Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. februāris, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Uz ko Krievijas prezidents Putins savā politikā turpmāk liks uzsvaru (9)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pasaules mediji joprojām turpina apspriest Krievijas prezidenta Vladimira Putins uzstāšanos Krievijas Zinātnes un izglītības padomes sēdē, kurā viņš kritizēja Ļeņinu. Proti – ideju veidot Padomju Savienību kā konfederatīvu valsti, kurā katrai savienotajai republikai vismaz formāli pastāvēja iespēja no tās izstāties, bijusi liktenīga kļūda.

Patiesībā šajā sanāksmē Putins pateica vēl vairākas visai interesantas lietas. No tām varbūt vissvarīgākā ir atzīšanās, ka viņš joprojām atbalstot sociālistiskās un komunistiskās idejas un atšķirībā no citiem joprojām glabājot savu PSKP biedra karti. Bet, cik zināms, šis cilvēks neko un nekad nesaka tāpat vien, bez aprēķina.

Janvāra nogalē Krievijas parlamenta augšpalātā – Federācijas padomē – uzstājās Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, kurš pieskārās, viņaprāt, vissvarīgākajām lietām, kas šodien uztraucot baznīcu un tautu: narkotiku izplatīšanās, alkoholisms, lielais abortu skaits, korupcija. Bet īpaši Kirils kritizēja augstās un, viņaprāt, netaisnīgās komunālo pakalpojumu cenas un Krievijas bagātnieku skaļo plātīšanos ar savu turību.

Pats būdams daļa no valdošās nomenklatūras, patriarhs lieliski izjūt Kremlī valdošās noskaņas, to skaitā iespējamo nākotnes flirtu ar kreisām idejām. Krieviju skārusi smaga saimnieciska krīze, ko izraisījušas gan starptautiskās sankcijas, gan zemās naftas cenas. Tomēr Putina reitings joprojām ir augsts, ko daļēji var izskaidrot ar prezidenta pagaidām visai veiksmīgo distancēšanos no valdības un premjera Medvedeva. Ja tautas dzīves līmeņa krišanās turpināsies, Putinam savas popularitātes uzturēšanai nāksies spert radikālākus soļus – it īpaši ievērojot faktu, ka līdz parlamenta vēlēšanām palicis vien pusgads.

Vēsture mums rāda, ka šādos brīžos valdošie spēki parasti cenšas izspēlēt divas kārtis – sociālismu un nacionālismu. Kreisās idejas Krievijā ir populāras. Jautājums tikai, kā tās izpaudīsies varas politikā – vai tai izdosies ievest kārtību, piemēram, komunālo pakalpojumu tarifu haosā, uz ko norādīja patriarhs Kirils, vai arī nāksies samierināties vien ar paraugprāvu kādā jaunā “oligarhu lietā”.

Diezin vai tuvākajā laikā sagaidāma atklāta vai slēpta Krievijas agresija pret tuvākajiem kaimiņiem – tam šai valstij nav ne politisku, ne materiālu resursu. Taču tās vietā varam sagaidīt kādu pavisam negaidītu (kā mīl izteikties Krievijas politiķi – “asimetrisku”) gājienu. Viens piemērs – Krievija gatavojas atzīt Luhanskas un Doņeckas republiku izsniegtās pases, tā vēl vairāk atraujot šīs teritorijas no Ukrainas.

Vienlaikus Krievijas medijos sākusi cirkulēt ideja, ka Krievijas pilsonība būtu piešķirama ikkatram, kurš sevi uzskata par krievu (vai pat tikai krievvalodīgo!), turklāt bez īpašas naturalizācijas procedūras, vien uz personīga iesnieguma pamata, turklāt neprasot atteikšanos no jau esošās pilsonības. Sak, visādiem aktieriem un sportistiem pilsonību dalot pa labi un kreisi, bet vienkāršs cilvēks esot spiests gaidīt gadiem…

Līdzīgi naturalizācijas precedenti pasaulē jau pastāv. Par Izraēlas pilsoni var kļūt jebkurš, kuram ir kaut nedaudz ebreju asiņu, turklāt no cilvēka netiek prasīta ivrita vai jidiša valodu prašana. Ja Krievija patiešām sāks realizēt līdzīgu projektu, tas nozīmētu milzīgu apmēru “piektās kolonnas” izveidošanos bijušajās PSRS republikās ar visiem no tā izrietošajiem politiskajiem un drošības riskiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Kaimiņvalstīm jāpieņem irobežojumi ārvalstniekiem uzturēties savā teretorijā un dubultpilsoņiem

  2. Neviens komunists un sociālists neveido un neatbalsts OLIGARHU galmu ,tauta netiek diskriminēta pāc skolēnu /bērnu vecāku ienākumiem pie brokastu un pusdienu galda..komunālā sistēma ir suņa kaklasiksna netikai fisziskā bet arī mentālā izpratnē veido personas uztveri.Tāpat kā valsts darbs…savoki.

  3. Krievijas kr’izes pamats ir sistēmkrīze kurai uzklājas nafta un embargo ,pasaulē krīzes nau. Ko var gribēt ja 70% no eksporta ienākumiem veido nafta/gāze un tās atvasinājumi. nau jabūt īpaši izglītotam lai saprastu notikumu tālāko gaitu.

  4. To jau patecis Žirinovskis un ir vērts viņā ieklausīties- saka Putina domas:

    ”Mums nāksies iznīcināt viņus visus – lai atbrīvotu visu Eiropu. Krievijas karogi atkal plīvos virs Berlīnes un Parīzes. Par laimi, ceļu uz turieni mēs neesam aizmirsuši. Eiropa tikt galā ar krīzi nav spējīga, Eiropa ir slima. Tāpēc Krievijas armija teiks savu vārdu.”

    Tas domāts ES un arī Merkelei ar viņas NATO noliegumu Baltijai un ”bēgļu” Welcome…
    Ieteiktu politiķiem skatīties plašāk un ne tikai šauri savās pierītēs…

  5. TĀDU “LOĢIKU” VAR TIKAI LORENCS PIEKOPT – OKUPANTS AR KRIEVIJAS PILSONĪBU LATVIJAI IR BĪSTAMS, AR LATVIJAS – NEMAZ NAV !!! 🙂

  6. ļoti labi. Iezīmēt vajag.

  7. Aiz Sīrijas nākošais būs Aizkaukāzs, jo no turienes ( arī Vidusāzijas) neskaitāmi kaujinieki tagad karo Sīrijā un apgūst kara pieredzi . Aizkaukāzā ir nodibinātas daudzas ekstremistiskas musulmaņu organizācijas, kuras atbalsta IV. Agri vai vēlu tas viss materializēsies. Tā kā Putins bumbo turkmēņus, tadžikus un uzbekus Sīrijā (īpaši Alepo reģionā), gan jau viņi parādā nepaliks. Nekādi uzsvari te nav jāliek, tos noteiks reālā situācija.

  8. plikpauris Pūķins ir imperiālists Atbildēt

    Viņš nav kompetents veicināt valstī labklājību un ekonomisku augšupeju. Bet tumsonīgā krievu tauta nav spējīga to saprast. Tai vajag tikai varenības māņu.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+