Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. jūlijs, 2015
Drukāt

Kā vērtējat Latvijas Nacionālās bibliotēkas restorāna nosaukuma izvēli? (20)

Foto: LETAFoto: LETA

Vairāki Latvijas kultūras nozares pārstāvji vēstulē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadītājam Andrim Vilkam aicinājuši mainīt nosaukumu LNB restorānam ar švaukstisko nosaukumu “Kleever” uz atbilstīgāku. Jautāju vairākiem kultūras nozares pārstāvjiem, kā viņi vērtē pašreizējo restorāna nosaukumu.

 

Janīna Kursīte-Pakule, Saeimas deputāte un etnogrāfe: “Nosaukums man šķiet nedabisks, zinot to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītājs Andris Vilks ir viens no Latvijas redzamākajiem intelektuāļiem. Nosaukums izvēlēts nepārdomāti. “Gaismas pils” būtība neiet roku rokā ar izvēlēto nosaukumu, kurš ir nekāds. Tas ir kā paņemt divas tautasdziesmas un tajās iestarpināt cita stila dzejoli. Mani studenti rausta plecus. Šādi nosaukumi rodas no pārprastas vēlmes būt eiropeiskiem. Nevaru šobrīd atbildēt, kāds būtu labāks nosaukums, jo tad sanāktu kā ar esošo, kurš, visticamāk, tapis steigā. Par dažādu iestāžu nosaukumiem ir ilgi jādomā, tie jāapspriež, tas ir gluži tāpat, kā dot vārdu bērnam. Vai tiešām starp atklātajā konkursā piedāvātajiem nosaukumiem nebija atrasts atbilstīgāks? Kā var saistīt Klīveru, kas ir gan jūrniecības termins, gan tirgotāja uzvārds, ar Gaismas pili – tās ir pretējas lietas. Restorāna nosaukumam vajadzēja būt saistītam ar latviešu literatūru un ēšanu – Anšlava Eglīša darbos ir daudz tēlu, varēja arī saukt par “Sukubu” par godu leģendārajai kafejnīcai, kas pulcēja pagājušā gadsimta 20. gadu bohēmu.”

 

Dite Liepa, Latviešu valodas aģentūras galvenā valodniece un valodas konsultante: “Latviešu valodā šāda nosaukuma darināšana ir nesmuka. Mūsu aģentūra sagatavoja viedokli par šo jautājumu “Antiņš ar Saulcerīti aicina tikties Kleever-ā” . Mēs uzskatām, ka šis vārds nedara godu iestādei, kuras nosaukumā ir vārds “nacionālā”, jo tas prasa atbildīgu attieksmi un tāpēc nav pieņemams. Šaubāmies, vai cilvēki sapratīs pašreizējo nosaukumu, un ko tā autori vēlējušies iemiesot. Mēs uzdodam jautājumu – vai tiešām starp 700 variantiem nebija latviskāka nosaukuma, kāpēc sabiedrībai netika darītas zināmas labākās idejas, lai tās apspriestu? Pat rotaļājoties var atrast nosaukumu – par Antiņu un Saulcerīti, Zelta zirgu un “Gaismas pili”. Formāli uz šo lietu attiecināmie Ministru kabineta noteikumi nav pārkāpti, jo tajos ir noteikts, ka privātuzņēmējiem nosaukumā jāizmanto latīņu burti, tomēr šajā gadījumā nosaukums nav atbilstīgs, jo LNB zīmols prasa atbildību nosaukumu veidošanā.”

 

Jānis Stradiņš, akadēmiķis: “Vēstulē bibliotēkas vadībai norādīju, ka bibliotēka neatrodas Mūkusalā, bet Klīversalā. Tās nosaukums radies 17. gadsimtā par godu vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. Klīversala arī Krievijas impērijas laikos bija darbīga Rīgas vieta, kur attīstījās ražošana. Ierosināju, ka bibliotēkas adrese varētu būt Klīveru laukums – tā būtu vieta starp bibliotēku un Daugavmalu. Toreiz, kad rakstīju vēstuli, par restorānu nebija runas. Nosaukums varēja būt latviskāks, turklāt tam rakstības ziņā nav nekāda sakara ar angļu vārdu “clever”, kas iemieso gudrību, turklāt arī uzņēmēja Klīvera vārds šajā gadījumā uzrakstīts nepareizi, ņemot vērā vācu pareizrakstības likumus. Tomēr domāju, ka nosaukuma dēļ nevajadzētu taisīt traģēdiju. Restorānā jau nelasa, bet tajā ēd. Restorāna nosaukumu var izdomāt, ņemot par pamatu latviešu rakstniekus vai literāros tēlus, kas bija izēdāji. Par ēšanu savā romānā “Līgavu mednieki” plaši ir rakstījis Anšlavs Eglītis, varēja restorānu nosaukt par “Anšlavu” vai arī nosaukumu dot par godu kādam no romāna tēliem, piemēram, Ruņģim. Ādolfs Alunāns bija pazīstams kā gard­ēdis. Brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikos” plaši aprakstīti mielasti, taču aprakstītais neatbilstu Nacionālajai bibliotēkai. Rutku Tēvam arī darbos bija aprakstīti izēdāji.”

 

Maiks Koljers, Latvijā dzīvojošs britu rakstnieks un žurnālists: “Esmu pārsteigts par restorāna nosaukuma izvēli. Parasti latvieši ir apsēsti ar to, lai nosaukums būtu latvisks un valoda tiktu lietota pareizi. Nedomāju, ka “Kleever” man kā britam saistītos ar “clever” (“gudrs” – no angļu val.). Tas man drīzāk saistās ar kaut ko muzikālu – izklausās kā “klavieres”. Nosaukums nepiesaistīs ārzemniekus, jo tas neko neizsaka. Manuprāt, nosaukuma autori lietas ir sarežģījuši tur, kur tas nav vajadzīgs. Varēja vienkārši nosaukt par “Latvijas Nacionālās bibliotēkas restorānu”. Ja doma bija piesaistīt ārzemniekus, restorānu varēja nosaukt par “The Library” (“Bibliotēka” – no angļu val.).”

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. 100% piekrītu britu žurnālistam Maikam Koljeram.Laikam kādam aizmirsies ka te ir LATVIJA.

  2. Izskatās, ka okupantu troļļi ir iedzīti pamatīgā stūrī, ja savas cerības saista vairs vienīgi ar bibliotēkas ēstuves nosaukumu.

  3. latvijā tagad ar valodu ir kā ar ratiem(vāģiem) pa izdzangātu ceļu no viena grāvja otrā Kādreiz bļāvām par rusicismiem,par učotiem,kuvaldām,sobraņijām,u.t.t,tagad ir brīfingi.prezentācijas,mītingi,ofšori…noželojami,bet cieņas pret savu valodu nav nekādas,ieklausieties ,kā runā ierēdņi un cilvēki ,kam vismaz pāris augstākās izglītības dokumenti ir kabatā.Ak,jā-kabatā ,bet ne smadzenēs.Skumji

  4. Klīvers – klīverbura – priekšējā priekšbura. Ļoti labs nosaukums! Sākumā man arī nepieleca. Biblioteka, gaismas pils, zināšanas, Daugava, jūra, kuģošana, neapjausti horizonti, būt priekšā, vadīt un valdīt stihiju. Tas arī izsaka mūsu un bibliotekas jēgu! Bet būt arī pasaules apritē. Tāpēc jau arī nav liela nelaime ja rakstībā bez garumzīmes, bet līdzvertīgo un daudzreiz lietoto “ee”. Tātad kleever.

  5. Šaubos, ka Nacionālā bibliotēkā būtu vieta restorānam. Sauc to kā gribi. Nosaukums “Auzās” būtu labāk.

  6. Tāpat neviens tur neies, skats nekāds, viss pelēks, virtuves smaka. Vīna pudele vairāki 10 €.

  7. ēka pretīga,neveiksmīgs projekts,kauna traips uz mūžiem

  8. Vienkārši stulbs un nedabisks un neadekvāts. Pusi Latvijas jau izpārdeva, tagad jāsāk degradēt un izpārdot savu valodu.

  9. Pretīga ēka! Atbaidoša! Man pie kājas kas tur iekšā!

  10. Nesaprotu, nosaukums jau piešķirts? Andris Vilks – DULLAIS DAUKA.

  11. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Nesaprotu, kāpēc ne klimpu, ne ķiļķenu valodā rakstītajā Bibliotēkas restorāna nosaukumā obligāti jābūt iekodētai Klīversalai vai koktirgonim Dītriham Klīveram? Klīversala taču nav nekāda nogrimusī Atlantīda, un vai 21. gadsimta Latvijā būtu tik ļoti jājūsmo par to, ka arī Krievijas impērijas laikos tā bijusi darbīga Rīgas vieta? Ko latviešu kultūrai un literatūrai devis 17. gadsimta koktirgonis Dītrihs Klīvers, kas, pēc vārda un uzvārda spriežot, nemaz nav bijis nekāds īstenais latvietis?
    Šajās jomās 100x lielāki nopelni ir latviešu kokrūpniekam un mecenātam Augustam Dombrovskim. Starp citu, viņa pirmais patstāvīgais darbs bija pludināt plostus pa Daugavu cauri tiltiem uz Mīlgrāvi. Varētu to restorānu saukt ‘Plostnieks’ vai ‘Uz Plosta’, taču tad, nepiesaucot Dombrovska vārdu, jo jāņem vērā, ka par savu mūža misiju viņš uzskatīja cīņu pret žūpību un šim mērķim arī nodibināja bezalkohola biedrību ,Ziemeļblāzma’, kas, kaut vārga, pastāv vēl šobaltdien.

  12. Domāju, ka tas ir aktrises Annas Klēveres restorāns.

  13. Vai Vilka kungs pats nemaz nesaprot,ka, ar savu aizņemtību aizbildinoties,ir kļuvis smieklīgs? Viņam gan vairāk nekā kādam citam būtu bijis jāatrod laiks tādiem “sīkumiem”,kas ,izrādās, nemaz tik sīki nav,ja jau sabiedrība pieprasa nosaukuma nomaiņu. Tiešām, patiesu izbrīnu izraisa tas,ka no 700 piedāvātajiem nav atrasts raksturīgākais,atbilstošākais,latviskākais.

  14. Pelēkie kardināli caur židu dolāru uzpirktiem Latvijas pakalpiniem zombē latviešus savā starpā.Dziesmu svētkus arī gribēja izjaukt.Pareizi vien cilveki būs teikuši ka žīdi un okupantu izdzimteņi esot no trim Baltijas valstīm izvēlējušies Latviju par savām mājām jo tos esot visvieglāk apstrādāt.Valdībā arī vieni un tie paši gadiem,kā sūdi sarijas Latviešu labumus,uz kādu laiku nogrmst dzelmē lai pārstrādātu tos zemēs,mašīnās,mājās,un tad atkal uzpeld lai atkal no Latviešu tautas uzpildītos padarot tos par nabagiem un sanaidotu savā starpā,vai piespiestu izbraukt no Latvijas lai atbrīvotu vietu maskavas smerdeļiem .Es restorāna nosaukumu varu iztulkot vai nu tas ir ,dubļu vanna,vai tulkojumā ,sūdu bedre,.

  15. positivus, summer sound, koya, cleever…uz priekšu latvieši!!!

  16. muļķiem vienmēr patīk iztaisīties, tas ir tas

  17. Tad nosauciet arī Latviju par Latvāniju un latviešus pat latvijiešiem vai latviiciem.Ja jau visu sakropļot,tad masveidīgi,uzreiz!Riebjas tie nelatviskā “izgudrotāji”!

  18. “Švaukstu krogs” !

  19. Bibliotekārs Vilks Atbildēt

    Saka, ka viñš ir pārāk aizńemts ar nopietnām lietām lai par šādu sīkumu izteiktos. Nu saimnieks ir pārāk aizńemts lai ravētu savā dārzā nezāles, bet ja tas netiek darīts, ja vińa dārznieki nav uzdevumu augstumos visa glaunā saimniecība drīz izskatīsies nolaista un prasta…. jo saimnieks ir pārāk aizńemts lai ar “sīkumiem” nodarbotos.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+