Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. augusts, 2014
Drukāt

Nacionālos saldumus nopērk norvēģi (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

"Mēs esam šeit uz ilgu laiku un ļaujam vietējiem vadīt uzņēmumus, un palīdzam viņiem tos attīstīt," Rolandam Gulbim sola Kristers Obergs (no labās).

Norvēģu īpašumā pilnībā nonākuši nacionālie uzņēmumi – “Laima”, “Gutta”, “Staburadze” un “Staburadzes konditoreja”, kā arī “Margiris”, kas atrodas Lietuvā. Eksperti darījumu vērtē atzinīgi, sakot, ka tas uzņēmumiem dos jaunas zināšanas un iespējas, kā arī ļaus attīstīties. “Tas ir labākais, kas ar “Laimu” noticis,” šāds viedoklis izskanēja no nozares pārzinātājiem.

Darījums ļaušot “Orklai” divkārt palielināt savu biznesa apjomu Baltijā, kļūstot par vienu no lielākajām plaša patēriņa produktu kompānijām reģionā. “Orkla” prezidents un izpilddirektors Peters A. Ružička pēc darījuma apliecināja, ka “Laima” ir viens no visspēcīgākajiem saldumu zīmoliem Baltijā un šī un citu zināmu zīmolu iegāde ir stratēģiski svarīga grupai, jo tā nostiprinās uzņēmuma pozīcijas Baltijā.

“Orkla Confectionery & Snacks” izpilddirektors Kristers Obergs skaidroja, ka uzņēmums jau strādā ar lokāliem, spēcīgiem zīmoliem, kuriem ir vadošas pozīcijas tirgū. Pirms desmit gadiem “Orkla” pārņēma “Spilvu”, un kopš tā laikā ieguldīts daudz līdzekļu ražotnē, lai to attīstītu. Vēl viens uzņēmums – “Latfood”, ko “Orkla” pārņēma pirms desmit gadiem, un līdz šim tajā ieguldīti ap 15 miljoniem eiro.

Jāmin arī igauņu uzņēmums “Kalev”, kas pieder šai norvēģu kompānijai. “Laima” tirgus daļa ir vairāk nekā 30% Latvijas šokolādes tirgus, bet tādi vietējie zīmoli, kā, piemēram, “Selga”, “Staburadze”, “Gutta”, “Everest”, “Fresh Walk” un “Pedro”, paaugstināšot “Orkla” grupas pozīcijas Baltijas saldumu un gatavo ēdienu tirgū.

“NP Foods” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis sociālajā tīklā “Facebook” uzreiz pēc darījuma publiskošanas vēstīja: “Vēl vakar uzņēmumu grupa piederēja latviešiem. Pastarpināti caur ārzonām, bet tomēr – mūsējiem. Tauta neticēja – teica, ka tas viss fufelis, īstenībā pieder krieviem vai Šķēlem. Cik slikti bija tad. Šodien – uzņēmumiem ir jauns, STRATĒĢISKAIS (beidzot!) investors! Būs pieeja jaunām tehnoloģijām, tirgiem, pieredzei. Ražotnes paliek tepat, Latvijā. Nodokļi un viss pārējais blablabla – arī tepat. Tautai atkal nepatīk, tauta atkal kaut ko burkšķ.”

Tādi vietējie zīmoli, kā, piemēram, “Selga”, “Staburadze”, “Gutta”, “Everest”, “Fresh Walk” un “Pedro”, paaugstināšot “Orkla” grupas pozīcijas Baltijas saldumu un gatavo ēdienu tirgū, uzskata Obergs.

“NP Foods” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis sociālajā tīklā “Facebook” uzreiz pēc darījuma publiskošanas vēstīja: “Vēl vakar uzņēmumu grupa piederēja latviešiem. Pastarpināti caur ārzonām, bet tomēr – mūsējiem. Tauta neticēja – teica, ka tas viss fufelis, īstenībā pieder krieviem vai Šķēlem. Cik slikti bija tad. Šodien – uzņēmumiem ir jauns, STRATĒĢISKAIS (beidzot!) investors! Būs pieeja jaunām tehnoloģijām, tirgiem, pieredzei. Ražotnes paliek tepat, Latvijā. Nodokļi un viss pārējais blablabla – arī tepat. Tautai atkal nepatīk, tauta atkal kaut ko burkšķ.”

Piedāvājums, no kura nevarēja atteikties?


Lai gan pirms mēneša intervijā “Latvijas Avīzei” viņš atzina, ka tas ir akcionāru jautājums un “mēs nemeklējam investoru”, vienošanās ar “Orkla” par “NP Foods” iegādi parakstīta pirmdien. Oficiālajā preses konferencē R. Gulbis atzina, ka, jau atnākot uz “Laimu”, nākuši pieprasījumi no dažādiem potenciālajiem pircējiem un tā tas bijis vienmēr. Viņam zināms, ka “NP Foods” akcionāri nav meklējuši pircējus, līdz ar to var secināt, ka tas bijis “Orkla” piedāvājums. Investora piesaiste došot pieeju jaunām tehnoloģijām un investīcijām, kā arī padziļinātām zināšanām. Tas ļaus attīstīt uzņēmumu vēsturiskos zīmolus arī nākotnē un paver jaunas iespējas uzņēmumam. Darījums par pilnīgi pabeigtu būs uzskatāms brīdī, kad tiks saņemts apstiprinājums no konkurences padomēm Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, – tas varētu notikt pāris mēnešu laikā. Pēc abpusējas vienošanās, darījuma summa netiek atklāta.

Plāno ieguldīt vismaz divus miljonus


Līdzīgi kā citos iepriekš iegādātajos uzņēmumos, arī “NP Foods” jaunie īpašnieki plāno investēt to izaugsmē. Sākotnējās investīcijas varētu būt ap diviem miljoniem eiro.

Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu par neseno reiderisma mēģinājumu pret “NP Foods” uzņēmumiem un to ietekmi uz darījumu R. Gulbis sacīja, ka notikušais šo darījumu ir bremzējis. Lai netiktu uzliktas citas ķīlas, tiesa otrdien pieņēmusi lēmumu noraidīt ārzonā reģistrētās ofšoru kompānijas “Menard Port LLC” prasību par pilnu prasības nodrošinājumu SIA “NP Foods” grupas uzņēmumiem. Tas nozīmē to, ka uzņēmumiem netiks uzliktas papildu ķīlas vai apgrūtinājumi. R. Gulbis norādīja, ka visa prasītā summa – pieci miljoni eiro – ir nomaksāta prasītājam. Turpmākajā komunikācijā skaidri tikšot nodalīts “NP Foods” un jaunie īpašnieki un strīdā iesaistītie uzņēmumi.

Tikmēr jaunais īpašnieks sola Latvijā palikt uz ilgu laiku, ieguldot konkrētajā uzņēmumā un darbinieku izaugsmē. Paredzēts, ka uzņēmuma vadītājs un viņa komanda turpinās attīstīt uzņēmumu. Nav arī iecerēts apvienot “Laimu” un igauņu “Kalev”, bet paredzēts izmantot abu uzņēmumu zināšanas. R. Gulbis atzina, ka tā būs laba iespēja savstarpējai kopdarbībai. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai “Orkla” saglabās unikālo “Laimas” tehnoloģiju – ražot šokolādi no kakao pupām, kas citviet reģionā vairs nenotiek, K. Obergs gan skaidru atbildi nedeva, sakot, ka “Orklai” jau ir vairāki šokolādes ražošanas uzņēmumi, tāpēc zināšanas tiks nodotas savstarpēji, apmainoties ar pieredzi. Attiecībā uz tirgu sadalījumu K. Obergs sacīja, ka “Laimas” tirgus galvenokārt būs orientēts uz vietējo tirgu, bet tiek izvērtētas arī citu tirgu iespējas un eksporta palielināšana.

Viedokļi


Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe: “Notikušais liecina par globalizāciju un tās neizbēgamo ietekmi. “Orkla” pirka tirgus daļu, jo “Laima” ir lielākais spēlētājs nozarē. Ceru, ka ražošana un darba vietas tiks saglabātas. Par “Orklu” nav nekāda pamata šaubīties, jo “Spilva” un “Latfood” strādā un attīstās. Paredzu, ka tirgū būtiskas izmaiņas notikušais neradīs.”

“Real Sound Lab” valdes priekšsēdētājs Viesturs Sosārs: “Tas, ka “Laimas” īpašnieki būs norvēģi, ir indeferents fakts, jo visas uzņēmuma aktivitātes notiek Latvijā un tirgus ir šeit. Ja darījums ir noticis, tas liecina par abām pusēm pieņemamiem nosacījumiem. Šobrīd pārdevēja pusei ir laba iespēja izveidot un attīstīt jaunu biznesu.”

“Spilvas” vadītāja Lolita Bemhena: “Domāju, ka svarīgi būs tas, ka vienmēr tiks izvērtētas kvalitātes prasības, lai kvalitātes standarti būtu augstākajā līmenī. Viņi noteikti var dot darba drošības augstākos standartus. Es jau desmit gadus strādāju “Orklā” un varu teikt, ka katru gadu mācos – tās ir zināšanas, arvien kaut kas jauns, tā ir attīstība. Domāju, ka tā pietrūkst vietējiem uzņēmumiem.”

partikas_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tikai viens ir NACIONĀLS uzņēmums-”PREIĻU siers”’tātad arī atbalstāms sevišķi !

  2. Kurus nopirktos “nacionālos”slēgs pirmos,ko beigs ražot?Patriot,kas vairs palicis latvisks?Vienīgi paša govs (vēl) paša pļavā.Bet arī to pēdējo drīz likvidēs,jo ierēdņi uzrakstījuši noteikumus,kurus vairs nevar izpildīt.Cūkkopībai jau izkaušana.Liellopi spēcīgāk par vulkāniem piesārņojot,likvidēt!utt.

    • Tā ir ,kad cilvēki runā par to, ko nezpārzin. Lielie koncerniem ir liels spēks- jā, arī ražotnes likvidēšana, ja tā nespēj vairs konkurēt tirgū. Tas dod uzņēmumu vadītājiem motivāciju domāt par inovācijām, ražošanas efektivitāti, lai stiprinātu savas pozīcijas tirgū. Lielie konserni investē lielas naudas summas, lai atbalstītu uzņēmumus. Piemēam, LAtfood, pēc lielā ugunsgrēka pats nebūtu spējīgs autjaunot no nulles savu ražotni. Orkla ieguldīja lielas investīcijas. UN! Visos LV uzņēmumos strādā Latvijas pilsoņi gan vadītāju amatos, gan ražosānā u.t.t, uzņēmumi tā pat kā vienmēr maksā nodokļus, kas paliek Latvijai. Vienīgā atšķirība, ka akciju peļņa “aiziet” koncernam.

  3. Skaidrs … šos produktus vairs nepērkam. Pērkam tikai tos kur īpaņieki un ražotāji ir Latvijas pilsoņi. Nav ko svešiniekus barot un dzimteni tādā veidā nodot.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+