Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. marts, 2013
Drukāt

Nacionāļi gatavojas izrāvienam

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Paveiktais un iesāktais pagaidām ir tikai pieteikums. Ne vienmēr būsim tikai ar diviem ministriem vai 14 deputātiem. Atšķirībā no tiem, kam 11. Saeima ir pēdējā iespēja, Nacionālai apvienībai šis ir nostiprināšanās laiks,” apvienības kongresa atklāšanas uzrunā delegātiem teica NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

 

Turpmāk lielākie NA izaicinājumi būšot: demogrāfija, nacionālā kultūra, sociālais taisnīgums un latviskums. “NA pārsteidza daudzus gan 10., gan 11. Saeimas vēlēšanās. Esmu pārliecināts, ka arī pašvaldību vēlēšanās mēs pārsteigsim daudzus, kas vēl netic, ka mūsu kandidāte Baiba Broka varētu būt nākamā Rīgas domes priekšsēdētāja,” runas noslēgumā biedrus uzmundrināja R. Dzintars.

 

Rīga – visu latviešu galvaspilsēta

NA kandidāte Rīgas mēra amatam Baiba Broka solīja, ka viņas vadīta Rīgas dome nebūs tāda, kas skatās mutē Briselei vai Maskavai. Pašreizējai domes vadībai, viņasprāt, esot “uzspļaut uz latviešu tradīcijām un vērtībām”. Piemēram, tā nerisina vietu trūkumu latviešu bērnudārzos, 18. novembrī rīkojot krievu popzvaigžņu lielkoncertus, Rīgas mērs Nils Ušakovs lepojas ar panākumiem “uzturēšanās atļauju” piešķiršanā utt.

“Ja Latvijas sabiedrība nenovērtēs draudošās briesmas – krasu latviešu dzimstības samazināšanos un emigrāciju no vienas puses un lienošo okupāciju un rusifikācijas draudus no otras puses, tad latviešu valodas atmiršana un latviešu valsts pastāvēšanas beigas būs tikai laika jautājums,” brīdināja B. Broka.

Tādēļ viņas vadībā tapusī NA Rīcības programma piedāvā padarīt Rīgu par “visas pasaules latviešu galvaspilsētu”. Lai tas notiktu, tikšot stiprināta latviešu valodas pozīcija galvaspilsētā, divu gadu laikā bērnudārzos pārejot uz mācībām latviešu valodā, veiktas bezmaksas veselības pārbaudes bērniem un samazināti komunālie rēķini. Pieminēšanas vērtas ir vēl dažas lietas no NA programmas Rīgai. Piemēram, iebraucējiem, kas pērk nekustamos īpašumus, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā, būs jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Tāpat plānots Rīgas brīvostu pārņemt pilnīgā Rīgas pārvaldībā un panākt, lai tās peļņa tiek ieskaitīta pilsēta budžetā. Visbeidzot pilsētai būšot arī savs reemigrācijas plāns, lai veicinātu uz ārzemēm aizbraukušo tautiešu 
atgriešanos.

NA cer, ka izdosies iekarot politiskās pozīcijas arī novados, arī Latgalē. “Latgale, kas no seniem laikiem ir kaimiņvalsts interešu centrs, šodien grimst krieviskajā muklājā,” drūmi secināja Gaidis Bērziņš. Lai tam pretotos, Rēzeknē top vairāku latvisko partiju kopīgs saraksts ar NA biedru Edmundu Teirumnieku priekšgalā. Kopīgi sarak-sti plānoti arī Preiļos un Krāslavā.

 

Gatavi pārņemt labklājības nozari

Otra lielā kongresa tēma bija līdzšinējās darbības izvērtējums gan NA kontrolētajās ministrijās, gan Saeimā. Šeit neiztika bez koalīcijas partneru kritizēšanas. Visvairāk pārmetumu saņēma labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”).

“Tā vietā, lai labklājības ministre veltītu pienācīgu uzmanību kā panākt, lai ģimenēs piedzimtu vairāk Kārļi, Rihardi, Rūtas un Karlīnes, tai vairāk interesē, kā jau piedzimušās Rūtas varētu kļūt par Rihardiem un Kārļi par Karlīnēm. Milzu resursi tiek veltīti pseidoproblēmai – dzimumlīdztiesībai.

Kaut arī, pēc Pasaules ekonomikas foruma atziņām, Latvijā tā nav diez ko aktuāla, jo līdztiesības ziņā esam 15. pasaulē, savukārt dzimstības ziņā – pēdējie Eiropas Savienībā… Savukārt tāda vērtīga līdztiesības principa iedzīvināšana kā vecāku pabalsta jeb māmiņalgas apmēra noteikšana, balstoties uz abu vecāku sociālajām iemaksām, atbalstīta netiek,” dusmojās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks. Nacionāļiem gan izdevies valdībā panākt atbalstu Dzim-stības veicināšanas fonda izveidei, taču Parādnieks apgalvo, ka Labklājības ministrija (LM) pat pirkstu netaisās pakustināt, kamēr viņš pats neuzrakstīs likumprojektu un nesastādīs sākotnēji realizējamo programmu sarakstu. “Secinājums – tā kā “Vienotības” pārstāve, vadot Labklājības ministriju, netiek galā ar pienākumiem un izvirzītajiem uzdevumiem, tad ir laiks atbildību par šo jomu uzņemties Nacionālai apvienībai!” aplausiem skanot, savu runu pabeidza Parādnieks. Tomēr pēc kongresa taujāts, vai NA jau ir kāds labklājības ministra amata kandidāts, Parādnieks atbildēja izvairīgi – par to tikšot domāts, kad sāksies nopietna diskusija par labklājības ministra nomaiņu.

 

Stalts pamet NA

Interesanti, ka neviens no runātājiem nepieskārās jautājumam par saspīlētajām iekšējām attiecībām NA Saeimas frakcijā. Biedrības “Demokrātiskie 
patrioti” (“DP”) pārstāvis NA frakcijā Dāvis Stalts uz kongresu nemaz nebija ieradies.

Vairāki NA pārstāvji aizkulisēs prognozēja, ka, visticamāk, Stalts tuvākajā laikā pametīs frakciju. Šīs baumas telefonsarunā apstiprināja arī pats Stalts. Viņš gan nevēlējās pagaidām stāstīt, vai un kādā statusā turpinās darbu Saeimā un vai turpinās atbalstīt pašreizējo valdošo koalīciju.

Jau rakstīju, ka “DP” pārstāvji jūtas vīlušies, jo apvienība nevēlas slēgt sadarbības līgumu, tā vietā mēģinot demokrātiskos patriotus “asimilēt” sevī. Tiesa – ne visi ir neapmierināti. Piemēram, uz kongresu bija ieradies biedrības pārstāvis Jānis Mārtiņš Skuja, kurš neizslēdz iespēju kandidēt uz Rīgas domi Brokas vadītajā sarakstā. Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, šķiet, jūtas visnotaļ komfortabli, vienlaikus būdams gan “DP”, gan NA biedrs.

Tikmēr ļoti veiksmīgi kopīgu valodu ar NA rod Reformu partijas (RP) Saeimas deputāte Inga Bite, kura arī bija ieradusies uz kongresu. Runā, ka Bite savā partijā vairs nejūtas īpaši mājīgi, kopš kolēģi viņai lika atbrīvot parlamenta vicespīkeres vietu par labu Inesei Lībiņai-Egnerei (RP). Turklāt viņai un nacionāļiem ir līdzīgi viedokļi demogrāfijas jautājumos. Bite skaidroja, ka viņas klātbūtni nevajadzētu uztvert kā kādu zīmi. Viņa vienkārši esot “garāmejot intereses pēc ienākusi paskatīties, kā pie citām partijām notiek kongresi”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+