Nacionāļi ielenkumā, bet cerīgi 20
Lai gan partijas “Visu Latvijai” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau ilgāku laiku darbojas kopīgi kā Nacionālā apvienība, juridiski apvienošanās joprojām nav notikusi. Kongresā, uz kuru bija ieradušies 290 delegāti, tika pieņemti vairāki lēmumi, lai tam beidzot pieliktu punktu. Lai varētu izveidot vienotu partiju, ievērojot visas likuma prasības, nacionāļiem bija jāveic neparasts solis – kongress pieņēma lēmumu mainīt apvienības nosaukumu uz “Nacionālais bloks” (daļa biedru iebilda, ka tas skan pārāk nelatviski un pat atgādina bēdīgi slaveno “komunistu un bezpartijisko bloku”, tomēr partijas vadītāji paskaidroja, ka tā esot tikai formalitāte, par kuru nav vērts pārdzīvot). Kad pēc pāris mēnešiem tiks reģistrēta jauna partija, tās nosaukums atkal būs Nacionālā apvienība.
Politiski gan nekādas pārmaiņas nav gaidāmas, nacionāļi sola saglabāt savu līdzšinējo stingro stāju – latviska Latvija un tiesības būt saimniekiem savā zemē. Tiesa, partijas līderu runās vairāk nekā agrāk ieskanējās sociālā taisnīguma motīvi. “Rūpes par vienkāršo iedzīvotāju ir mūsu lielākais izaicinājums,” sacīja NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars, atgādinot partijas cīņu par atbalstu gan demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, gan neapliekamā minimuma celšanai. “Bet tā joprojām ir tikai virzienu iezīmēšana. Arī pensiju indeksēšana ne tuvu nav tāda, kādu to pelnījuši seniori. (..) Arī progresīvais nodoklis ir iecere, kur pagaidām esam palikuši bez sabiedrotajiem. Ļoti būtisks jautājums ir strādnieku darba apstākļi. (..) Jā, varbūt tas, ko es stāstu, atgādina sociāldemokrātisku pieeju, taču, manuprāt, sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas modelis visvairāk ir klibojis tieši ar sociālā taisnīguma kāju,” norādīja R. Dzintars. Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle šos pašus jautājumus apsprieda Zolitūdes traģēdijas kontekstā, kritizējot uzņēmējus un investorus, kuru mērķis esot peļņa, bet darbinieku labklājība viņus neinteresē. Šī pieeja vairāk atbilstot Eirāzijas modelim, nevis Ziemeļeiropas valstīm, kuram, pēc Zīles domām, Latvijai vajadzētu līdzināties. Laikam gan ne visos rādītājos, jo jau pēc brīža cits nacionālists Imants Parādnieks kritizēja Zviedrijas modeli bērnu audzināšanas jautājumā – šajā valstī esot aplama pieeja, ka mātei pēc bērna piedzimšanas pēc iespējas ātrāk jāatgriežas darba tirgū. Zinātniski pierādīts, ka tas kaitē bērna attīstībai.
Lai raksturotu Latvijas politiskos riskus, R. Dzintars izmantoja salīdzinājumu ar Ukrainu: “Mums ir laimējies, ka atšķirībā no ukraiņiem mēs vēl šobrīd esam savās pozīcijās. Novājināti, ar iedragātu ticību, daudzi noguruši, vīlušies, bet mēs vēl esam savā valstī. Vēl nevaram iedomāties ainu, ka mūsu bērnus vai mazbērnus šeit varas sargi spārdītu guļošus par to, ka pauduši vēlmi pēc latviskas Latvijas. Taču Ukrainas nākotne lien arī pie mums.” Sagataves darbus Krievijas ilgtermiņa mērķa – impērijas atjaunošanas – īstenošanai veido tās filiāle “Saskaņas centrs”, taču ne jau no tās vien jāuzmanās. Šobrīd notiek cīņa Rīgas domē un ap to. NA domnieks Dainis Locis aicināja partijas biedrus uz protesta akcijām pie Rātsnama, kad nacionāļi drīzumā rosināšot izteikt neuzticību Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam. Bet NA Rīgas domes frakcijas vadītāja Baiba Broka prognozēja: “Es domāju, ka tas, kā šobrīd strādā Rīgas dome un Rīgas mērs, visticamāk, būs memoriāls Ušakova paša politiskajai karjerai. (..) Lai likvidētu šīs “lienošās okupācijas” morālās un saimnieciskās sekas Rīgas domē, būs vajadzīgi daudzi smaga darba gadi.” Pati B. Broka gan šo seku likvidēšanā acīmredzot nepiedalīsies, jo kopā ar R. Zīli ir izvirzīta kā NA kandidāte Eiropas parlamentam.
Svarīgākās tomēr būs Saeimas vēlēšanas. “Pirms katrām Saeimas vēlēšanām dzirdam, ka tās būs izšķirošās. Nākamās tiešām tādas būs,” uzsvēra R. Dzintars, aicinot atsaukties arhibīskapa Jāņa Vanaga aicinājumam “ar ko mēs katrs pats varam kļūt labāki”. NA vēl nevarot justies pilnīgi apmierināta ar savu veikumu. Bet B. Broka savā runā uzsvēra lielo pretdarbību un uzbrukumus, kādus pārdzīvo un vēl būs jāpārdzīvo nacionāļiem. “Šobrīd mums uzbrūk visi, izņemot tos, kuriem nacionālās idejas ir svētas. NA uzvara ir padarījusi greizsirdīgus arī tos, kurus līdz šim mēs uzskatījām par saviem sabiedrotajiem. Atzīsim godīgi – tik plaša mēroga uzbrukumiem mēs nebijām gatavi. Mēs pārāk ilgi dzīvojām ideālu pasaulē, un intrigas, meli un nodevība, kāda kopš pašvaldību vēlēšanām dominē Latvijas politikā, ir pārsteigusi mūs nesagatavotus. (..) Visi paņēmieni būs labi, lai nepieļautu NA uzvaru Eiropas parlamenta un Saeimas vēlēšanās.” Jāpiebilst, ka viesi no citām Latvijas partijām uz NA kongresu nebija ieradušies, taču bija nacionālisti no Igaunijas un Lietuvas, kuri izpelnījās kvēlus aplausus, jo savas uzrunas teica latviešu valodā.
