Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. septembris, 2012
Drukāt

«Nacionālās attīstības plānā 2014 – 2020» ir vismaz viens labi saskatāms rēbuss

Jau kuru mēnesi valdība rīvējas ap “Nacionālās attīstības plānu 2014 – 2020” (NAP). Eksperti tā saturu komentē dziļdomīgi un filosofiski plūstoši. Izteikumus katrs var saprast, kā tīk, jo: vispār tas NAP nav šedevrs, bet valstij ir nepieciešama vīzija par attīstības ilgtspēju, tāpēc būtu jāsargās no vannītes kopā ar mazgājamo ūdeni izliet arī jaundzimušo.

 

 

Uzdrošinos apgalvot, ka pat vidēji labu izglītību baudījušam un varas struktūrām nepiederošam cilvēkam nav skaidrības par NAP un – būsim godīgi! – lielas intereses arīdzan. Daudz lielāku uzmanību izpelnās attiecīgā jomā prognozētais darba vietu skaita pieaugums un algu paaugstināšana, kas tūdaļ atbalsotos ģimenes budžetā.

Tikmēr NAP apspriešana iet savu gaitu, un cita starpā plāna autori devuši pienesumu mūsu dzimtajai mēlei. Nu krietni biežāku lietošanu piedzīvo radošuma jēdziens, un laika gaitā varbūt ieiesies arī “cilvēka drošumspēja”, kas NAP ierindota starp trijām valsts ekonomiskā izrāviena nodrošinājuma prioritātēm. Gada sākumā izskanējusī vārdkopa nedaudz samulsināja valodniekus – daži teicās tādu nezinām, citi ielūkojās enciklopēdiskos avotos un secināja, ka NAP šādi nosauc cilvēka spēju ātri pielāgoties apstākļiem strauji mainīgajā mūsdienu vidē. Ar šo prasmi apveltītie nesagumst pēc vienā uzņēmējdarbības veidā piedzīvota klupiena un gūst panākumus citā nozarē, jo tic saviem spēkiem un zināšanām.

 

Lai gan pats jēdziens pārcelts no angļu valodas, par drošumspēju saucamā īpašība piemīt daudziem Latvijas ļaudīm, un tie uzskatāmi par kodolu spēcīgai vidusšķirai, kam NAP ierāda ļoti svarīgu lomu valsts saimnieciskā uzplaukuma īstenošanā.

 

Izklausās labi, taču zinām no pieredzes, ka minētajam plānam, lai cik spārnotas vai sadzīviski vienkāršas definīcijas tam piekabinātu, ir tikai vēlama pievilcīga audekla meti, kas diemžēl netiek līdz drēbju šūšanai piemērotam baķim. Nav tagad jēgas uzskaitīt arhīvos iegūlušās dažādiem laika periodiem tapinātās vīzijas vai to apdzišanas iemeslus. Katram nākotnes redzējumam bijis, tā sacīt, savs liktenis. Bet visus vieno akūta vajadzība dzemdēt valstisku ideju, kurai piemistu spēks aizraut un saliedēt kopīgam mērķim dažādus sabiedrības slāņus. Par šāda simboliska karoga nepieciešamību runāts bieži, un tā trūkumu nereti izmanto varas kumeļu apseglot iekārojuši miglaini skaistas nākotnes bruņinieki, kuri savu panākumu iespēju saskata Latvijas iedzīvotāju trauslajā drošumspējā.

Kam šis NAP gaismā izceltais vārds liekas tāds pamocīts, var to nelietot, aizvietojot ar pierastāko augsta pašapziņas līmeņa jēdzienu. Būtība nemainās, un paliek arī NAP uzstādījumā paslēptais rēbuss. Proti, ja drošumspējas nesēji uzskatāmi par Latvijas ekonomiskās attīstības un tautas ataudzes veicinātājiem, tad: 1) kā valsts atbalstīs ar šo sabiedrībai nepieciešamo īpašību apveltītos; 2) kā valsts šo kategoriju vairos; 3) vai būtu reāli cerēt, ka līdz 2020. gadam bez nopietniem valsts ieguldījumiem tautas labklājības celšanā mēs piedzīvosim NAP pieminēto izrāvienu?

Kamēr nav atbilžu uz šiem jautājumiem, NAP arī pēc pieņemšanas paliks tikai vārdu spēlīšu teksts. Pat ar drošumspēju apveltītajiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+