Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūnijs, 2014
Drukāt

Nacionālās drošības ziņojums: no krievu spiegiem līdz kaitīgiem vīrusiem (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Plānots, ka šonedēļ Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) iepazīstinās deputātus ar savu ziņojumu par Latvijas nacionālo drošību. Kā jau citos līdzīgos dokumentos, arī šajā ziņojumā galvenais uzsvars likts uz jo­projām aktuālo Krievijas agresiju Ukrainā un tās ietekmi uz drošības situāciju Latvijā.

Krievijas rīcība Ukrainā ir iezīmējusi vairākas būtiskas Krievijas attīstības tendences, kas ir jāņem vērā, analizējot nacionālo drošību, teikts dokumentā: “Pirmkārt, Krievijas operācija Krimā pierādīja, ka Krievija ir attīstījusi augstas gatavības vienības ar augstu mobilitāti, tādējādi būtiski samazinās agrās brīdināšanas laiks. Otrkārt, informatīvais karš ir kļuvis par daļu no Krievijas militārās stratēģijas gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Treškārt, Krievija ir gatava panākt savus politiskos mērķus, lietojot asimetrisko kara stratēģiju.” Ziņojumā netiek slēptas bažas par Krievijas militārās infrastruktūras modernizēšanu, apjomīgām armijas mācībām pie Latvijas robežas un kaimiņvalsts kara aviācijas lidojumiem neskaidru uzdevumu veikšanai gar mūsu gaisa telpu.

Latvija paudusi nosodījumu Krievijas rīcībai un sniegusi gan humānu, gan militāru palīdzību Ukrainai. Savukārt pašu aizsardzības stiprināšanai notikušas mācības “Steadfast Jazz 2013” un “Steadfast Pinnacle/Pyramide”, Latvijā šogad ieradusies un līdz gada beigām uzturēsies ASV desanta rota, Baltijas jūrā uzturas pieci pretmīnu kuģi, bet gaisa telpā patrulē 12 NATO iznīcinātāji līdzšinējo četru vietā.

Ziņojuma autori gan mierina, ka nav pamata uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā ar “tautiešu” politikas un informatīvās ietekmes starpniecību, par ko jau tika brīdināts Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja gada pārskatā. “Krievijai ir izdevīgi Latviju parādīt kā etniski sašķeltu, politiski un ekonomiski vāju valsti, un sagaidāms, ka pret Latviju var tikt pastiprināti vērstas propagandas un diskreditācijas kampaņas. Labvēlīgu augsni provokācijām veido papildu emocionālā spriedze sabiedrībā, ko ir izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu,” teikts ziņojumā. Aprakstīti arī dažādi Latvijas sabiedrības saliedēšanas pasākumi, tomēr par to rezultātiem spriest pašlaik esot pāragri. Pilnu situācijas analīzi būšot iespējams sniegt pēc pētījuma, kas tiks veikts šā gada beigās integrācijas pamatnostādņu starpposma izvērtējuma ietvaros.

Ziņojuma turpinājumā uzmanība pievērsta starptautiskās drošības izaicinājumiem. Pērn Latvija turpināja dalību trīs starptautiskajās operācijās – NATO vadītajā operācijā Afganistānā, ES vadītajās operācijā Mali un pretpirātisma operācijā “ATALANTA”. Piedaloties starptautiskajās operācijās, Latvija ne tikai devusi ieguldījumu starptautiskajā drošībā, bet arī nostiprinājusi NBS karavīru kaujas spējas.

Spiegu spēles būs aktīvas


Terorisma draudu līmenis Latvijā pērn saglabājies salīdzinoši zems – nekādi terora akti vai ar terorismu saistīti noziegumi nav notikuši. Toties apdraudējumu Latvijas valsts politiskajām, ekonomiskajām un militārajām interesēm rada ārvalstu specdienestu darbība. Latvijā izlūkošanas aktivitātes īstenojot vairāki ārpus NATO un ES valstīm esoši specdienesti, bet visaktīvāk pret Latviju strādā Krievijas specdienesti. Tie mēģina savervēt Latvijas pilsoņus, kuri bieži apmeklē Krieviju, īpašu interesi izrādot par kontrabandistiem. Dokumentā prognozēts, ka ārvalstu specdienestu aktivitāte tikai pieaugs, jo šis Latvijā ir vēlēšanu gads, turklāt gaidāma valsts prezidentūra ES padomē. Tāpat paredzams, ka Krievijas militārais izlūkdienests centīsies iegūt informāciju par Latvijā izvietoto NATO militāro kontingentu un armijas mācībām.

Pēdējā gada laikā Latvijā konstatēti arī vairāki kiberspiegošanas gadījumi. Daži no tiem bijuši primāri vērsti pret Latvijas interesēm, bet vairākos citos Latvijā izvietoti serveri tikuši izmantoti kā platforma, lai veiktu uzbrukumus NATO un ES mērķiem ārpus Latvijas. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas kiberdrošības spējas esot ievērojami uzlabojušās, ir radītas jaunas organizācijas – Informācijas tehnoloģiju kiberdrošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV) un NBS Kiberzemessardzes vienība.

Būtiski, ka Ministru prezidente savā ziņojumā arī apliecina izpratni par nepieciešamību palielināt aizsardzības finansējumu, lai sasniegtu Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķi – valsts aizsardzības finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2020. gadam.

Salīdzinājumā ar citiem gadiem šoreiz premjeres ziņojumā daudz lielāka uzmanība pievērsta iekšpolitiskajiem drošības riskiem. Tostarp tādiem faktoriem, kas varbūt nav tieši saistīti ar nacionālo drošību, bet var to būtiski ietekmēt, piemēram, ekonomiskajai stabilitātei, nodarbinātībai, eksporta un importa rādītājiem (īpaši sadarbībā ar Krieviju), banku nozares izturībai, energoresursu pieejamībai, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai.

Kompilācija no dažādiem avotiem


Premjeres ziņojums Saeimai faktiski ir kompilācija no dažādu drošības dienestu gada pārskatiem un atzinumiem. Iepriekšējos gadus šos dokumentus apkopoja SAB, bet tagad šis pienākums uzticēts Pārresoru koordinācijas centram. Iespējams, tādēļ ziņojumā parādījušas sadaļas, kas agrāk netika vērtētas nacionālās drošības kontekstā. Piemēram, iedzīvotāju sociālās aizsardzības vērtējums, demogrāfijas stiprināšanas pasākumi, veselības aizsardzība, epidemioloģiskā drošība un pat vides aizsardzība. Acīmredzot, reaģējot uz Zolitūdes “Maxima” traģēdiju, šogad nacionālās drošības ziņojumā uzmanība pievērsta arī būvniecības tiesiskajam regulējumam un šogad pieņemtajiem grozījumiem jaunajā Būvniecības likumā, kas uzlabošot sabiedrības drošību.

Teju 100 lappušu biezā ziņojuma gatavošanā piedalījušies gan drošības dienesti, gan dažādas valsts iestādes, tādēļ tas vairāk atgādina nevis vienotu dokumentu, bet gan steidzīga studenta darbu, kas sadiegts no dažādiem avotiem. Izsvērtas un detalizētas nodaļas mijas ar tukšvārdīgu “birokrātisko poēziju”. Dokumentā arī tikpat kā nav atrodami nekādi secinājumi vai rekomendācijas par to, kā uzlabot valsts drošību un cīnīties ar nākotnes izaicinājumiem (un diez vai tas ir tikai slepenības dēļ). Patiesībā arī prognozes par nākotni atrodamas vien dažās sadaļās. Ja vien premjere šo informāciju nav pietaupījusi savai runai Saeimā, tad, visticamāk, ceturtdien viņai nāksies uzklausīt ne vienu vien pārmetumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. tā vien šķiet, ka tie valdnieki mums tiek izvēlēti pēc tādiem kā Šķēles izvēles principiem, kādus savulaik viņš gribēja ieviest Jūrmalā…

Draugiem Facebook Twitter Google+