēdes brīdī iesniegums vēl nebija izskatīts. Kas attiecas uz bijušo leģionāru, Kabiles nacionālo partizānu grupas dalībnieku Blūzmaņa kungu un Tīlibas kundzi, kurai kā 16 gadus jaunai meitenei vienīgajai izdevās izdzīvot, kad 1952. gadā čekisti Raunas pusē aplenca partizānu bunkuru, tad šīs personas Viestura ordeņa V pakāpi saņems jau 4. maijā, jo viņus apbalvošanai savlaicīgi ieteikuši vēl citi atbalstītāji. Vasiļevskis informēja, ka saņēmis Ordeņu kapitula kancleres Karinas Pētersones uzdevumā sagatavotu vēstuli, kurā paskaidrots, ka iesniegums par 22 personām ir saņemts un tiks izskatīts “ar vislielāko atbildību”, taču “dažkārt lēmumu pieņemšana notiek ilgākā laikā”. Lai pieņemtu lēmumu, kapitulam jāiepazīstas ar vēsturnieka Aināra Bambala pēc arhīvu materiāliem sagatavotajām šo personu biogrāfiskajām izziņām. Vēstulē tāpat uzsvērts, ka “neviena kandidatūra pagaidām nav noraidīta” un nav arī nepieciešams atkārtots ierosinājums vai papildu informācija. Ieteikumā, kuru Vasiļevska organizētā iniciatīvas grupa šopavasar nosūtīja kapitulam, bija teikts: “Viņi ir veikuši varoņdarbu, jo ņēma ieroci rokās, lai aizstāvētu savu valsti, cīnoties pret svešo okupantu varu, mežabrāļu grupās piedaloties kaujās un bruņotās sadursmēs ar iznīcinātāju bataljonu kaujiniekiem, NKVD Iekšlietu karaspēka vienībām un citām čekas struktūrām, kamēr daļa iedzīvotāju tai apzinīgi kalpoja, bet lielākā daļa centās piemēroties, lai izdzīvotu.” Vēsturnieks uzsver, ka šoreiz ir runa par cilvēkiem, kuri patiešām cīnījušies ar ieročiem rokās bruņoto partizānu grupu sastāvā, nevis tikai snieguši tām kādu atbalstu. Iepriekšējos gados Viestura ordeņa V pakāpi saņēmušas trīs personas, kas uzskatāmas par nacionālajiem partizāniem vai to atbalstītājiem. Pirmā 2008. gadā bija sabiedriskā darbiniece, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītāja Biruta Rodoviča. 2014. gadā apbalvots ilggadējais sabiedriskais darbinieks, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedrs Gunārs Stefans, bet aizvadītā gada nogalē – Nacionālās pretošanās kustības dalībniece, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedre Anna Launerte. Vasiļevskis aizrāda, ka vienīgais, kurš karojis ar ieroci rokās, bijis Stefans. Ordeņa statūti paredz apbalvošanu arī pēc nāves, tomēr būtu svarīgi šiem cilvēkiem izrādīt godu, kamēr tie vēl ir mūsu vidū. Vasiļevskis atgādina, ka apbalvojamo cienījamā vecuma dēļ visu laiku notiek ”skriešanās ar nāvi”. Pusgada laikā miruši jau divi no tiem, kurus būtu vajadzējis apbalvot.