Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. septembris, 2016
Drukāt

Naftas pumpji gaida valdības atļauju (8)

Naftas sūknēšanas iekārtas jeb tā dēvētie "zirdziņi" uztur darba kārtībā urbumus tā, lai, tiklīdz uzņēmumam būs atļauja, varētu sākties naftas ieguve. Foto - Valdis SemjonovsNaftas sūknēšanas iekārtas jeb tā dēvētie "zirdziņi" uztur darba kārtībā urbumus tā, lai, tiklīdz uzņēmumam būs atļauja, varētu sākties naftas ieguve. Foto - Valdis Semjonovs

Kuldīgas novada Gudenieku pagastā Latvijā reģistrētā sabiedrība “Baltic Oil Management” gatava sākt naftas iegūšanu komerciālā nolūkā. Iegūto jēlnaftu tā vestu uz pārstrādes rūpnīcu Mažeiķos (Lietuvā).

Ka Gudenieku zemes dzīlēs ir nafta, par to Latvijā ir zināms jau sen. Un arī gribētāji to izmantot kopš valstiskās neatkarības atgūšanas bijuši pat vairāki. Bet pēc redzētā Gudeniekos šķiet, ka 2009. gadā reģistrētā “Baltic Oil Management” pašlaik atlicis vien solis līdz naftas atradņu reālai izmantošanai.

Apmeklējot Gudenieku pagastu, redzams, ka ap 116 hektāru lielajā “naftas laukā” starp Aizputi un Gudenieku pagasta centru, netālu no Rīvas upes, uzņēmums jau uzstādījis vairākas naftas ieguvei nepieciešamās sūkņu iekārtas jeb tā dēvētos “zirdziņus”. Pašlaik uzņēmumā strādā 11 darbinieki, visi ir pašmāju ļaudis. Puse no viņiem uzrauga iekārtas un apsargā “naftas lauka” teritoriju.

Ar Krievijā iegādāto urbšanas iekārtu aizvadītajos gados aptuveni 900 līdz 1000 metru dziļumā uzņēmums paguvis veikt vairākus eksperimentālos urbumus. Šajā vietā pirmie urbumi nolūkā atrast naftu, kā zināms, tika veikti jau padomju laikā. Bet, tā kā naftas rūpnieciska ieguve netika uzsākta, tos pameta un laika gaitā tie aizsērēja. Tāpēc naftas lauka apgūšanai būs jāizurbj daži jauni.

Naftas ieguvei nepieciešamo iekārtu iegādei uzņēmums saņēmis aizdevumu Latvijā reģistrētajā bankā “PrivatBank”, kas vienīgā atsaukusies uzņēmuma biznesa plānam.

“Par aizdevumu ieceres īstenošanai pirms tam bijām runājuši ar vairākām lielajām bankām, taču visās saņēmām atteikumu,” stāsta uzņēmuma “Baltic Oil Management” valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite-Šavļuga, “bankās mums atbildēja, ka naftas nozare viņiem esot sveša, tāpēc nevarot novērtēt visus ar aizdevumu saistītos riskus. Bet “PrivatBank”, kas pieder ukraiņiem, piekrita aizdot tāpēc, ka Ukrainā banka izsniedz aizdevumus arī zemes dzīļu apgūšanai.”

Kaut arī aizdevuma apmēru man neparko neatklāja ne uzņēmumā, ne bankā, pēc Gudeniekos redzētajām iekārtām un aprīkojuma pilnīgi skaidrs, ka tas mērāms miljonos. Jo izdevumi viena urbuma veikšanai ap 1000 metru dziļumā sasniedz apmēram vienu miljonu ASV dolāru.

Pumpēt kavē “spēles noteikumi”

Sigita Poželaite-Šavļuga atzīst, ka naftas ieguve Gudeniekos varēja sākties jau krietni agrāk, ja vien valstī būtu skaidri “spēles noteikumi”.

Taču uzņēmumā radies iespaids, ka Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ierēdņi, izvirzot dažādas jaunas prasības un rīkojot pārbaudes, tīšām novilcina uzņēmuma darbību. “Vārdos jau it kā neviens neiebilst. Derīgo izrakteņu izpēte un ieguve iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam kā atbalstāmā darbība,” teic uzņēmuma vadītāja, “taču, tiklīdz kaut kas jāizlemj, tā sākas vilcināšanās, atskan dažnedažādas atrunas.”

Pašlaik naftas ieguves uzsākšana atdūrusies Vides pārraudzības valsts birojā, kurā jau šā gada maijā uzņēmums bija iesniedzis apjomīgu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā no visām pusēm pētīts, kā naftas ieguve varētu iespaidot gaisu, ūdeņus, dzīvo radību un cilvēku dzīvi šajā apvidū un daudz ko citu.

Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukševics apstiprina, ka ziņojums atdots precizēšanai “Baltic Oil Management”. Kad birojs to varētu apstiprināt, tas esot atkarīgs vienīgi no uzņēmuma, proti, cik ilgā laikā tas spēs novērst nepilnības. Uzņēmumā uzskata, ka precizējamie punkti neesot tik būtiski, lai dokumentu nevarētu apstiprināt.

Cerības uz nullēm

Uz jautājumu, vai miljonos vērtais ieguldījums uzņēmumam atmaksāsies, Sigita Poželaite-Šavļuga atbild, ka tas atkarīgs no tā, kad būs iespējams uzsākt naftas iegūšanu. “Ja sāksim tūlīt, tad pēc 20 gadiem, beidzoties licences termiņam, mēs, cerams, varētu būt “pa nullēm”,” piebilst viņa.

Pašlaik ap 116 hektāru zemes gabalam, kuram Ekonomikas ministrijas devusi atļauju naftas ieguvei, ir trīs īpašnieki: SIA “Baltic Oil Assets”; Kuldīgas novada pašvaldība; Latvijas pilsonis Arvīds Jotiks. “Ar visiem īpašniekiem esam vienojušies gan par zemes nomu, gan par atlīdzību atkarībā no iegūtās naftas daudzuma,” skaidro uzņēmuma vadītāja, “tomēr zemes dzīļu apgūšanai svarīgi būtu zināt, kas būs ierakstīts likumā, kas nosaka zemes īpašuma tiesības. Arī par to diemžēl nav skaidrības. Esmu vairākkārt mēģinājusi pieteikties vizītē gan pie ekonomikas ministra Arvila Ašerādena, gan pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda, lai gūtu šo skaidrību. Taču ministri vienmēr ir aizņemti ar svarīgākām lietām. Tas liecina par attieksmi pret uzņēmējdarbību.”

Kā zināms, pašlaik Latvijā zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī tās dzīles līdz pat zemes asij. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā gatavo koncepciju, kurā paredzēts grozīt zemes īpašuma tiesības tā, lai atvieglotu zemes dzīļu izmantošanu. Bet divu aizvadīto gadu laikā tālāk par koncepciju ministrijā nav tikuši.

Visi kāro nopelnīt

Sigita Poželaite-Šavļuga atzīst, ka vislielākās neskaidrības un bažas rada iespējamie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas pašlaik atrodas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. No neoficiāliem avotiem viņai esot zināms, ka zemes dzīļu apgūšanu gribētu aplikt ar nodokli 15% apmērā no iegūtās naftas tirgus vērtības. “Ja jau pašlaik mums jārēķinās ar nekustamā īpašuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli un citiem izdevumiem, šāds iespējami plānotā nodokļa apmērs mūs izputinās,” paredz viņa. Uzņēmumā spriež, ka no Gudenieku naftas lauka un iespējamās peļņas kāro nopelnīt visi.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns piekrīt, ka likmes patiešām varētu mainīties, jo tiek plānots no dabas resursu nodokļa nākamgad papildus iegūt pusotru miljonu eiro.

“Naftas lauks” var piepūsties

Kuldīgas novada Gudenieku pagasta pārvaldes vadītāja Daina Bērende vēsta, ka piekrišana naftas ieguvei uzņēmumam būšot jāsaņem arī no Kuldīgas novada pašvaldības. Kuldīgas novada pašvaldībā saka, ka iebildumu neesot, taču deputātu lēmuma par to vēl neesot.

Līdz šim Gudenieku “naftas laukā” esot veikti 13 urbumi, tostarp 11 – pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet divi – no 1989. līdz 1996. gadam.

Pēc Ekonomikas ministrijas izsniegtās licences uzņēmumam “Baltic Oil Management” naftas izpētes un ieguves lauka kopplatība ir 116,01 hektārs. Taču Gudenieku naftu varētu sakārot vēl arī citi. Pēc Dainas Bērendes sacītā, “naftas lauka” platība tāpēc varētu paplašināties un skart vēl citus tuvējās apkārtnes zemes īpašniekus.

Paredzējumi piepildās

Gudenieku pagasta pārvaldes vadītājas paredzējumi piepildās. Gudeniekos naftu grib pumpēt ne tikai uzņēmums “Baltic Oil Management”. Atļauju naftas iegūšanai Latvijā grib saņemt arī Lietuvas uzņēmums “Geobaltic”. Šie zemes īpašumi pašlaik pieder Latvijā reģistrētajai SIA “Artis JP”, kas savukārt pieder dāņiem Olem Gronlundam, Svenam Petersenam un Nilam Antonam Nielsenam. Latvijā SIA “Artis JP” ir ceturtais lielākais lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, kam (lielākoties Kurzemes pusē) pieder 5423,9 hektāri. Tās valdes priekšsēdētājs Svens Petersens jau pilnvarojis “Geobaltic” pārstāvēt “Artis JP”. Kad pirms sešiem gadiem Liepājā satikos ar Svenu Petersenu un jautāju, vai arī viņus vilina nafta, Svens atbildēja, ka par naftu neesot nekādas saprašanas un ka ar to uzņēmums nenodarbosies. Tagad arī dāņiem radusies interese par Gudenieku naftu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Pateicoties nesakārtotai likumdošanai tur taču pumpē jau gadiem,sauc gan to pasākumu par “eksperimentālo ieguvi”

  2. Pirms dažiem gadiem presē bija informācija, ka šajā vietā iegūstamā nafta ir ļoti kvalitatīva un to nodedzināt degvielā ir pilnīgs stulbums un tuvredzība! Un noziedzība ir to atdāvināt leišiem vai kaut kādiem svensoniem!
    Beidzot ir jāsāk domāt valstiski – dabas resursus neviens nav iestādījis un nevienam nav tiesību tos pievākt! Tiem ir jāpaliek valsts īpašumā un iegūt tos drīkst tikai valsts uzņēmums! Atliek tikai sarakstīt to likumā, cien. juristu kungi. Punkts.

  3. Skaidrs, ka derīgie izrakteņi ir jāapgūst un jāizmanto. Visas Eiropas bagātās valstis savas bagātības vairošanai ir izmantojušas zemes dzīļu bagātības. Tās dod darba vietas un ienākumus valsts budžetā.
    Tāpēc mani izbrīna, ka VARAM nevirza izstrādāto likumu par īpašuma piederību un neizmanto Eiropas fondu naudu citu zemes dzīļu bagātību izpētei. Mums ir arī lieli dzelzsrūdas krājumi, arī tur nekas nenotiek. Kamēr ir pieejami Eiropas fondi, varētu veikt tās priekšizpēti par Eiropas naudu, bet nekā. Iespējas netiek izmantotas. Birokrāti nevēlas sevi apgrūtināt ar liekiem darbiem! Pēc dažiem gadiem valsts budžetā būs lieli finanšu robi (jo nebūs E fondu naudas), bet valdības vīri guļ uz ausīm un neko nedara šinī virzienā. Vārdu sakot, varas viendienīši! Valdībā trūkst gudru cilvēku, kas domātu un galvenais, rīkotos valsts attīstības vārdā.

  4. Principa pec, naftas mekleshanu atbalstu. Valsti valda alktigi plikadidas, tuvredzigi punduri kam interese tulit tikt pie eiro, velns lai parauj tos kas nak pec viniem. Ari Zalie “vides aizsardzibas” fanatiki pretojas tapat ka ASV. Ja Igaunija ir degakmens, varbutiba ir ka Latvija ir pieejama nafta. Bez kukuliem visi vietejie “tautas parstavji” atlaujas nedos. Ulmanis nesegmigi meginaja iznidet kukulu prasitajus; kas bija mantojums no cara laiku chinavniekiem. Komunisti tapat lietas neuzlaboja.

  5. Jābremzē ieguve cik iespējams, šā brīža Latvija pārvalda alkatīgi draņķi, svešo kalpi! Kad īsti patrioti – saimnieki būs vadībā, tad tautai un valstij beidzot būs labums no mūsu dabas bagātībām!

  6. Neatbalstu šo naftas rakšanu, jo mums Latvijai no tā nav liela labuma – raktu leiši, kas to pārstrādātu Mažeiķos!
    Domāju, ka valdībai vajag uzlikt tādus noteikumus, ka tur neviens vispār neuzdrošinātos ko rakt!

  7. Varbūt tomēr nevajag ? Vismaz pagaidām …

  8. Nebūtu “investori” saplēsušies, būtu tikai pēc pāris gadiem
    uzzinājuši “cik naftas iegūts aizpēnajā gadā LATVIJĀ “,
    avīzēs visu laiku lasot, ka “Latvijā naftas NAV !!!”
    .
    Paši savām vajadzībām pērkot naftu Krievijā !!!!!!!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+